Kategorija: Rīgas Dome

Publicēts

Korupcijas skandāls “Rīgas satiksmē”: piegādātāji izraudzīti pirms konkursa izsludināšanas; RS izmantota kā “Saskaņas” un GKR “barotava”

Auditorkompānijas “Ernst&Young” audits atklāj, ka “Rīgas satiksme” vēl pirms konkursa bija izlēmusi jaunos trolejbusu, autobusus un tramvajus pirkt no konkrētajām Čehijas un Polijas firmām. Turklāt “Rīgas satiksmē” par konsultantiem strādājušas 46 ar “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai” saistītas personas. Uzdotie darbi izskatās piemeklēti, secinājis TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Ernst&Young Baltic” veiktais audits “Rīgas satiksmē” liecina, ka iepirkumi organizēti tā, lai uzvarētu konkrētas čehu un poļu kompānijas. Uzņēmums pārvaldīts slikti, daudzi no tēriņiem ir apšaubāmi. “Rīgas satiksme” slēgusi līgumus ar 46 “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedriem un partijām nozīmīgām personām, norāda raidījumā.

“Ernst&Young” auditori atklājuši, ka iepirkuma specifikācija bijusi aizdomīgi precīza, tā, lai par trolejbusa piegādātāju sanāktu izvēlēties čehu “Škoda Electric”, autobusus uz Rīgu vestu Polijas “Solaris Bus & Coach” , bet zemās grīdas tramvajus “Rīgas satiksme” iepirktu no “Škoda Transportation”. Auditori to pamato, piemēram, ar konkursa nolikumā iekļauto prasību, ka piegādātājam jābūt vienīgi no Eiropas Savienības, vienlaikus pieprasot konkrētu autobusa platumu un nosacījumu, ka jābūt 10 litru logu mazgāšanas tvertnei. Turklāt vēlāk autobusiem pasūtīts iepriekš neparedzēts aprīkojums ar LED gaismām, papildu videonovērošanas kamerām, kas izmaksāja turpat sešus miljonus eiro.

Savukārt tramvajiem bijusi prasība, lai tie būtu apgādāti ar specifisku detaļu riteņu piedziņai. Šveices uzņēmums “Molinari Rail” izpētījis, ka tirgū ir tikai viens piegādātājs ar jau gatavu šādu produktu un citas kompānijas “Rīgas satiksmes” noteiktajā laikā tādus saražot nepaspētu.

“Nekā personīga” atzīmē, ka sēde, kurā apstiprināts autobusu konkursa 150 lappušu garais nolikums, ilgusi vien pusstundu. Un iepirkumu komisijas locekļiem pietika ar 20 minūtēm, lai izskatītu tramvaju piegādātāju piedāvājumus. Vāja bijusi uzraudzība arī pēc uzvarētāja pasludināšanas, piegādāta tikai daļa transportlīdzekļu, tie paši – ar nokavēšanos.

Bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss šos iepirkumus apturēja, patlaban notiekot sarunas soda naudas piedziņas jautājumos par laikus nepiegādātiem transportlīdzekļiem. Neoficiāli zināms, ka kompānijai “Solaris” banka atsaukusi finansējumu 88 autobusiem, un nav zināms, vai uzņēmums vispār būs spējīgs saistības izpildīt līdz galam.

Kā “Nekā personīgi” apliecina Matīss, viņš paguvis uzteikt divus iespaidīgus līgumus. Bijušā partijas “Gods Kalpot Rīgai” biedra Aleksandra Krjačeka firma “Alkom-Trans” vairs nepiegādās “Rīgas satiksmei” rezerves detaļas jaunajiem tramvajiem. Tāpat uzteikts ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītais divu miljonu līgums ar “Lucidus”.

Satraucoši ir arī “Ernst&Young” otrajā ziņojumā minētie atklājumi, norāda raidījums. “Rīgas satiksme”, izrādās, lāpījusi caurumus budžetā uz bankā aizņemtu līdzekļu rēķina, kas domāti zemās grīdas tramvajiem un ūdeņraža projektiem. Nauda tērēta algu izmaksai un citiem operatīvajiem izdevumiem. Kredītprocentos vien pēdējos gados maksāts pusmiljons eiro, turklāt pastāv risks, ka komercbankas varētu atsaukt naudu, jo tā netiek tērēta paredzētajiem mērķiem.

“Nekā personīga” klāsta, ka “Rīgas satiksme” lielas naudas tērējusi arī algojot ārpakalpojuma firmas. Vidēji ap 200 tūkstošiem gadā (2017. gads – 247 000 eiro, 2018. gads – 188 000 eiro) saņēmusi “Callidus Capital”. Valda Sikšņa vadītais uzņēmums konsultējis “Rīgas satiksmi” finansējuma piesaistē. Pirms pieciem gadiem Siksnis kopā ar amerikāņu “Ripplewood” centās no valsts iegādāties “Citadele” bankas akcijas. Neoficiāli minēts, ka lietu kārtošanā klāt bijis arī Māris Martinsons, un tas kļuva par iemeslu, kāpēc Siksni no tālāka darījuma izslēdza.

 Pagājušajā gadā “Rīgas satiksme” slēgusi arī uzņēmuma līgumus ar 46 privātpersonām. Auditorkompānija secinājusi, ka konsultācijas sniegušas politiski nozīmīgas personas. Tie ir “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedri vai personas, kuras cieši saistītas ar abām šīm partijām.

Konsultācijas dažādos jautājumos, piemēram, par “Rīgas satiksmes” darbinieku veselības uzlabošanu snieguši ne vien četri pašreizējie Rīgas domes deputāti Bergmanis, Paškovs, Kuzmuks, Klementjevs, bet arī kādreizējais parlamentārietis Aleksandrs Sakovskis un eksdeputāts no Rīgas domes Nikolajs Zaharovs. Sporta izglītību ieguvušais Zaharovs pērn saņēmis 38 tūkstošus gadā jeb trīs tūkstošus mēnesī par konsultācijām alternatīvās degvielas ieviešanā.

