Ziņas

Publicēts

Volkinšteinu un viņa ģimenes locekļus lūdz apsūdzēt nelikumībās ar ‘Rīgas satiksmes’ degvielas kartēm

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 29. jūlijā nosūtījis krimināllietas materiālus Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūrai, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret trim personām, tostarp kādu pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” amatpersonu, portāls “Delfi” uzzināja KNAB.

Aģentūra LETA ziņo, ka šajā kriminālprocesā aizdomās turētā “Rīgas satiksmes” amatpersona ir “Rīgas satiksmes” daudzmiljonu eiro iepirkumu lietā aizdomās turētais, bijušais pašvaldības uzņēmuma Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, savukārt fiziskās personas – Volkinšteina dēls Jānis Volkinšteins un viņa sieva Jūlija Volkinšteine.

“Rīgas satiksmes” amatpersonu lūgts apsūdzēt pēc Krimināllikuma 20. panta 4. daļas un Krimināllikuma 193. panta 2. daļas par par nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekļiem atbalstīšanu. Savukārt abas fiziskās personas lūgts apsūdzēt pēc Krimināllikuma 193. panta 2. daļas par nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem.

No KNAB publicētās inforgrafikas noprotams, ka “Rīgas satiksmes” amatpersona nodevusi uzņēmuma degvielas kartes divām privātpersonām, kas šos maksājuma līdzekļus izmantojušas, lai privātajos transportlīdzekļos iepildītu degvielu.

Izmeklēšanā birojs noskaidrojis, ka nelikumīgās darbības notikušas ne mazāk kā 27 reizes laika periodā no 2017. gada 11. janvāra līdz 2018. gada 3. decembrim.

Kopējā summa par kādu iepildīta degviela privātajos transportlīdzekļos ir 1574,70 eiro.

Par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Publicēts

“Rīgas namu pārvaldnieka” fiktīvo darbinieku lieta: izkrāpti 193 000 eiro

Krimināllieta par iespējamu fiktīvo nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) beidzot ir nonākusi tiesā – prokuratūra uzskata, ka gada laikā no uzņēmuma izkrāpti gandrīz 193 000 eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.

Šogad apsūdzība celta bijušajai RNP valdes loceklei Ingai Bulgarinai. Prokuratūra uzskata, ka viņa ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un organizēja noziedzīgo nodarījumu, un tieši Bulgarina esot uzdevusi izveidot fiktīvās štata vietas RNP Attīstības projektu nodaļā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters norādīja, ka šī amatpersona deva norādījumus, virzīja attiecīgus dokumentus, lai valde nobalsotu par šādu štata vietu izveidošanu, kas arī tika izdarīts. Tālāk tikuši doti norādījumi aicināt konkrētas personas it kā uz darba interviju un gatavot darba līgumus ar šīm personām. Šīs personas, kas arī lietā apsūdzētas, neesot brīnījušās par šādu uzaicinājumu un arī šo iespēju tikt nodarbinātas izmantoja, jau pirms tam zinot, ka tām nekas nebūs jādara, skaidroja Meisters.

Savukārt Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš, prokuratūras ieskatā, zinājis, ka darbinieki faktiski savus darba pienākumus neveic, taču neko neiesāka, turklāt sniedza RNP Personāla vadības nodaļā viltotas darba laika uzskaites tabulas.

Tikmēr pats Kalnkaziņš sarunā ar LTV savu vainu noliedza. “Viņi pārmet to, ka tie cilvēki it kā nav strādājuši. Bet kā viņi nav strādājuši, ja es viņiem esmu devis darbu? Nu, es jau katru dienu nebraucu pie viņiem, bet darbu es viņiem esmu devis,” skaidroja Kalnkaziņš.

Pārējās 12 personas apsūdzētas par krāpšanu, proti, darba algas saņemšanu ar viltu. Starp viņiem ir arī bijusī partijas “Saskaņas” domniece Svetlana Savicka, toreizējās Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas deputātu dzīvesbiedres Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova tā laika preses sekretāra dēls Mārtiņš Točs, kā arī vairākos skandālos iesaistītais Ivans Staļnojs.

Vēl septiņiem apsūdzētajiem saikne ar Rīgas domes valdošo partiju vismaz pagaidām nav zināma, norādīja LTV.

Raidījums vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017.gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē pagājušā gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja pirms mēneša.

Savukārt Kalnkaziņu neilgi pēc RNP vadības lēmuma likvidēt Attīstības projektu nodaļu toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) iecēla uzņēmuma “Rīgas ūdens” valdē, un šajā amatā viņš ir joprojām. Kalnkaziņš ir Amerika vadītās partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs.

