Kategorija: Rīgas Dome

Publicēts

Rīgas dome maksās vēl 2,5 miljonus par grāmatvedības programmu firmai, ar kuru līgums noslēgts pretlikumīgi

Viens no pēdējiem skandalozajiem darījumiem, kas tika noslēgts vecās Rīgas domes vadības aizsegā, bija 11 miljonu eiro vērts grāmatvedības programmas iepirkums, kas tika atdots vienam pretendentam, nerīkojot konkursu. Pavasarī, kad formai jau bija samaksāti 6-7 miljoni eiro, visi darījumi tika iesaldēti. Lai gan ir skaidrs, ka iepirkums ir veikts nelikumīgi un būtu jāsāk no sākuma ar atklātu konkursu, iztērētā nauda šobrīd kļuvusi par argumentu, kāpēc firmai tiks ļauts strādāt tālāk.

Kā svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”, augustā noslēgts divarpus miljonu līgums, lai programmu pabeigtu līdz 1.janvārim. 

Rīgas pašvaldības grāmatveži strādā ar piecpadsmit gadus vecu grāmatvedības programmu. Tā ir morāli novecojusi un sarežģīta, tāpēc jau vairāk nekā piecus gadus ierēdņi grib jaunu. 

Atbildīgā iestāde programmas nomaiņā ir Rīgas domes Finanšu departaments, kas formulēja vajadzības. Pirkšanu 2019.gadā uzticēja Informācijas tehnoloģiju centram. 

Iepirkuma summa sniedzās miljonos, bija jārīko konkurss, taču ITC izlēma apiet likumu. Reģionālās attīstības aģentūras uzturētajā elektronisko iepirkumu sistēmā ir iespēja pirkt programmētāju darba stundas nelieliem standarta programmu uzlabojumiem.

ITC vienojās ar kompāniju “Wearedots” par 96 000 darba stundu pirkšanu par 11 miljoniem eiro.

Domes pārstāvji uzstāja, ka tas ir pilnīgi normāls darījums, bet dienesta izmeklēšanā ITC direktora Ērika Zēģeļa rīcībā konstatēti nelikumīgi  darījumi un prettiesiska finanšu līdzekļu izlietošana. 

Pavasarī policija uzsāka kriminālprocesu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, un vasarā domes  pagaidu administrācija Zēģeli atlaida no darba.

Viens no atlaišanas pamatiem ir tas, ka martā, kad grāmatvedības programmas izstrāde  bija apstādināta un firmai samaksāti ap pieciem miljoniem eiro, viņa vadītais ITC noslēdza vēl pusotra miljona līgumu ar “Wearedots”, lai kompānija varētu pabeigt rakstīt iesāktās sadaļas.

Zēģelis darījumā ir lielākais zaudētājs, jo ir izmests no darba un  viņam draud kriminālatbildība. Kompānijai “Wearedots”, ko viņš tik ļoti atbalstīja, gan ir paveicies – Rīga darījumu turpina un firma saņems vēl divarpus miljonus eiro.

Pavasarī, kad programmas izstrāde bija apturēta un Zēģelis atstādināts, pašvaldībai bija jālemj, ko darīt tālāk. Tā noalgoja auditoru kompāniju  Ernst&Young, kas izstrādāja trīs scenārijus – iesākto izmest, pabeigt vai apturēt. 

Domes pagaidu administrācija, Finanšu departaments un Informācijas tehnoloģijas centrs kopīgi izlēmuši, ka septiņu miljonu ieguldījums grāmatvedības programmā ir jāglābj un projekts jāturpina, lai arī iepirkums bijis nelikumīgs.

Augustā sarunu procedūrā ar vienīgo pretendentu “Wearedots” tādā pašā apšaubāmā veidā noslēgts divarpus miljonu līgums par 26 000 darba stundu iegādi programmas pabeigšanai.  

Rīgas domes finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš skaidro: “Septiņus vai astoņus mēnešus mēs esam nobīdījušies no grafika, nākamajā nedēļā mums sākās jau testi dzīvajā vidē. Pārskaitījumi, uzskaite, tiek testēta šī te sistēma. Pa šo laiku projekta kopējās izmaksas ir samazinātas pat vienu miljonu eiro un definēts tas minimālais apjoms, kuram jāsāk strādāt ar 1.janvāri.”

Programmai jābūt pilnībā gatavai līdz martam,  bet joprojām nav zināms, cik izmaksās tās uzturēšana. Uzsākot programmas nomaiņu,  mērķis bija  izmaksas samazināt. 

Rakstiņš nekonkrēti saka, ka uzturēšanas maksas apjomam vajadzētu iekļauties esošajā budžetā un nevajadzētu pārsniegt to apjomu, kas šobrīd tiek maksāts par esošās grāmatvedības sistēmas uzturēšanu. 

Var izrādīties, ka ar to nelikumīgi sāktā sadarbība ar kompāniju “Wearedots” nebeigsies. Pirms gada par grāmatvedības programmas ieviešanu atbildīgie Rīgas ierēdņi Ēriks Zēģelis un Andris Konošonoks apgalvoja, ka jaunā sistēma būs pašvaldības īpašums un tās tālāko uzturētāju meklēs atklātā konkursā.  Taču augustā noslēgtajā līgumā teikts, ka pašvaldībai bez izstrādātāja piekrišanas nav tiesību to pārveidot un veikt jebkādas darbības ar programmas pirmkodu.

Kā skaidro Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora pienākumu izpildītājs Āris Dzērvāns, uz pielāgojumu, kodu, ko uzrakstījis “Wearedots”, ir spēkā autortiesības, kuras pašvaldībai ir jārespektē. 

Tas nozīmē, ka firmai ir garantēti pašvaldības pasūtījumi daudzus gadus uz priekšu. Piemēram, esošo grāmatvedības programmu pašvaldība lieto vairāk nekā 15 gadus. 

Krimināllietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu policija sāka aprīlī. Lietā joprojām nav aizdomās turēto. Iespējams, tāpēc policija arī noraidījusi Rīgas domes kā cietušās puses  lūgumu piedzīt no Ērika Zēģeļa 2 miljonu zaudējumus un vēl 15 tūkstošus par morālo aizskārumu. 