Pēdējos četrus gadus par konsultantu “Rīgas satiksmē” bijis noformēts arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins. Viņš atsakās izpaust gan kādus darbus veicis uzņēmumā, gan atlīdzību. Regulāru atlīdzību par konsultācijām ES finansējuma piesaistes jautājumos no Rīgas satiksmes saņēmis arī “Gods kalpot Rīgai” Mājokļu un vides departamenta direktora Aļeksejenko dēls Igors Puntuss.

Līgums ar “Rīgas satiksmi” bijis gan Maksimam Marčenkovam no “Saskaņai” pietuvinātās Humora komitejas, gan prokremliskajam aktīvistam Ivanam Staļnojam, kurš pirms pāris gadiem bija video saturu pārpublicējošās “Facebook” lapas “Toma joki” īpašnieks ar 150 000 sekotāju. Konsultācijas par satura veidošanu sabiedriskajā transportā sniedzis krievu valodā iznākošā žurnāla “Patron” galvenais redaktors Dmitrijs Ličkovskis. Korporatīvajiem pasākumiem “Rīgas satiksme” izvēlējusies Konstantīnu Gaņinu. Par konsultācijām viņam “Rīgas satiksme” mēnesī maksājusi trīs tūkstošus eiro. Gaņins vada sabiedrisko attiecību firmu “Lietišķās sadarbības centrs” , kur īpašnieku vidū atrodams arī savulaik no Latvijas izraidītā Krievijas spiega Aleksandra Rogožina tēva vārds.

“Nekā persnīga” norāda, ka par jauno “Rīgas satiksmes” vadītāju zināms vien tas, ka viņš bijis vicemēram Burovam uzticams jurists Īpašuma departamentā. Saulītis “Ernst&Young” abus ziņojumus nebija uzskatījis par vajadzīgu pilnībā izlasīt. Arī divus galvenos atslēgas cilvēkus “Rīgas satiksmē” no Bemhena “ēras” – Administratīvo resursu pārvaldības direktori Elīnu Epalti Drulli un Juridiskās daļas vadītāju Didzi Stepi – amatā paturēšot.

Ar 130 miljonu pašvaldības dotāciju ir atrisināta iespējamā “Rīgas satiksmes ” maksātnespēja. Iepriekšējais vadītājs Matīss bija atradis 15 miljonu ietaupījumu. Vēl 10 miljonus varētu ietaupīt uz “Gods kalpot Rīgai” biedra Brandava kontrolētā mikroautobusu biznesa apcirpšanas rēķina, taču tam jāpieņem politiski lēmumi domē.

Publicēts

Jau martā ‘Rīgas Satiksmei’ draud maksātnespēja, brīdina Matīss

Ja Rīgas dome nepiešķirs 37 miljonu eiro papildu dotāciju, jau martā “Rīgas Satiksme” piedzīvos maksātnespēju, tā intervijā žurnālam “Ir” sacījis uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Tramvaju iegādei piešķirtais kredīts iztērēts algām, sadārdzināti degvielas iepirkumi slēgti ar ārzonās noslēptiem partneriem, dārgās e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas, — Matīss sarunā ar “Ir” uzskaita šos līdzekļu izšķiešanas piemērus un sarunā atklāj — ja dome nepiešķirs 37 miljonu eiro papildu dotāciju, jau martā uzņēmums piedzīvos maksātnespēju.

“Neviens to nepieļautu. Iedotu kaut kādu avansu,” kraha draudus žurnālam komentēja Matīss.

“Ir” norāda, ka uzņēmuma skandālam ugunij eļļu pagājušajā nedēļā pielēja auditorfirmas “Ernst & Young” ziņojums — uzņēmuma finanšu stāvokļa izvērtējums. Matīss nav gatavs to publiskot, jo uz atklāto faktu pamata grasās rosināt vairākas tiesvedības, bet piekrītis “Ir” pastāstīt par galvenajām problēmām.

“Ir”, atsaucoties uz sarunu ar Matīsu, publikācijā norāda: “Vislielākais RS naudas izsūcējs ir uzņēmums “Rīgas Karte”. Tas uztur transporta e-talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim RS maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e-talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri RS maksā Rīgas Kartei 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro.”

Tāpat žurnālā minēts, ka daļa no 50 miljonu lielā kredīta, ko SEB banka piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas.

Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, skaidro Matīss.

Cits piemērs, kuru apraksta žurnāls — aptuveni trīs miljoni eiro gan 2016., gan 2017. gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015. gada novembrī RS par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar “RDZ Energy”, kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās. Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no RS, bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.

“Ja patiesā labuma guvēji nav zināmi, tur var būt kāda ES sankciju sarakstā esoša persona, par ko mums draud ziepes. Tas ir aptuveni 60 miljonus vērts līgums uz pieciem gadiem. Kā var nepārliecināties, kam tas uzņēmums pieder,” brīnās Matīss.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci “Rīgas satiksmes” valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atlūgumus. Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi četru cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vada Matīss, kā arī tajā iekļauti uzņēmuma darbinieki Edmunds Zivtiņš, Jānis Geduševs un bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.

Janvārī uzņēmuma darbības tālākai izvērtēšanai “Rīgas satiksme” piesaistīja starptautisku auditorkompāniju “Ernst&Young Baltic”.

Publicēts

“Rīgas satiksmes” iepirkumu sistēma joprojām labvēlīga krāpnieciskām afērām

Oktobrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par 800 tūkstošu eiro izkrāpšanu no “Rīgas satiksmes” transporta mazgāšanas ķīmijas iepirkumos 2013. un 2014. gadā. Tomēr ar to izmeklētāju interese par uzņēmumu nav beigusies. Policijai ir aizdomas, ka uzņēmumā turpinās blēdīšanās iepirkumos. Ir uzsākts jauns kriminālprocess, svētdien vēsta raidījums “Nekā personīga”.

“Mums ir zināms, ka viena no divām personām, kas figurē šajā lietā, ir Vjačeslavs Stunžāns. Bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks bija atslēgas persona arī nano ūdens skandālā. Jau 2015.gadā, kad atklājām, ka ķīmijas vietā “Rīgas satiksmei” piegādāts ūdens, bija skaidrs, ka šī afēra varēja notikt, jo uzņēmuma iepirkumu sistēmā ir nepilnīga un tajā atstāti caurumi, kas ir ērti krāpniekiem. Mainīt Iepirkumu kārtību nevēlas ne “Rīgas satiksmes” vadība, ne kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs,” skaidro raidījuma žurnālisti.

