Ādamsonu atzīst par vainīgu spiegošanā; piespriež astoņus gadus cietumā  

Rīgas pilsētas tiesa ceturtdien, 9. novembrī, pasludināja saīsināto spriedumu lietā, kurā par spiegošanu, svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas apsūdzēts bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Tiesa nolēma viņam piemērot astoņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, kā arī probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, portālu “Delfi” informēja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Lietā par vainīgu atzīts arī Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs, kurš ir izbijis VDK darbinieks.

Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Tiesas izmeklēšanā apstiprinājās apsūdzībā norādītie apstākļi, kas bija par pamatapsūdzības celšanai abiem apsūdzētajiem. Tiesa viņu darbībās konstatēja noziedzīgo nodarījumu sastāvu.

Jānis Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un ar Krievijas pilsoņa, bijušā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas darbinieka Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamās ziņas, kā arī citas ziņas ārvalsts izlūkdienestam – Krievijas Federācijas Federālajam drošības dienestam.

– Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons

“Savukārt Genādijs Silonovs veica neizpaužamu ziņu, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu minētajam izlūkdienestam tieši un tā uzdevumā. Minētās ziņas arī saturēja un sniedza detalizētu ieskatu par Latvijas valsts iestāžu, tiesību aizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu darbu, kā arī valsts aizsardzības sistēmu. Šīs ziņas saskan ar Nacionālās drošības koncepcijā identificētajiem Krievijas Federācijas specdienestu mērķiem pret Latvijas Republiku. Tāpat tiesa konstatēja, ka Jānis Ādamsons nepamatoti pieprasīja un saņēma kompensāciju par transporta izdevumiem, nodarot Latvijas Republikas Saeimai mantisku zaudējumu, kā arī iegādājās un savā dzīvesvietā nelikumīgi, bez attiecīgas atļaujas glabāja šaujamieroču munīciju – patronas, kas derīgas šaušanai,” pauda Ernstsons.

Jau vēstīts, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu VDD aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Toreiz prokurors politiķim noteica papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas “Saskaņa”, bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

9 − nine =