Avots: TVNET/Tv3 Nekā personīga

Publicēts

Raidījums: KNAB noklausītās telefonsarunas liecina, ka Rīgas domes vadība zināja par fiktīvajiem darbiniekiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās telefonsarunas ļauj secināt, ka kādreizējā Rīgas domes vadība zinājusi par pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“RNP” fiktīvās nodarbinātības lietā apsūdzētie šoruden stājās tiesas priekšā. Viņu vidū ir kādreizējais Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš un vairāki šīs nodaļas darbinieki, kuri prokuratūras ieskatā savu algu no pašvaldības uzņēmuma esot izkrāpuši, nodarot tam gandrīz 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Raidījuma rīcībā ir lietas ietvaros noklausīto Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumi, no kuriem var secināt, ka par šo RNP nodaļu labi informēta bijusi tā laika Rīgas domes politiskā vadība, proti, bijušais mēr Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Aizdomīgu nodarbinātību RNP 2015. gada revīzijā konstatēja Valsts kontrole. Tai bija radušās aizdomas par 13 fiktīviem darbiniekiem Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti gandrīz 200 tūkstoši eiro.

KNAB noklausījās Kalnkaziņa telefonsarunas un vēlāk tās nodeva Valsts policijai, kas izmeklēja pēc Valsts kontroles iesnieguma sākto kriminālprocesu.

No Kalnkaziņa telefonsarunas ar kādu kolēģi 2014. gada pavasarī noprotams, ka viņam iecere fiktīvi nodarbināt personas varētu būt bijusi zināma jau kopš nodaļas izveidošanas, telefonsarunās, iespējams, fiktīvi nodarbinātos darbiniekus dēvējot par “blatņikiem”. Raidījumam viņš gan noliedza, ka šāds vārds lietots, apzīmējot fiktīvu nodarbinātību, uzsverot, ka vienkārši lieto šādu žargonu.

Laikā, kad pēc Valsts kontroles intereses nodaļa tika likvidēta, Kalnkaziņš zvanīja savai mātei, lai par to pastāstītu. 2015. gada 30. aprīļa telefonsarunas laikā noprotams, ka Kalnkaziņš rēķinās ar kādu citu amatu, pateicoties savai piederībai partijai “Gods kalpot Rīgai”. Viņa māte telefonsarunā arī interesējusies, vai Ameriks Kalnkaziņam nepalīdzēšot.

Četras dienas pēc minētās sarunas ar māti Kalnkaziņam zvanījis Ameriks, solot jaunu darbu, kā arī interesējoties, vai Ušakova pārraudzītajā RNP Kalnkaziņš izpildījis visus norādījumus.

“Man ir apmēram skaidrs, ko mēs ar tevi darīsim. Tev būs lieli, atbildīgi pienākumi,” telefonsarunā teicis Ameriks, sarunas gaitā arī piebilstot, ka “būs jāiet uz darbu, iespējams”.

“Vecīt, es gribu strādāt. Man pietiekami liela pieredze, lai es varētu strādāt, nevis nestrādāt. Tur, zini, tas jau nav priekš manis, tas, kas bija līdz šim. Tas, nu, es neesmu tam, nebiju gatavs… Gatavs strādāt nekā imitēt,” telefonsarunā Amerikam atbildēja Kalnkaziņš.

Pēc diviem mēnešiem Ameriks kā “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Kalnkaziņu iecēla uzņēmuma valdē uz pieciem gadiem. Ameriks, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, sarunā ar “de facto” noliedz, ka būtu zinājis par fiktīvajiem darbiniekiem RNP, piebilstot, ka savulaik visu jau esot paskaidrojis policijai.

Kā ziņots, divu apsūdzēto neieriešanās dēļ Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa augusta beigās vēl nesāka skatīt krimināllietu, kurā saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbinātību RNP apsūdzētas 14 personas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Attiecīgi nākamā tiesas sēde nozīmēta 15. decembrī plkst.14.

Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdusies bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, tāpat apsūdzēts Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš. Lietā apsūdzēta arī Zinta Žugra, Mārtiņš Točs, Jurijs Titovs, Ivans Staļnojs, Svetlana Savicka, Almants Saliņš, Žanna Pankratova, Ineta Ozola, Aleksandra Klementjeva, Sergejs Janučkovskis, Gvido Bergs un Dmitrijs Andrejevs.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē 2018. gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja 2019. gada vasarā.

Lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Publicēts

‘RNP liftu lietā’ aizturētas vēl trīs personas

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturējusi vēl trīs personas kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP).

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka viens no aizturētajiem ir RNP pagaidu valdes loceklis Ardis Pāvilsons. RNP pārstāvis Krists Leiškalns norādīja, ka Pāvilsons kopš vakardienas atrodas darba nespējā, un uzņēmumam par viņa atrašanās vietu nekas nav zināms.

Tāpat zināms, ka viens no aizturētajiem ir kāda bijusī RNP amatpersona, iespējams, bijušais valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Neminot identitātes, Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte apstiprināja, ka divas personas aizturētas ceturtdien, bet trešā – šodien.

Likums paredz, ka personas var aizturēt līdz 48 stundām. Pēc tam personas jāatbrīvo vai arī tām jāpiemēro drošības līdzeklis, no kuriem bargākais ir apcietinājums. Par apcietinājuma piemērošanu lemj tiesa.

Jau ziņots, ka iepriekš šajā lietā aizturēti pieci RNP darbinieki, kuriem vēlāk piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Pagājušajā nedēļā aizturētas vēl divas personas, no kurām viens ir SIA “Liftu alianse” īpašnieks Igors Babkins, kuram tiesa piemēroja apcietinājumu. Savukārt otrai personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Tāpat ziņots, ka šajā lietā izmeklēšanas darbības 30. janvārī tika veiktas arī RNP galvenajā ēkā Aleksandra Čaka ielā 42.

Babkins tiek turēts aizdomās par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu.

ENAP priekšnieks Pēteris Bauska iepriekš žurnālistiem apliecināja, ka kratīšanas veiktas arī uzņēmuma “Liftu alianse” telpās.