Viņi stāsta par notikušu situāciju, kurā “Rīgas satiksmes” birojā Vestienas ielā un Imantas autobusu parkā oktobra sākumā rosījusies policija. Izmeklētāji kratīšanā meklējuši pierādījumus krimināllietā par liela apmēra krāpšanu. Policijai, kā skaidro TV3 raidījums, ir aizdomas, ka “Rīgas satiksmē” atkal notikušas nelikumības autobusu un trolejbusu mazgāšanas līdzekļu iepirkumos. Nodarītie zaudējumi varētu būt vismaz 100 tūkstoši eiro.

“Maija mēnesī tika izdalīts kriminālprocess no tā sauktās nano ūdens lietas pēc krimināllikuma 177 panta 3 daļas. Iepriekšējā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika konstatēti papildus apstākļi, kuri būtu izmeklējami cita kriminālprocesa ietvaros. Šī lieta arī ir saistīta ar mazgāšanas līdzekļu piegādes līgumiem, bet mazliet citiem apstākļiem,” raidījumam skaidroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.

Pirmajā krimināllietā uzņēmums maksāja par nepiegādātiem mazgāšanas līdzekļiem. Pēc “Nekā personīga” informācijas, tagad policija izmeklē iespējamu iepirkuma sarunāšanu, lai uzvarētu iepriekš izvēlēts pretendents, kas preci piegādā, bet par nesamērīgi augstu cenu.

Aizdomās turēto, kā skaidro TV3, pagaidām nav. Šobrīd lietā ir iezīmējušies divi cilvēki, kam piemērots statuss kā personām, kam ir tiesības uz aizstāvību.

Raidījumam zināms, ka viena no tām ir bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks Vjačeslavs Stunžāns. Viņš, līdz ar vēl trīs cilvēkiem, ir apsūdzēts nanoūdens lietā, kas jau nodota tiesai. Stunžāns “Rīgas satiksmē” strādāja līdz 2017.gada decembrim. Izmeklētāji neatklāj, kāda varētu būt viņa loma darījumos, par ko uzsākts jaunais process.

Stunžāns bija viena no atslēgas figūrām blēdībās ar nanoķīmiskajiem mazgāšanas līdzekļiem shēmā, ko raidījums “Nekā personīga” atklāja 2015. gada sākumā. Toreiz “Rīgas satiksmes” pasūtījumu sarunātā iepirkumā saņēma uzņēmums, kura rīcībā nebija apsolītā prece, tāpēc tās vietā piegādāja ūdeni. Lai to noslēptu, darījuma organizatori viltoja pavadzīmes un etiķetes. Shēma nāca gaismā, kad viens no sadarbības partneriem Valsts ieņēmumu dienestam lūdza atmaksāt Pievienotās vērtības nodokli, bet dienests konstatēja, ka šādi darījumi nemaz nav notikuši. Divu shēmas darbības gadu laikā “Rīgas satiksmei” nodarīti 834 tūkstošu eiro zaudējumi.

Šādas shēmas, kā skaidro TV3, ar mazgāšanas ķīmijas iepirkumiem nebūtu iespējamas, ja “Rīgas satiksmē” būtu pienācīga iepirkumu sistēma. Uzņēmums nesludina atklātus konkursus. Tā vietā uzņēmuma nodaļu vadītāji izvēlas trīs firmas, kuras iesniedz savus piedāvājumus “Rīgas satiksmes” iepirkumu komisijai. Komisija daudz neiedziļinoties par uzvarētāju pasludina vienu no tām.

Trūkumi iepirkumu sistēmā ir zināmi jau no 2015.gada. Uzņēmums to nav mainījis. Tagad sistēmas sakārtošanu atbilstoši publisko iepirkumu principiem pieprasa prokurors.

“Izvērtējot uzņēmuma iekšējos noteikumus, tika konstatēts, ka tie neatbilst gan šiem principiem, gan arī Eiropas tiesas judikatūrai un Latvijas tiesas judikatūrai. Tāpēc tika pieņemts lēmums iesniegt uzņēmumam prokurora brīdinājumu nosakot termiņu regulējuma sakārtošanai,” sacīja Organizētās noziedzības un citu nozaru prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs.

Tas uzņēmumam bija jāizdara līdz 31.oktobrim. “Rīgas satiksme” veikusi vien nenozīmīgus labojumus. Piemēram, tikai tagad noteikts, ka jāpārbauda vai uzņēmumam nav nodokļu parādu un vai tas nav izslēgts no PVN maksātājiem.

 “Netika noteikta prasība zemsliekšņa iepirkumos parādīt šo publicitāti, lai jebkurš uzņēmums varētu piedalīties šajos iepirkumos. Turpinājās atkal šāda selektīva trīs uzņēmumu izvēle. Mēs norādījām uz mūsu prāt esošām problēmām tiesiskā regulējumā, ko uzņēmums viņu ieskatā ir novērsis, pieņēmuši jaunus noteikumus. Tomēr ja turpmāk tiks konstatēts, ka šie noteikumi neatrisināja šīs problēmas, atkal būs apstākļi vai būs lietas, kad no uzņēmuma tiek izkrāpti vai nesaimnieciski izmantota manta, tad šajās lietās tiks izvērtēta gan to uzņēmuma amatpersonu atbildība, kas nodrošināja šādu iepirkumu organizēšanu, gan arī to uzņēmuma amatpersonu, kas pieļāva šādu iepirkumu esamību un nenodrošināja tiesisko regulējumu, lai kaitējums uzņēmumam netiktu novērsts,” skaidroja Šteinbergs.

“Rīgas satiksmē” uzskata, ka ar viņu iepirkumiem arī līdz šim viss ir bijis kārtībā. Krāpšanās gadījumi esot arī stingri regulētos konkursos.

“Es tā neteiktu, ka viņa nebija kārtībā, iespējams bija mazāk detalizēti atrunāts tas process, pēc tam kad mums bija šie signāli par to, ka pastāv kaut kādi iespējami riski par to ka tur negodīgi uzņēmēji arī varētu kaut kādā veidā piedalīties mūsu iepirkumu procedūrās. Tad mēs reaģējot uz šo prokurora brīdinājumu arī labojām šos iepirkumu noteikumus, nu faktiski izstrādājām jaunus. Bet, ka līdz tam viņi bija nepareizi tā apgalvot nevarētu,” skaidroja “Rīgas satiksmes” Iepirkumu un līgumu nodaļas vadītāja Karīna Meiberga.

Savukārt pilsētas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka šajā situācijā ir jāskatās uz katru gadījumu individuāli.

“Tas ir viens. Ja mēs runājam par to brīdinājumu, tas ir ņemts vērā. Ja mēs runājam par to gadījumu, kas ir noticis nedēļā pirms vēlēšanām, man patreiz ir grūti komentēt, vai tur ir bijuši pārkāpumi, nav bijuši pārkāpumi, un ar ko šis tas ir saistīts. Tomēr sagaidīsim kaut kādu tālāku rīcību vai rezultātus no policijas darba. Mēs nevaram runāt, vai ir noticis vēl viens noziedzīgs nodarījums vai nē, un arī mēs runājot par citām lietām, patreiz mums nav tiesas sprieduma. Tādās kategorijās es nevaru komentēt ne vērtēt, bet skaidrs, ka katru reizi, ja notiek jebkāds iepirkums, un kontrolē visas atbildīgās iestādes kā mēs ļoti labi redzam pēc pieredzes, pēc prakses, praktiski jebkurš iepirkums tiek apstrīdēts, nu tā ir mums, jebkurā nozarē, un šajā nozarē katrs iepirkums entās reizes tiek pārbaudīts arī IUB. Līdz ar to sistēmisku problēmu droši vien nav,” uzskata Ušakovs.

Publicēts

‘Nanoūdens’ lietā prokurors izsaka brīdinājumu Rīgas domei un ‘Rīgas satiksmei’

21. jūnijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors izteicis prokurora brīdinājumu Rīgas domei un Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” amatpersonām saistībā ar nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādes iepirkumu procedūras neatbilstību likumam par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. Tas secināts, vērtējot prokuratūras lietvedībā esošo “nanoūdens” kriminālprocesu par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Ģenerālprokuratūrā portālam “Delfi” norāda, ka kriminālprocesā tiek izvērtētas gan organizētās grupas dalībnieku darbības, gan arī SIA “Rīgas satiksme” amatpersonu – iepirkumu komisijas locekļu – darbības iepirkumu procedūrās un pašvaldības kapitālsabiedrības rīkoto iepirkumu procedūru atbilstība publisko iepirkumu tiesiskajam regulējumam.

“Rīgas Satiksme” amatpersonu rīcībā konstatētas pazīmes, kas liecina par uzņēmuma organizēto iepirkumu procedūru – cenu aptauju – neatbilstību likumā noteiktajām prasībām. Tādējādi nav nodrošinātas likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības lietderīgi rīkoties ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem. Ņemot vērā to un pamatojoties uz Prokuratūras likuma 18. panta 1. daļu, prokurors Rīgas domei kā “Rīgas Satiksme” vienīgajam dalībniekam izteicis brīdinājums par turpmāku likuma pārkāpuma nepieļaujamību.

Prokuratūrā portālam “Delfi” paskaidroja, ka, vērtējot kriminālprocesā esošos materiālus, prokurors analizējis arī veidu, kā pašvaldības kapitālsabiedrībā notiek iepirkumu procedūras, un konstatējis neatbilstību likuma prasībām. Par to prokurors izteicis brīdinājumu, lai amatpersonas informētu, vai un kā neatbilstības novērstas, un iepirkumu procedūrā turpmāk tiktu nodrošinātas likuma prasības.

Savukārt pašā tā dēvētajā “Rīgas satiksmes” nanotehnoloģiju krimināllietā patlaban turpinās aktīvs darbs, norādīja prokuratūrā.

Publicēts

«Rīdzenes» sarunas: Ameriks lielījās par «Saskaņas» regulēšanu

Žurnālisti, kas stāv «po stojke smirno» jeb «miera stājā»; «Saskaņas» domnieki, kurus ir viegli regulēt, jo Jānis Urbanovičs esot čamma un neveiksminieks. Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» vēsta, ka šādi savu ietekmi Aināram Šleseram viesnīcā «Rīdzene» zīmējis Andris Ameriks jau neilgi pēc nonākšanas Rīgas vicemēra krēslā – 2011.gada februārī. Tas ir fiksēts tā dēvētās oligarhu lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītajās sarunās.

Andris Ameriks (GKR) par Rīgas vicemēru un brīvostas valdes priekšsēdētāju kļuva 2010.gada rudenī – pēc tam, kad šos amatus atstāja Saeimā ievēlētais Ainārs Šlesers. «de facto» zināms, ka pēc pirmajiem dažiem mēnešiem amatā Ameriks pēc Šlesera lūguma ierodas viesnīcā «Rīdzene», lai izrunātu, Šlesera vārdiem, «lietas, kas ir tādas drusku politiskas». Kad Šlesers prāto, ka būtu jātiecas uz sadarbību ar «Saskaņu» arī nacionālajā līmenī, Ameriks viņu brīdina par «Saskaņas» frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

«RĪDZENES» SARUNAS FRAGMENTS

«Ameriks: Es Urbanoviču, piedod, pazīstu ilgāk nekā tu, ja. Jau no tiem senajiem laikiem. Es nebūšu ne tiesnesis, ne prokurors. Teiksim tā, nu viņš galīgi ir mainījies, ja. Un ne velti, atceries, kad mēs šeit pirmo reizi ar Urbanoviču satikāmies, kādi uzbrukumi man bija, ja, par to, ka es «razvaļivaju «Centr Soglasija»» [jaucu laukā «Saskaņas centru» – kriev. val.], un viss pārējais, kas te gāja. Šinī pašā istabā.

Šlesers: Es varu iedomāties… To, ko viņš man ir teicis par tevi, ko viņš man teicis par Strodi, tad es varu iedomāties, ko viņš ir par mani teicis citiem… (..)