ENAP pērn sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ko, iespējams, veikuši vairāki uzņēmumi, kas snieguši pakalpojumus RNP.

Izmeklētās darbības aptver ilgu laika periodu un izmeklēšana notiek par vairākus miljonus eiro lieliem darījumiem. ENAP izmeklēšanas procesā ir sadarbojies ar ārzemju partneriem un netiek izslēgtas iespējamas pēdas arī ārvalstīs.

Tikmēr RNP valde saistībā ar sākto kriminālprocesu uz pārbaudes laiku atstādinājusi no amata pienākumu pildīšanas Tehniskās pārvaldes direktoru Edgaru Akmeni un Tehniskās pārvaldes Elektrosistēmu nodaļas vadītāju Andreju Maļinovski. Kā liecina uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija, Maļinovskis bija iepirkumu komisijas priekšsēdētājs arī liftu apkopes iepirkumā, par kuru ierosināts kriminālprocess. Savukārt Akmens bija Maļinovska vietnieks.

RNP pieder Rīgas domei. 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Liftu alianse” pieder Igoram Babkinam. Uzņēmums 2018. gadā apgrozījumu palielinājis par 20%, sasniedzot 1 319 939 eiro, bet nopelnījis par 92% vairāk nekā gadu iepriekš jeb 1 214 689 eiro.

Pērn namu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Hausmaster” un liftu ražotājs AS “Latvijas lifts-Šindlers” vērsās ENAP ar lūgumu izvērtēt RNP liftu iepirkumu.

Iesniegumā tik norādīts, ka “Hausmaster” kopā ar “Latvijas lifts-Šindlers” piedalījās pārvaldnieka organizētajā konkursā “Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana”. Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot “Hausmaster” un “Latvijas lifts-Šindlers” piedāvājumu, tika noraidīti un konkurss izbeigts.

Neskatoties uz to, RNP divu nedēļu laikā pēc konkursa izbeigšanas organizēja jaunu konkursu – sarunu procedūru, kurā tika uzaicināti piedalīties vairāki uzņēmumi – SIA “Vidzemes lifts”, SIA “Avva”, SIA “Kone lifti Latvija”, SIA “Lifts” un SIA “LVS centrs”. “Hausmaster” un “Latvijas lifts-Šindlers” iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm norādīja, ka daļai no šiem uzņēmumiem ir tikai divi-trīs darbinieki, un dažu šo uzņēmumu apgrozījums nav lielāks par 50 000 eiro.

“Neskatoties uz to, ka “Latvijas lifts-Šindlers” un “Hausmaster” bija nepieciešamā kvalifikācija un resursi, lai piedalītos sarunu procedūrā, mēs nesaņēmām uzaicinājumu tajā piedalīties. Rezultātā līgums par liftu uzturēšanu, plānveida un avārijas remontu pakalpojumiem nākamo divu gadu laikā 8 300 000 eiro apmērā tika piešķirts SIA “Liftu alianse” – uzņēmumam bez pietiekamas pieredzes un resursiem šādu līgumsaistību izpildei, kuram ir tikai astoņi darbinieki,” bija teikts iesniegumā.

Publicēts

KNAB veic kratīšanu Rīgas tūrisma attīstības birojā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) darbinieki šodien ieradušies veikt kratīšanu Rīgas tūrisma attīstības birojā (RTAB), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Aģentūrai LETA ar jauno RTAB valdes priekšsēdētāju Jānis Jenzi patlaban nav izdevies sazināties. Savukārt RTAB direktors Guntars Grīnvalds aģentūrai LETA norādīja, ka KNAB birojā ieradies, iespējams, pēc viņa iesnieguma šai iestādei. Viņš norādīja, ka RTAB darbinieki viņu ir informējuši par ierašanos, bet vairāk informācijas viņam neesot.

Ar KNAB aģentūrai LETA šajā jautājumā neizdevās sazināties.

Kā atklāja RTAB sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, otrdien KNAB ieradās RTAB telpās, lai veiktu procesuālās darbības. Pēc viņas teiktā, tās ir saistītas “ar nepamatoti publiski izskanējušo informāciju”. Blaua piebilda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, neviens no biroja darbiniekiem nav informējuši Grīnvaldu par tiesībsargu veiktajām darbībām.

Valdes locekļiem nav atļauts komentēt uzsākto procesu, kā arī citus ar izmeklēšanu saistītos procesus, viņa sacīja.

Patlaban nav zināms, kādā lietā notiek kratīšana.

KNAB pērn 13.maijā kādā kriminālprocesā par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī alkohols bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.

13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus – aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Tāpat par aizdomās turēto tika atzīts toreizējais RTAB valdes loceklis Maksims Tolstojs (S).

Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.

LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka izmeklētājiem radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņai.

Tikmēr Grīnvalds nesen vērsies KNAB par dokumentu iespējamu viltošanu iestādē.

Viņš uzskata, ka dokumentu viltošana RTAB esot notikusi grupā un tajā esot iesaistīti pašvaldības iestādes pārējie valdes locekļi – RTAB valdes locekle Ieva Lasmane un Latvijas Restorānu biedrības prezidents un biroja valdes loceklis Jenzis, kā arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) un, iespējams, arī “citi nodibinājuma dibinātāji, tiem to nezinot”.

Publicēts

LTV: Par kukuļņemšanu notiesātais Strancis bijis padomnieks Rīgas domē

Par kukuļņemšanu notiesātais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis pēc iznākšanas no cietuma algots par konsultantu Rīgas domes Īpašuma departamentā, piektdien vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.

Stranci sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu savulaik personīgi aicinājis tagadējais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”). Ētikas pārkāpumus, algojot korupcijā iesaistīto Stranci, Burovs nesaskata.

LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka Strancis Rīgas domē atgriezās kā konsultants tagadējā mēra Burova vadītajā Īpašuma departamentā. Stranča uzdevums bija sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu. Viņu darbam personīgi uzrunājis tieši Burovs.

Rīgas mērs skaidroja, ka Stranci pieaicinājis tāpēc, ka Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projekts bija Pilsētas attīstības departamenta paspārnē, kad departamenta vadītājs bija Strancis.