Ameriks: Es ar Jāni esmu bijis ļoti cieši kopā. Es daudz ko arī zinu, bet tas ir mana darīšana. (..) Es esmu viņa Čangalienā bijis gan pie viņa mājās savā laikā, gan visu pārējo. Bet viņš… Nu, es viņam neticu, ja. Jo viņš netur vārdu. Vot tas ir tas, kas man nepatīk.»

Arī tagad Ameriks nav gatavs paust, ka uzticas Urbanovičam, lai gan pēdējās Saeimas vēlēšanās viņa vadītās partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) kandidāti bija iekļauti «Saskaņas» sarakstā. «de facto» Ameriks par Urbanoviču saka: «Viņš ir ļoti gudrs, pieredzējis politiķis, un ar viņu ir jārēķinās.» Vaicāts, vai Urbanovičam uzticas, piemēram, par kādu politisko vienošanos pildīšanu, Ameriks atbild: «Ko nozīmē «uzticaties»? (..) Es politiski ar Urbanoviča kungu ne par ko neesmu vienojies. Es esmu politiski vienojies ar Nilu Ušakovu, kurš ir «Saskaņas» partijas vadītājs, un es esmu GKR partijas vadītājs.»

No komjaunatnes funkcionāru laikiem sev pazīstamo Urbanoviču Ameriks «Rīdzenē» vairākkārt nodēvē neglaimojoši. Piemēram, čamma, «ņeudačņiks» jeb neveiksminieks, pasprūk arī kāds rupjāks vārds. Ameriks Šleseram arī norāda uz bīstamību, ka Urbanovičs varot kaut kā saskalot smadzenes Ušakovam.

Urbanovičs Amerika attieksmi komentē šādi: «Vispirms – es neesmu greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Nilu. Absolūti nē. Ne pret vienu no viņiem es neesmu greizsirdīgs. Viņiem iet labi, viņi labi saprotas. Par to man ir prieks. Kas attiecas par viņa priekšstatu par mani – nu ļoti žēl, ka viņš mani par «mīlulīti» nesauc. Tiešām žēl. (..) Jūs ticēsiet, ka es kā «Rīdzenes» sarunu dalībnieks varu jums teikt, ka apsaukāties nav labi.»

Šlesers Amerikam «Rīdzenē» arī vaicā, kā «Saskaņas» deputāti Rīgas domē vērtē Urbanoviča darbību Saeimā. Ameriks mierina, ka domes valdošo bloku no ārpuses ietekmēt nevar.

«RĪDZENES» SARUNAS FRAGMENTS

Ameriks: «Saproti, nu, kas ir «Saskaņa»? Nu viņiem jau reāli… Es jau «Saskaņu» regulēju, pusi Rīgas domes es regulēju. Sociālistus es regulēju, Kameņecki jebkā es regulēju. Viņam ir tikai tie komjaunieši un pionieri, nu, tie tur jaunie, jā, tie Nila. A pārējos visus es regulēju. Nu, pa lielam. Tā ka var teikt – ja jau nu mēs uz «jūs» aiziesim, tad tas vēl… Padomās, kuram tas ir slikti.»

Latvijas Sociālistisko partiju «Saskaņas centra» Rīgas domes frakcijā tobrīd pārstāvēja seši deputāti. Arī tagadējais partijas vadītājs Vladimirs Frolovs. Viņš atsakās ar «de facto» runāt par «Rīdzenes» sarunām, jo tās ir notikušas sen un šobrīd notiek izmeklēšana, turklāt ir aizvainots, ka mediji neinteresējās par Sociālistisko partiju pirms vēlēšanām. Frolovs pērn lielākos ienākumus – 40 tūkstošus eiro – guva par drošības konsultanta pienākumiem SIA «Getliņi EKO». Šai uzņēmumā Rīgas domi kā kapitāldaļu turētāju pārstāv Ameriks. Uz jautājumu, vai arī šodien regulē sociālistus, Ameriks atbild: «Es gribētu teikt, ka tik labs, tāds stiprs vārds, varbūt tas tur drusku pārspīlēts ir…»

Rīgas vicemērs nenoliedz savu saikni ar «saskaņieti» Mihailu Kameņecki. Viņš kopā ar Ameriku un domnieku Andreju Kozlovu regulāri sniedz kopīgas intervijas laikrakstam «Subbota». Kameņecka dēls Andrejs tagad arī ir kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču GKR frakcijā. Savukārt Kameņecka vedekla Darja Uspenska jau kopš 2011.gada sākuma strādā Rīgas brīvostas pārvaldē. «Viņš man ir labs draugs. Un es uzskatu, ka ne jau tikai draugus izvēlas, vai es esmu vienā partijā vai neesmu. Es domāju, ka viņš ir viens mans labs draugs,» par Kameņecki saka Ameriks.

Rīgas brīvostas valdes locekļa Kameņecka tālrunis šonedēļ bija izslēgts. Taču iepriekš avīzē «Subbota» viņš pauda viedokli, ka 10 gadus veco oligarhu sarunu apspriešana esot jaunas revolūcijas mēģinājums.

Savukārt Rīgas mērs un partijas «Saskaņa» vadītājs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņam nav nekāda pamata bažīties ne par savas frakcijas, tostarp vadītāja vietnieku Frolova un Kameņecka, lojalitāti, ne par sadarbību ar Ameriku: «Komentēt šīs lietas nav nekādas jēgas, jo mēs ļoti labi visi redzam rezultātus. Bloks, kas sastāv no divām partijām, strādā jau devīto gadu. (..) Līdz ar to var turpināt analizēt visu, kas ir atrasts internetā vai citās vietās, bet mums tas, paldies dievam, strādāt netraucē.»

Īpaši emocionāls Ameriks «Rīdzenes» sarunas laikā kļuva, runājot par iespējamo Rīgas domes sadarbību ar avīzēm «Diena» un «Dienas bizness». Tās tolaik oficiāli piederēja Šlesera draugam un biznesa partnerim Viesturam Koziolam. Ameriks ir sašutis, piemēram, par pētījumiem un komentāriem par jaunveidojamo pašvaldības SIA «Rīgas acs». Arī par atteikumu rubrikā «Dienas uzvarētājs» ielikt viņa kļūšanu par Rīgas domes Investīciju veicināšanas padomes vadītāju.