“Ņemot vērā, ka Īpašuma departamentam kā pasūtītājam šis projekts absolūti nebija zināms, es palūdzu Pēteri Stranci un Jāni Dripi piedalīties un palīdzēt pasūtītājam vadīt šo projektu. [..] Domāju, ka visi zina Pēteri Stranci kā profesionālu cilvēku, un viņš patiešām mums daudz palīdzēja,” LTV stāstīja Burovs.

Kopumā Strancis par konsultācijām Īpašuma departamentam 2017. un 2018. gadā saņēma 11 900 eiro. Stranča līgums ar departamentu noslēdzās pērnā gada maijā. Nekādas ētiskas problēmas, algojot par kukuļņemšanu notiesātu bijušo Rīgas domes amatpersonu, Burovs nesaskata.

“Es uzskatu, ka tas ir ētiski, es uzskatu, ka tas ir lietderīgi, un es uzskatu, ka tas pareizi. [..] Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata – ja cilvēks saņem sodu un dažus gadus pavada cietumā, viņš ir norakstīts pavisam,” uzsvēra Burovs.

Rīgas domes konsultantu sarakstus pašlaik pēta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) konkrētus vārdus neminēja, taču norādīja, ka radušies vairāki jautājumi:

“Jautāsim Rīgas domei to, kādu funkciju pildīja konsultants, konsultējot par Mežaparku, zinot, ka šī persona bijusi četrus gadus apcietinājumā,” norādīja ministrs.

Īsi pirms “Panorāmas” ētera tika saņemts Pētera Stranča e-pasts, kurā viņš uzsver, ka galvaspilsētas attīstības jautājumi viņam kā arhitektam un plānotājam nav vienaldzīgi. “Esmu jau devis, manuprāt, neadekvāti lielu norēķinu par vairāk kā desmit gadus seniem notikumiem, kurus joprojām mēģina aktualizēt,” tā Strancis. Tam seko arī piebilde, ka ar citām Rīgas domes struktūrvienībām viņam neesot sadarbība par atlīdzību.

Kā vēstīts, vēl būdams Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks, Strancis kopā ar departamenta direktoru Vilni Štramu pieprasīja kukuli no nekustamo īpašumu attīstītājas Ināras Vilkastes viena miljona eiro apmērā, lai viņas īpašumā Rīgā atļautu būvēt augstceltni, ko abas domes amatpersonas arī nokārtoja. Tagad uz šīs zemes atrodas Valsts ieņēmumu dienesta ēka. No prasītās summas Strancis un Štrams kukulī saņēma 326 tūkstošus eiro.

2015. gadā, pēc četru gadu pavadīšanas aiz restēm par kukuļņemšanu, Strancis medijiem pauda: “Būtu neglīti, ja es atgrieztos darbā Rīgas domē”.

Publicēts

No ‘Rīgas kartes’ miljonus pelnījis ar GKR politiķiem saistīts uzņēmējs

Pirms desmit gadiem ieviestā Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar “e-talonu” apkalpojošās SIA “Rīgas karte” darbinieku Aleksandru Brandavu (GKR) saistīts uzņēmējs Andreju Blažko, atsaucoties uz “Rīgas kartē” šovasar veikto auditu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto”.

Noslepenotajā auditā, ar kuru iepazinies “de facto”, atklājies, ka pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme” kopā ar privāto investoru, Francijas kompāniju “Conduent” piederošā “Rīgas karte” savu biznesa stratēģiju ir balstījusi uz divām firmām. Par to pakalpojumiem pēdējo piecu gadu laikā “Rīgas karte” samaksāja 76 miljonus eiro, kas veido divas trešdaļas no kopējām uzņēmuma izmaksām šajā laikā. Pastāv risks, ka atkarība no šīm firmām tikai pieaugs, tāpēc “Rīgas satiksmei” būtu jārīkojas, lai to labotu, pausts ziņojumā. Audits apstiprina arī aizdomas, ka “Rīgas karte” bijusi kārtējā barotne galvaspilsētā pie varas esošajiem un viņiem pietuvinātajiem, vēstīja raidījums.

No “Rīgas kartes” audita un citiem avotiem varot secināt, ka “e-talona” sistēmas apkalpošana jau pirms desmit gadiem, iespējams, apzināti veidota kā necaurspīdīga struktūra, kurā grūti izsekot naudas tēriņiem. Tās tuvumā kopš “Rīgas kartes” dibināšanas pirms 12 gadiem visu laiku bijis Brandavs.

No “Rīgas kartes” valdes Brandavs atkāpās tikai pavasarī – neilgi pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu aizturēja aizdomās par ilgstošu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar mikroautobusu pārvadājumu konkursiem, kuros piedalījās viņa firmas. Pavasarī viņu no Elektronisko norēķinu projektu nodaļas vadītāja amata atlaida arī “Rīgas satiksme”. Tomēr vēl joprojām Brandavs ir saglabājis kādu amatu “Rīgas kartē”, liecinot uzņēmumā veiktais audits.

“de facto” sazvanīts, Brandavs to, ka vēl joprojām strādā par tirgzinības direktoru “Rīgas kartē”, komentēt negribēja. Sarunu viņš pārtrauca brīdī, kad raidījums vaicāja par “Rīgas kartes” auditā pieminēto viņa saikni ar uzņēmēju Blažko.

Kā vēstīja raidījums, Blažko pieder plaša uzņēmumu impērija, bet saistībā ar “Rīgas karti” svarīgākie ir divi. Ar Blažko pilnībā piederošo SIA “BMS Tehnoloģija” jau 2008. gada pavasarī – pusgadu pēc dibināšanas – “Rīgas karte” noslēdza 53 miljonus eiro vērtu līgumu par e-biļetes ieviešanu sabiedriskajā transportā. Patlaban “BMS tehnoloģija” nodrošina Rīgas autostāvvietu maksāšanas sistēmu, pārdod viedbiļetes Rīgas sabiedriskajam transportam un sniedz citus pakalpojumus Rīgas pašvaldībai.

Savukārt līgumu par e-talona automātu uzturēšanu 2010. gadā no uzņēmuma “BMS tehnoloģija” pārņēma cita ar Blažko saistīta firma – SIA “Burlat”, kurā Blažko kontrolē 46,5% daļu. “Burlat” darbiniekus tehnisko jautājumu jomā apmācīja “Rīgas kartes” franču investors “Conduent”. Auditori nespēja noskaidrot, kāds bija pamatojums līguma pārjaunojumam no “BMS tehnoloģija” uz “Burlat”, vēstīja raidījums.

Audita ziņojumā esot norādīts uz augstu risku, ka “Rīgas kartes” atkarība no abiem lielajiem piegādātājiem pieaugs un lielo piegādātāju monopolista pozīcijas pastiprināsies. Auditori konstatējuši, ka “Rīgas karte” biznesa stratēģiju veidoja, balstoties uz “Burlat” un “BMS tehnoloģija”, tāpēc būtiskas zināšanas par tehnoloģijām uzkrātas šajās privātfirmās, bet ne pašā “Rīgas satiksmes” meitaskompānijā.

Namā, kurā atrodas abu “Rīgas kartes” lielo piegādātāju biroji, raidījumam neizdevās sastapt Blažko, bet uz biroja darbiniecei nodoto lūgumu sazināties ar “de facto” viņš neesot atsaucies.

No sarunas ar “Rīgas kartes” rīkotājdirektoru Ēriku Morizūru auditori secinājuši, ka uzņēmumam nav procedūru, kas liktu pirms būtisku līgumu noslēgšanas organizēt iepirkumu. Auditoriem neesot izdevies pārliecināties, vai ar Blažko firmām noslēgtie miljonus eiro vērtie līgumi ar bargiem līgumsodiem par to laušanu pirms termiņa bijuši godīgi.

Laikā, kad tika dibināta “Rīgas karte”, Blažko kļuva par biznesa partneri Rīgas domniecei, partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valdes loceklei Irinai Vinnikai, kura vēlāk kļuva arī par “Rīgas satiksmes” valdes locekli. Tieši kopā ar “BMS tehnoloģija” viņa nodibināja divas firmas, kuru dalībniece līdzās Blažko bija arī trīs gadus, kad strādāja “Rīgas satiksmes” valdē, vēstīja “de facto”.

Vinnika raidījumam skaidroja, ka Blažko personiski pazīst jau sen. Ar partijas biedru Brandavu, ko viņa sauc par brīnišķīgu domubiedru, Vinnika vairāk nekā 20 gadus sadarbojoties kultūras jomā, piemēram, vadot koncertus un rakstot projektus viņa diriģētajam korim “Blagovest”.

Uz tiešu jautājumu, vai viņa bija tā, kura iepazīstināja Brandavu ar Blažko, Vinnika nevarēja atbildēt. Tomēr biznesa attiecības starp Brandavu un Blažko gan esot bijušas. Pirms trīs gadiem divas Brandavam pastarpināti piederošas firmas nopircis kāds Blažko uzņēmums. Šo faktu tagad esot pamanījuši arī auditori.

Kriminālprocesā ierautajam Brandavam noteikta dīkstāve un uz darbu viņš nenākot. Tomēr “Rīgas satiksmes” pagaidu vadītājs Ernests Saulītis, vaicāts, vai Brandavs joprojām saņem algu, atbildēja: “Cik man ir zināms, jā. Un mūs tas neapmierina jau ilgi. Un mēs jau ilgstoši veicam šīs sarunas ar “Conduent”. No sākuma mēs izteicām savus iebildumus valdei. Valde lēmumus nav pieņēmusi atbilstošos, un līdz ar to mēs risinām ar otru dalībnieku šos jautājumus.”

Bez amata Brandavam “Rīgas kartē” esot palikušas arī neformālas saites. Piemēram, “Rīgas kartes” galvenās grāmatvedes dēls Juris Misters bija un joprojām ir vairāku Brandava vai viņa tēva uzņēmumu valdes loceklis, noskaidrojis raidījums.

Ne par Brandava lomu, ne par auditā konstatēto atkarību no Blažko firmām komentārus no “Rīgas kartes” saņemt neesot izdevies. Rīkotājdirektors Morizūrs sniegt interviju klātienē atteicies, arī “Rīgas kartes” birojā “de facto” neesot ielaists. Solījums atbildēt uz jautājumiem rakstiski arī neticis izpildīts – tā vietā “Rīgas karte” izlēmusi atbildes e-pastā piedraudēt “de facto” ar policiju: “Ņemot vērā Jūsu uzdotos jautājumus, SIA “Rīgas karte” secina, ka ir notikusi SIA “Rīgas karte” komerciālās un konfidenciālās informācijas izpaušana trešajām personām, kā rezultātā šā gada 10. oktobrī SIA “Rīgas karte” ir vērsusies ar lūgumu pie uzņēmuma dalībniekiem vērsties tiesību sargājošajās iestādēs SIA “Rīgas karte” un tās dalībnieku likumisko interešu aizsardzībai.”

Bez atkarības no Blažko firmām”Rīgas kartes” audits atklājis arī citas problēmas, tai skaitā Rīgas domes vadībai lojālo cilvēku vai partiju finansiāla atbalstīšana. Piemēram, “Rīgas kartes” pirmsākumos par sekretāri tur neilgu laiku pastrādājusi Vinnikas meita, bet lielā piegādātāja “Burlat” līdzīpašniece maksājusi biedra naudas GKR, savukārt uzņēmuma biznesa attīstības direktors esot ziedojis “Saskaņai”.

Tolstojs, kurš nesen ticis pie aizdomās turētā statusa RTAB lietā un “Saskaņas” frakcijas vadītāja amata, par Jakovļevas darba gaitām neko nezinot. Viņš kategoriski noliedza to, ka Jakovļevas nonākšanai “Rīgas kartē” ir kāds sakars ar viņa bijušo amatu tur.