«RĪDZENES» SARUNAS FRAGMENTS

«Šlesers: Kas mums ir ar reklāmām? Paklausies, tie budžeti ir apstiprināti visi? Ko tur Nils ar Viesturu beigās vienojās?

Ameriks: Es saku, mums nekādu līgumu ar «Dienu» nav; mēs strādājam, kā mēs strādājām. (..) Nu, karoče, ja, teiksim, kādreiz «Neatkarīgajā» mums strādā speckors, tas Kļaviņš vai Krastiņš, tāds jauns džeks. B…, ir atšķirība! Liek bildes iekšā apmēram tā kā komjauniešu avīzē, ja. Stāv «po stojke smirno» pie manām durvīm, ja, un prasa, kas, kā un kā jāraksta. Un Liene pārlasa tekstus, un tas viss parādās ar bildēm «Neatkarīgajā». «Lauķene» pat ar savu nacionālo piesitienu deleģēja šito… nu «Galva. Pils. Sēta» to bijušo korespondetčiku, es aizmirsu, pārstāvi. Tie raksta, nu, ne nosacīti, uz pasūtījuma. «Diena», b… Mums nekāda kontakta nav… (..) Pagaidām «Diena» ir vienīgā avīze, kas mūs močī. Un es pagaidām apturēju jebkuras attiecības ar «Dienu». (..)

Šlesers: Nu tur nāksies vēl vairāk reformēt, bet nu jebkurā gadījumā…

Ameriks: Bet nu jebkurā gadījumā šodien mums, b…, tur nekāds rezultāts nespīd. Atšķirībā no «Neatkarīgās».»

Šis «Rīdzenes» sarunu fragments, iespējams, lamuvārdu dēļ, izraisa viskategoriskāko Amerika noliegumu. «Tas, ko jūs šobrīd nolasījāt, nekādā veidā neatbilst manam stilam. (..) Saturiski arī tas ir tālu no īstenības. Līdz ar to, ja kāds šodien tādā fantastikas stilā kaut ko saliek kopā un pēc tam man prasa to komentēt… Parādiet man audioierakstu! Es ar pilnu atbildību šodien saku: šis teksts nav mans. (..) Es varētu uzlikt roku uz Bībeles un apzvērēt, ka tas [nav] mans teksts. Es neatceros, ka tādā veidā un ar šādiem vārdiem es par kaut ko būtu runājis. Vēl jo vairāk, ka tas tiešām neatbilst tam, ko es domāju,» sarunā ar «de facto» apgalvo Rīgas vicemērs.

Amerika tālaika preses sekretāre Liene Ozola, kas tagad vada Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību nodaļu, «de facto» norādīja, ka negrib komentēt trešo pušu sarunas par sevi, kurās pati nav piedalījusies. Savukārt kādreizējie «Neatkarīgās Rīta Avīzes» un «Latvijas Avīzes» žurnālisti, kurus var atšifrēt pēc Amerika minētajām pazīmēm, noliedz Rīgas vicemēra ietekmi uz rakstu saturu. Nav izslēgts, ka Ameriks to patiešām pārspīlēja, vēlēdamies izrādīties Šlesera priekšā. Tomēr galvaspilsētas vicemēra «Rīdzenē» teiktais spilgti ilustrē mediju līgumu politiku Rīgas domē, secina «de facto».

Šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldei gan ir spēkā kāds līgums ar izdevniecību «Dienas mediji». Līgums par informatīvu materiālu izvietošanu tematiskajā rubrikā «Osta un pilsēta» ir noslēgts 30.maijā ar termiņu līdz gada beigām. Tā summu bez laikraksta atļaujas brīvostai neesot tiesību publiskot.

Publicēts

Nanoūdens afēras dalībnieki “Rīgas namu pārvaldniekam” piegādās celtniecības materiālus

Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” gada sākumā izsludinātajā celtniecības materiālu piegādes konkursā, kurā 400 tūkstošus eiro paredzēts tērēt jumtu hidroizolācijai, daļā par hidroizolācijas pārklājumiem uzvarējis uzņēmums “Poly systems”. Vairāki šī uzņēmuma darbinieki kādreiz strādājuši firmās, kas iesaistītas nano ūdens piegādes darījumos “Rīgas Satiksmei”, svētdien vēstī TV3 raidījums “Nekā Personīga”. Raidījums arī piemetina, ka konkursa nolikums sarakstīts tā, ka rīkotājiem ir iespējams izshēmot vēlamus uzvarētājus.

Daudzstāvu dzīvojamo namu jumtu hidroizolācijas atjaunošanai atvēlēti 400 000 eiro. RNP vēlas iepirkt septiņus dažādus izolācijas materiālus – pārklājumus betona un melnajiem bituma jumtiem, gruntis, šuvju hermētiķus un citus materiālus. Konkursa nolikumā prasīts norādīt katra materiāla cenu par vienu kilogramu, litru vai iepakojumu. Uzvarētāju nosaka, saskaitot visu septiņu vienību kopējo cenu.

Ar šādu vērtēšanas sistēmu priekšrocības ir pretendentam, kurš zina, kādus materiālus pasūtītājs izmantos vairāk un kādus vispār nemaz. Tad zinātājs attiecīgajā pozīcijā var ielikt zemu cenu un apsteigt konkurentus. Nezinātājs tā riskēt nevar – jo ir iespējams, ka pasūtītājs var pieprasīt tieši konkrēto materiālu un uzņēmums plānotās peļņas vietā iebrauc zaudējumos, skaidro raidījums.

“Nekā Personīga” aptaujātie eksperti šādu formulu uzskata par absurdu. Pamatoti būtu prasīt materiālu izmaksas kvadrātmetram, vai izrēķināt koeficientus, kas atbilstu katra materiāla patēriņam. Piemēram, hidroizolācijas ieklāšanas tehnikas iznomātājs Lauris Gaiķēns sacījis, ka “vai nu konkurss sastādīts galīgi analfabētiski, ka cilvēks vispār nezina, ko viņi iepērk, vai arī tas liecina par negodīgu tirgus situāciju, jo šeit ir jāzina, cik kurš materiāls tiek izmantots, cik kur vajag, un arī cik izmaksās beigās kopā kvadrātmetru izmaksas šim jumtam nevis cik ir sasummējot kopā materiāla cenas, kas ir palīgmateriāli un ir pamatmateriāli”.