“Rīgas kartes” valdē pastrādāt paguvis arī viens no amatiem bagātākajiem “saskaņiešiem” Rīgas domē – Maksims Tolstojs. Pirms sešiem gadiem, kad deputātiem vadīt pašvaldības kapitālsabiedrības aizliedza likums, Tolstojs no “Rīgas kartes” aizgāja, taču pēc dažām nedēļām par biznesa attīstības projektu vadītāju “Rīgas kartē” sāka strādāt viņa dzīvesbiedre Jeļena Jakovļeva. Šo amatu viņa spēja apvienot ar “Rīgas tūrisma attīstības biroja” (RTAB) administratīvās direktores pienākumiem un atstāja to tikai šogad martā, vēstīja “de facto”.

Gadu par biznesa attīstības projekta vadītāju “Rīgas kartē” nostrādāja arī Inna Novika – Jakovļevas biznesa partnere un brāļa sieva. Laikā, kad strādāja “Rīgas kartē”, Novika “Saskaņai” paspēja noziedot gandrīz 11 000 eiro, savukārt Jakovļeva partijai atvēlēja kopumā 46 000 eiro, vēstīja “de facto”.

Publicēts

Piecos gados ‘Saskaņai’ pietuvinātajiem izmaksāti vismaz 3,7 miljoni no rīdzinieku naudas

Pēdējo piecu gadu laikā partijai “Saskaņa” pietuvinātiem cilvēkiem par darbu dažādās domes struktūrvienībās izmaksāti vismaz 3,7 miljoni eiro no pašvaldības budžeta, noskaidrojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Kopumā šī summa izmaksāta vismaz 70 dažādiem cilvēkiem.

Viena no visdāsnāk atalgotajām amatpersonām bijis Rīgas domes “Neatkarīgo deputātu frakcijas” vadītājs Valērijs Petrovs, kurš pirms dažiem mēnešiem tika izslēgts no “Saskaņas” rindām.

Par darbu dažādās domes struktūrvienībās Petrovs laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam nopelnījis 248 126 eiro.

Otrs “pelnošākais saskaņietis” bijis pašreizējais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks, kurš kopumā saņēmis 167 873 eiro.

Vēl 148 181 eiro saņēmis bijušais Rīgas domnieks Nikolajs Zaharovs, kurš nu jau devies viņsaulē.

“Re:Baltica” apkopojusi, ka vēl viena no pelnošākajām amatpersonām bijusi pašreizējā Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kura par amatiem domes struktūrvienībās pēdējo gadu laikā saņēmusi 118 335 eiro.

“Saskaņa” pašvaldībā darbā iekārtojusi ne tikai deputātus. Tā, piemēram, žurnālists Konstantīns Gaņins saņēmis 113 040 eiro, bet bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) sieva Iveta Strautiņa-Ušakova strādājusi ne vien kā mēra biroja vadītāja, bet astoņus gadus bijusi arī konsultante SIA “Rīgas ūdens”.

Par šo amatu viņa ik gadu varētu būt saņēmusi aptuveni 14 500 eiro, konstatējusi “Re:Baltica”. Vienlaikus centrā norāda, ka jebkāda veida informāciju par amatpersonu atalgojumiem no domes struktūrvienībām iegūt bijis teju neiespējami un atsevišķos gadījumos jautājums risināts arī ar tiesas starpniecību.

Līdzekļus no domes budžeta saņēmis arī bijušais žurnālists un Eiropas Parlamenta deputāts no “Saskaņas” Andrejs Mamikins. Viņš strādājis Rīgas Tūrisma attīstības birojā laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam.

“Re:Baltica” norāda, ka visvairāk “savējo algošanai” – aptuveni miljons eiro – piecos gados tērēts no “Rīgas satiksmes” budžeta. Piemēram, 2018. gadā “Rīgas satiksmes” konsultantiem izmaksāti 407 058 eiro, bet 2017.gadā – 346 915 eiro.

Rīgas tūrisma un attīstības birojs “Saskaņai” pietuvinātiem cilvēkiem algās šajā laika posmā izmaksājis 695 677 eiro, nodibinājums “Riga.lv” – 421 756 eiro, “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) –338 835 eiro, bet “Rīgas Centrāltirgus” – 230 607 eiro.

RNP un Centrāltirgus datus par to cilvēku atalgojumu, kuri nav amatpersonas, nesniedz, līdz ar to patiesā summa varētu būt vēl lielāka, norāda “Re:Baltica”.

Publicēts

KNAB veicis kratīšanu RTAB; aizturēta biroja valdes locekle

Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB) šorīt, 13. maijā, ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, novēroja aģentūra LETA. Īsi pirms pulksten 13:00 KNAB no biroja aizvedis Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču (GKR).

RTAB no rīta ieradās četri KNAB darbinieki privātā apģērbā. Visiem rokās bija lieli portfeļi. Nedaudz vēlāk ieradās arī divi KNAB darbinieki maskās.

Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB darbinieki bija ieradušies, lai veiktu kratīšanu kriminālprocesā, kas ierosināts pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

RTAB pārstāve Anna Blaua žurnālistiem nekomentēja, kādas darbības patlaban veic KNAB darbinieki.

Īsi pirms pulksten 13:00 KNAB no biroja aizveda Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču. Jermoloviča kopā ar KNAB darbiniekiem iekāpa KNAB automašīnā. KNAB darbiniekam rokās bija melns maiss.

Aģentūrai LETA zināms, ka Jermoloviča tikusi aizturēta. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Cits RTAB valdes loceklis Guntars Grīnvalds joprojām atrodas RTAB telpās.

Tikmēr trešais RTAB valdes loceklis, Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs patlaban atrodas komandējumā Krievijā, Kazaņā, noskaidroja aģentūra LETA.

Partijas “Saskaņa” domes frakcijas referents Daniils Uļjanovs, kurš šodien bija redzams Rīgas domes telpās ar KNAB darbiniekiem, aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB domē veica procesuālas darbības, taču nekomentēja, vai viņš KNAB sniedzis informāciju kā liecinieks vai domes darbinieks.

KNAB darbinieki Rīgas domes priekšsēdētāja palīgu telpās uzturas jau vairākas stundas.

Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revīzijā VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – RTAB un “Riga.lv”.

Publicēts

Rīgas Domes deputāts un “Saskaņas” biedrs Bergmanis “Rīgas satiksmē” saņem milzīgu algu par fiktīvu darbu

Jau atklātajiem skandalozajiem līdzekļu izšķērdēšanas gadījumiem Rīgas pašvaldības transporta uzņēmumā Rīgas Satiksme (RS) pievienojas vēl viens – Saskaņas domnieks, viens no daudzajiem politkonsultantiem Sandris Bergmanis atskaitēs par padarīto norādījis darbus, kurus veikuši citi un kas padarīti jau pirms viņa parādīšanās uzņēmuma algu sarakstos.

Re:Baltica ir parādījusies līdz šim nebijusi iespēja izpreparēt vienu no RS konsultantu lietām, jo ir pieejamas gan paša atskaites, gan uzņēmuma skaidrojumi, gan citu iesaistīto pušu atbildes.

Par RS konsultantu Bergmanis kļuva 2017. gada 21 jūlijā – mēnesi pēc tam, kad nonāca Rīgas domes deputāta krēslā. Viņš bija viens no Saskaņas domniekiem, kurus iecēla par konsultantiem, bet darbības efektivitāti ne uzņēmums, ne Rīgas dome kā uzņēmuma kapitāldaļu turētājs vispār nemērīja. Dažs no viņiem atzinis, ka daļa naudas, ko viņi saņēma no nepārtraukti subsidējamā pilsētas transporta uzņēmuma, bija jāatmaksā partijas kasē.

Bergmaņa alga RS ir iespaidīga ne tikai iepretim vidējai alga Latvijā, bet arī domnieka paveiktajam. Vidējo algu – 1004 eiro mēnesī pirms nodokļiem – Latvijā rēķina par pilnas slodzes darbu, bet Bergmanis 2700 – 2800 eiro ir saņēmis faktiski par vienu pienākumu mēnesī, rāda viņa paša Re:Baltica rīcībā nodotās atskaites.

Kad Re:Baltica sāka pārbaudīt tajās norādīto ziņu patiesumu, izrādījās, ka vairākos gadījumos darbus veikuši citi cilvēki, un tas noticis pirms Bergmaņa parādīšanās uzņēmumā.

Atbild tikai rakstiski

Interviju ar Bergmani par RS konsultanta amatā paveikto Re:Baltica centās sarunāt teju pusgadu, bet aizņemtajam domniekam nebija laika. “Es speciāli esmu sagatavojis atskaiti par katru ceturksni, ko es esmu darījis, – sīki, skaidri aprakstītu,” viņš sāk atbildi uz jautājumu par konsultāciju saturu. Konkrētos pienākumus izskaidrot saviem vārdiem viņš nav gatavs – tikai rakstiski.

Bergmaņa RS iesniegtās atskaites katra aizņem apmēram ceturto daļu no A4 lapas. Garākajā no tām ceturksnī minēti seši paveikti uzdevumi. Saskaitot kopā un izdalot ar darbības laiku – vidēji viens darbs mēnesī. Neviens no tiem nav detalizēts, aprakstot padarīto, rezultātus, darbības jēgu uzņēmumam, nākamos soļus, kā tas būtu kvalificēta konsultanta atskaitēs.

Tā vietā Bergmanis raksta, ka, piemēram, pirmajos divos darba mēnešos iepazinies ar divām instrukcijām un vienu darbības programmu, kā arī intervējis darbiniekus par vēlamajiem uzlabojumiem sociālās drošības jomā. Skaits nav norādīts (RS vēlāk Re:Baltica precizēja, ka runa ir par 25 – 30 no apmēram 4000 strādājošajiem).

Vēlāk viņš piedalījies anketas izstrādāšanā par būvmateriālu preču izmantošanu, pilnveidojis informācijas sniegšanu darbiniekiem, kā arī izteicis priekšlikumus par veselības apdrošināšanas polisēm un darba kārtības noteikumiem. Par to katru mēnesi saņēmis vidēji 2700 eiro pirms nodokļiem

Tādā pašā garā viss turpinās arī 2018.gadā – ar darbiniekiem apspriež sociālās jomas problēmas, piesaista jaunus partnerus darbinieku veselības uzlabošanai, iztaujā par sporta pasākumu nepieciešamību, tāpat sniedz priekšlikumus darba kārtības noteikumiem.

Ja polisē ieliek vairāk masāžu…

No RS atbildēm par Bergmaņa ieteikumu jēgu un ieviešanu uzņēmumā redzams, ka tie ir vai nu formāli, vai ar tiem ir grūti pamatot dārgā konsultanta eksistenci.

Piemēram, Bergmaņa atskaitēs minētā informācijas sniegšanas pilnveidošana darbiniekiem nozīmē, ka “informācija par visiem pasākumiem tiek ievietota Darbinieku motivācijas sistēmā (DAMOS) interneta vidē, izsūtīta epastos visiem epasta lietotājiem, tiek izmantoti citi informācijas nodošanas kanāli,” skaidro uzņēmumā.

Savukārt, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, to vajagot piedāvāt visiem, ne tikai arodbiedrības biedriem. Tikpat “saturīgs” ir atzinums, ka, iekļaujot veselības apdrošināšanas noteikumos lielāku limitu ķermeņa masāžām, cilvēki to arī vairāk izmanto.

Atceras citus cilvēkus

Vai tam bija jāalgo papildu konsultants un to nevarēja darīt uzņēmuma darbinieki? Faktu pārbaude liecina, ka vismaz atsevišķos gadījumos tā, visdrīzāk, arī noticis. Piemēram, 2018.gada atskaitē Bergmanis min, ka darbinieku veselības aprūpei piesaistīti jauni partneri – Līgatnes Rehabilitācijas centrs un Jaunķemeri.

Rehabilitācijas centra valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela sacīja, ka sadarbība ar RS ir sākta “pilnīgi noteikti vairāk nekā divus gadus atpakaļ”. Detaļas viņa neatceras, bet sarunas varētu būt notikušas caur RS arodbiedrību.

Arī Līgatnē kā sarunu vedēju un organizatori par sadarbību atceras pilnīgi citu personu – RS Personāla pārvaldības daļas konsultanti sociālā nodrošinājuma jomā Vilmu Valaini. “Veselības centrā 4” savukārt par specifisku sadarbību ortožu jomā nezināja – esot sadarbība par kopējām atlaidēm jau no 2016. gada (līdzīgi kā VC4 klientu karšu īpašniekiem).