Konkursa tehniskajā specifikācijā noteikts, ka RNP vēlas iepirkt grieķu firmas “Alchimica” produkciju “Hyperdesmo” vai analogu. “Hyperdesmo” Latvijā pārstāv kompānija “Poly systems”, kas iepirkumā uzvarēja. Firmas darbinieki iepriekš strādājuši kopā ar Aleksandru Bezkorovainiju, pret kuru policijā sākta krimināllieta par nanoūdens piegādēm “Rīgas Satiksmei”.

Raidījums norāda, ka “Ploy Systems” darbiniece Vita Baurovska bijusi viena galvenajām personām nanoķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumā “Rīgas Satiksmei” 2013. gadā. Viņas darba devējs tobrīd bija Aleksandrs Bezkorovainijs, kas shēmu realizēja kopā ar “Rīgas Satiksmes” darbinieku Vjačelsavu Stunžānu.Pie Bezkorovainija strādājuši arī citi “Poly systems” darbinieki. Viceprezidents Mihails Jermoļenko un valdes locekle Diāna Krupnova. Viņi no Bezkorovainija uzņēmumiem aizgājuši pirms nanoķīmijas darījumiem. Viņi noliedz, ka uzvara hidroizolācijas materiālu konkursā ir sarunāta. Raidījums ziņo, ka līdz šim sadarbība ar RNP uzņēmumam notikusi ar starpniekiem, bet pērn “Poly systems” pati uzvarējusi konkursā par materiālu piegādi. Pirmais pasūtījums bija 42 000 eiro vērtībā.Janvārī izsludinātā iepirkuma kopējā summa ir 2,4 miljoni eiro. Konkursā meklēti piegādātāji deviņiem preču veidiem – sākot no ķieģeļiem un smiltīm, līdz riģipša plāksnēm un skrūvēm. Konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieks Deniss Prohodskis raidījumam nav varējis izskaidrot, kāpēc citās iepirkumu sadaļās pie vērtēšanas noteikti koeficienti, kas iezīmē preces īpatsvaru iepirkumā, bet citās īpatsvars nav noteikts. Viņaprāt, pretendenti to ļaunprātīgi izmantot nevarot.Tikmēr RNP neatklāj, kuros namos paredzēts labot jumtus ar iepirkto “Hyperdesmo” produkciju.

Avots: www.delfi.lv

Publicēts

Skandāls: Rīgas Domē, iespējams, fiktīvi nodarbināts “Saskaņas” biedrs, alga 2200 eiro

Jau gadu Rīgas domes paspārnē darbojas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs, ko vada «saskaņietis» Sandris Bergmanis. Tomēr par to, kādus tieši uzdevumus pilda šī iestāde un kādi ir tās darbinieku pienākumi, skaidrības joprojām nav, ziņo LTV raidījums «de facto». Latvijas televīzija norāda, ka daudzi bēgļi par šo centru arī nav dzirdējuši.

Darbu koordinācijas centrā Sandris Bergmanis sāka aptuveni pirms gada – ap laiku, kad atstājis valdes locekļa amatu «Rīgas namu pārvaldniekā». Iepriekš vēstīts, ka viņa algai centrā jābūt 2200 eiro mēnesī. Taču skaidrot LTV savus amata pienākumus un to, ko gada laikā ir izdarījis, viņš nevēlās. Sarunā ar «de facto» viņš lūdz jautājumus sūtīt uz Rīgas domes preses dienestu un skaidroja, ka «darba pienākumi ir uz 3 lapām».

Iestādes projektu koordinators, bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis precīzi nevarēja paskaidrot, ar ko ikdienā nodarbojas, bet norādīja, ka koordinē valsts un pašvaldības struktūras. «Valsts viņus [patvēruma meklētājus] uzaicināja un pašlaik skatās – kā viņiem iedot dzīvokli un darbu (nejautājot vai viņi to grib). Es cenšos izvairīties, lai valsts savus neizpildītus solījumus Briselei neuzkrauj Rīgas nodokļu maksātājiem. Skaidroju, kas no valsts puses neizdarīts», intervijā LTV teica Burvis.

Raidījums «de facto» veica eksperimentu kopā ar Meharena Teveldebrhanu, kurš Latvijā ieradās Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros. Meharena sazvanīja Sandri Bergmani un lūdza palīdzību, taču komunikācija ar centra pārstāvjiem nebija veiksmīga – neviens no centra ekspertiem nerunāja pietiekoši raitā angļu valodā. Tikšanos koordinācijas centrā izdevās sarunāt tikai ar Meharenas vietējā mentora palīdzību.

«de facto» atgādina, ka Rīgas domes patvēruma meklētāju uzņemšanas koordināciju centru dibināja pirms gada. Toreiz Rīgas dome skaidroja, ka centra uzdevums — sniegt jaunpienācējiem sociālo palīdzību, risināt dzīvokļa, izglītības un integrācijas jautājumus.

Avots: www.tvnet.lv

Publicēts

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: Rīgas dome nolemj neatlaist uzņēmuma valdi

Rīgas dome šovakar ārkārtas sēdē nobalsoja pret pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētāja Ivo Leča un valdes locekļu atbrīvošanu no amata.

Uz sēdi plkst. 20.30 bija sanākuši 47 deputāti, no kuriem 32 balsoja pret šo ieceri, savukārt ar 15 opozīcijas balsīm nepietika, lai uzņēmuma valdi atlaistu.

Pirms balsojuma vairāki opozīcijas deputāti domes locekļus aicināja būt drosmīgiem un atbrīvot no amata cilvēkus, kas apkrāpj rīdziniekus un neefektīvi izmanto līdzekļus.

Taču pēc aptuveni 10 minūšu ilgām runām opozīcijas priekšlikums tika noraidīts. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pasludinot sēdi par slēgtu, apsveica domniekus ar jaunajiem partiju reitingiem.

Kā ziņots, Rīgas domes “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par RNP vadības atbrīvošanu no amata. Partija iesniedza prasību par RNP valdes nomaiņu saistībā ar Valsts policijas paziņojumu par fiktīvi nodarbinātajiem uzņēmumā. Tāpat tika lūgts lūdza izvērtēt kapitāldaļu turētāja – Rīgas domes vadītāja Ušakova atbildību.

Opozīcijas deputāti pieprasīja, lai rīdziniekiem nodarītos zaudējumus gandrīz 150 000 eiro apmērā RNP valde segtu no saviem personiskajiem ienākumiem, bet uz vakantajām valdes locekļu amata vietām būtu atklāts konkurss, kura rezultātu vērtēšanā tiktu pieaicināti neatkarīgi ārvalstu eksperti.

“Vienotības” un VL-TB/LNNK deputāti uzskata, ka Valsts policijas paziņojums par divpadsmit personu fiktīvu nodarbināšanu RNP Attīstības projektu nodaļā un gandrīz 150 000 eiro izkrāpšana, ir pietiekams iemesls, lai valdes locekļi savus amata pienākumus pamestu nekavējoties.

Jau ziņots, ka, veicot revīziju RNP, Valsts kontrole (VK) konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām VK vērsās prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par divpadsmit personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no pašvaldības uzņēmuma gandrīz 150 000 eiro apmērā.

VP informēja, ka turpinot izmeklēšanu, tika uzsākts kriminālprocess par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu un par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem. Kriminālprocess šī gada 31.martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, kura ir uzsākusi krimināllietu pret divpadsmit personām.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” pievienošanas “Rīgas mežiem” 2014. gada 14. martā izveidotās RNP Attīstības projektu nodaļas vadīšana tika uzticēta ilggadējam “Rīgas dārzu un parku” direktoram Agnim Kalnkaziņam. Šajā pašā RNP nodaļā darbā par projektu vadītāju ar 1958 eiro mēnešalgu tika pieņemta Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Jefemija Klementjeva dzīvesbiedre Aleksandra Klementjeva. Tāpat šajā nodaļā darbā tika noformēta “Saskaņas” domnieka Ruslana Pankratova dzīvesbiedre Žanna Pankratova. Aptuveni 2000 eiro liela alga no RNP Attīstības projektu nodaļas pienācās arī Rīgas domes “Saskaņas” deputātei Svetlanai Savickai.

“Nekā personīga” vēstīja, ka RNP Attīstības projektu nodaļā strādājis arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš iestājies pret izglītību valsts valodā un patlaban izveidojis “zirnekļu tīklu” sociālajos tīklos, kura vēstījumi saskan ar “Saskaņas” lozungiem. Gan Točs, gan Staļnojs RNP pelnījuši 1400 eiro mēnesī.

Avots: www.delfi.lv

Publicēts

Nila Ušakova padomnieka 35 tūkstošus eiro vērtais pētījums izrādījies plaģiāts

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja “Dzanuškāns & partneri” izstrādāto pētījumu, par ko viņš saņēmis 35 000 eiro, drīzāk raksturojams kā internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums, laikrakstam “Diena” atzinuši eksperti.

Avīze atgādina, ka pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt, bet dienu vēlāk to publicēja pašvaldības datubāzē www.sus.lv.

Vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem, secina “Diena”. Piemēram, viss ievads, izņemot burtiski dažus teikumus, pilnībā pārkopēts – tā lielāko daļu, sākot jau ar pirmo vārdu, veido teksts, kas ņemts no “Sabiedrības par atklātību Delna” 2010. gadā publicēta pētījuma “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespēja”.

“Delnas” vadītājs Gundars Jankovs laikrakstam to komentē, neslēpjot ironiju un paužot prieku, ka organizācijas pētījumi tiek lasīti un izmantoti. Tomēr viņš uzsver, ka šī skandāla kontekstā viņam “nerodas ilūzija”, ka pētījums tiks izmantots. “Tas ir radīts tikai sabiedrības acu aizmālēšanai.”

Ievadā interesi izraisa arī daži teikumi, kas kopēti no tiesību zinātņu doktores Ilmas Čepānes 2007.gada raksta “Jurista vārdam” – aizlienētās frāzes ir tieši tās, kas izmantotas publikācijas ievadā un ir pieejamas, nemaksājot par pilna raksta lasīšanu. Tiesa gan, cits citāts no kāda 2005.gada Čepānes raksta ņemts no pilnās versijas.

Tādā pašā stilā “pētījums” arī turpināts – dažkārt redzams, ka teikumam mainīti pirmie vārdi vai, piemēram, noņemts uzskaitījums un tas pārkopēts saistītā tekstā. Izmantoti dažādi normatīvie dokumenti un likumi, no kuriem lieli teksta gabali pārkopēti pat bez rediģēšanas. Kā “Dienai” atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa, piemēram, studenta rakstītā darbā tas nebūtu pieņemams. “Šāds darbs drīzāk būtu saucams par kompilāciju un recenzentiem neatstātu labu iespaidu,” atzīst prodekāne.

RD Pilsētas attīstības departamentā “Dienai” skaidrots, ka “pētījums ir kā rokasgrāmata teritorijas plānošanas speciālistiem kā strādāt pie nosacījumiem, plānojot risinājumus, kas neizbēgami ir iespējami, ievērojot samērīguma, pēctecības, tiesiskās paļāvības, interešu saskaņošanas un samērības principu”.

Laikraksts gan pauž neizpratni par to, kā šis materiāls var darboties kā rokasgrāmata, jo noslēguma secinājumi nav pārlieku izsmeļoši un tajos atrodami tādi vispārīgi izteikumi kā “saistošie noteikumi nevar būt pretrunā ar likuma normām” un ka gadījumā, “ja kāds no ārvalstu normatīvajā regulējumā esošajiem kompensācijas modeļiem būtu ieviešams Latvijas normatīvajā regulējumā, ir nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus likumā vai uz tā pamata izdotajos saistošajos noteikumos”.

“Delfi” jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par Rīgas domes pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, kas organizēts, nerīkojot atklātu konkursu.

Izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam, iepriekš ziņoja Latvijas Radio.

Dzanuškāna advokātu birojam rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību un par divu mēnešu darbu dome Dzanuškānam esot samaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro.

Dzanuškāns ir arī Ušakova juridiskais padomnieks.

Avots: www.delfi.lv