“Tā nav jūsu kompetence!”

Kopā RS Bergmanim viņa darbošanās laikā samaksājusi 46 400 eiro. Viņš neatbild, vai, pēc paša domām, atalgojumu saņēmis pamatoti, vienīgi aizstāvas, ka pēc nodokļiem uz rokas sanācis mazāk. Par to, ka Rīgas Satiksmē bez viņa ir tik daudz citu konsultantu, neesot zinājis. Tāpat Bergmanis nevarot spriest, cik pamatoti šīs konsultācijas sniegtas. “Saprotiet, tas nav, tā nav mana kompetence, lai to vērtētu, un es domāju – arī jūsu kompetence tā nav,” viņš norādīja.

Iespējams, vērtēšanu vajadzētu nodrošināt tiesībsargājošām iestādēm, jo saskaņā ar likumu publiskas personas nedrīkst slēgt pakalpojumu līgumus par lietām, kuras jādara pašas darbiniekiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/Par!), aprīļa sākumā atstādinot Rīgas mēru Nilu Ušakovu, rīkojumā norādījis, ka šis likums attiecas arī uz RS, jo to finansē dome.

KNAB norādīja, ka vērtē arī situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar konsultantu piesaisti dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās, un arī šo situāciju izvērtēs.

Ernst &Young auditori secinājuši, ka tikai 2018.gadā RS slēgusi šāda tipa līgumus ar 46 Rīgu pārvaldošās Saskaņas un Gods kalpot Rīgai biedriem un partijām nozīmīgām personām. Lielākā daļa pašlaik esot izbeigti.

Šī nav pirmā reize, kad Bergmaņa sakarā rodas aizdomas par fiktīvu darbošanos, kuru apmaksā rīdzinieki. LTV savulaik vēstīja par Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru, kuru kūrēja Bergmanis, bet pašiem klientiem par tādu nebija zināms, un tur neviens nerunāja angliski.

Publicēts

Pēc vairāku likumpārkāpumu konstatēšanas Ušakovs tiek atstādināts no Rīgas mēra amata

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

Lēmumu par rīkojuma izdošanu Pūce pieņēma pēc Rīgas domē veiktās juridiskās pārbaudes, kurā atklāja virkni iespējamu Ušakova likumpārkāpumu.

Rīkojumā Pūce pamato, ka Ušakova atstādināšana ir nepieciešama, lai ar viņa sodīšanu nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

“Vienlaikus atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rīgas domes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmāku normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu,” rakstīts rīkojumā.

Pulksten 10 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notiks preses konference, kurā Pūce sīkāk izklāstīs sava lēmuma motīvus.

No amata atstādinātais Ušakovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica, ka Pūces izdotais rīkojums ir prettiesisks, bet tajā izmantotie argumenti ir bērnudārza līmenī, neprofesionāli un viegli atspēkojami tiesā.

“Atlaist mani pilnvērtīgi var vēlētāji vai tiesa,” teica Ušakovs, solot rīkojumu pārsūdzēt tiesā.

Ministra rīkojums stājas spēkā līdz ar tā publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tāpēc Ušakovs no amata pienākumu pildīšanas ir atstādināts no piektdienas, 5. aprīļa.

Ušakovam ir 30 dienas vērsties tiesā ar iesniegumu par VARAM rīkojuma atcelšanu. Ja mērs šīs tiesības neizmantos, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu VARAM rīkojumu atcels, Ušakovs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņems domes priekšsēdētāja mēnešalgu.

Likums arīdzan liedz atlaistu domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēt par tā paša sasaukuma priekšsēdētāju. Taču ministra izdotais rīkojums neliedz Ušakovam strādāt par Rīgas domes ierindas deputātu.

Ušakovs maijā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja viņu ievēlēs, rīkojuma atcelšana neliks Ušakovam atgriezties Rīgas mēra amatā.

Rīgas domes vadību pēc Ušakova oficiālas atstādināšanas pārņems abi viņa vietnieki – Oļegs Burovs (GKR) un Vadims Baraņņiks (S). Burovs iepriekš atklāja, ka līdz jauna mēra ievēlēšanai viņš pildīs šī amata nestos pienākumus.

Vēstīts, ka VARAM konstatējusi vairākus iespējamus Ušakova pieļautus likumpārkāpumus. Ministrija ir konstatējusi, ka “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētāja pārstāvis Ušakovs nav nodrošinājis uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

“Rīgas satiksme” pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauž bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.

VARAM uzskaita arī vairākus citus iespējamos pārkāpumus. Piemēram, Ušakovs varētu būt pārkāpis Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, jo nav izdarījis attiecīgus grozījumus “Rīgas satiksmes” statūtos, lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var izšķiroši ietekmēt kapitālsabiedrības darbību. Kopumā VARAM konstatēja 12 iespējamus pārkāpumus.

Ušakovs paskaidrojumus ministrijai pagājušajā ceturtdienā, 28. martā, nosūtīja pa pastu. Mērs uzskata, ka ministra Pūces sagatavotais pieprasījums sniegt paskaidrojumus par SIA “Rīgas satiksme” un domes darbu bija juridiski vājš un politizēts.

Mērs norādīja, ka nebija gaidījis, ka Pūces vēstule būšot tik vāja, un ka uz tās pamata notiks mēģinājumi tālāk lemt par viņa atstādināšanu. Ušakovs arī sacīja, ka ministrs vairākkārt publiski paudis viedokli, ka vērtēts tiekot pašreizējā sasaukuma darbs, taču pieprasījumā esot vairāki jautājumi arī par iepriekšējo sasaukumu darbu.

“Es nekādā veidā netaisos atteikties no atbildības par izdarīto no 2009. gada, bet, ja mēs runājam par to, ka ministrs ir tiesīgs lemt par rīcību tikai šī sasaukuma laikā, tad kādēļ tiek prasīts par 2013. gada un 2016. gada notikumiem,” ironizēja mērs.