Rīgas mērs Dainis Turlais LTV neatbildēja, vai apsūdzētām personām ir vieta pašvaldības uzņēmuma valdē. “Tik straujas reakcijas nav raksturīgas man, ka nepadomājot uzreiz dot kaut kādu atbildi. Tas ir jāizvērtē, un, protams, ja cilvēks vienā uzņēmumā ir pamatoti turēts aizdomās vai pret viņu ir izvirzītas kaut kādas apsūdzības, un tās ir pamatotas, tad acīmredzot jālemj arī ir par viņa tālāko vietu, atbildību un viņa darbu,” sacīja Turlais.

Prokuratūra ir aicinājusi Rīgas domei pieteikties procesā kā cietušajai, kas vēl nav izdarīts. Ja pašvaldība tā arī nereaģēs, RNP nodarītā kaitējuma kompensāciju varēs pieteikt pati prokuratūra.

Kā pērn aprīlī vēstīja LTV, lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Toreiz tika ziņots, ka maijā šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdīsies RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, bet par desmit personām izmeklēšana turpinās.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) toreiz bija pārliecināts, ka pret desmit cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta “beigsies ar neko”.

Publicēts

‘Re:Baltica’: ‘Riga.lv’ 400 000 eiro izmaksājis ‘Saskaņai’ pietuvinātiem jauniešiem un žurnālistiem

Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību portāls “Riga.lv” pēdējos četros gados vismaz 400 000 eiro pilsētnieku naudas izmaksājis “savējiem” jeb partijai “Saskaņa” pietuvinātiem jauniešiem un žurnālistiem, atsaucoties uz nodibinājuma valdes sēžu protokoliem un algu sarakstiem, vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Kopumā četros gados algās un autoratlīdzībās nodibinājums izmaksājis ap 700 000 eiro. Daudzi no algu un autoratlīdzību saņēmējiem ir partijas jaunatnes organizāciju aktīvisti, daļa – kādreizējie krieviski iznākošo izdevumu žurnālisti. Sabiedrisko attiecību portālam ir arī pašam savi sabiedrisko attiecību speciālisti, turklāt maksāts ticis arī par citu sagatavotu preses relīžu pārpublicēšanu, noskaidrojis “Re:Baltica”.

Starp “Riga.lv” darbiniekiem, kuriem ir redzama saikne ar “Saskaņu” vai agrāko Rīgas domes koalīciju, pētnieciskās žurnālistikas centrs identificējis Inu Oškāju, Kseniju Zagorovsku, Danutu Dembovsku, Aleksandru Šuņinu, Anitu Kiseļovu (Pokrovsku), Georgiju Ņikitinu, Nauri Lukševicu, Annu Vasiļjevu, Vladislavu Černovu, Angelinu Kašperko, Alekseju Mehonošinu, Dmitriju Ličkovski un Irenu Poltoraku.

Piemēram, portāla “Riga.lv” štata žurnālistei Oškājai, kura agrāk strādāja laikrakstā “Čas”, bet tagad ir gan “Saskaņas” Saeimas frakcijas darbiniece, gan portāla galvenā redaktore, 2018.gadā nodibinājums izmaksājis 20 991 eiro, 2017.gadā – 17 548 eiro, bet 2016.gadā – 2110 eiro. Savukārt portāla galvenās redaktores vietniece Dembovska, kura ir arī biedrības “9.may.lv” valdes locekle, bet agrāk strādājusi “Saskaņas” Saeimas frakcijā kā Nila Ušakova palīdze, četros gados no “Riga.lv” kopumā saņēmusi teju 60 000 eiro.

Papildus tam ievērojamas summas no nodibinājuma “Riga.lv” līdzekļiem pārskaitītas medijiem un reklāmu izvietotājiem Rīgas ielās. Visvairāk naudas – 1,55 miljoni eiro – ticis mediju aģentūrai “Mediaservice” par drukātā “Riga.lv” laikraksta izdošanu. Šādu modeli nodibinājums esot izvēlējies pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildēm 2014.gadā, ka bezmaksas pašvaldību izdevumi kropļo konkurenci. Tagad tā vietā “Riga.lv” rīkojot iepirkumus, “lai piesaistītu privātos komersantus, lai tādējādi netiktu ietekmēta konkurence un privāto mediju saimnieciskā darbība,” skaidro “Riga.lv”.

“Mediaservice” īpašniece ir “Saskaņas” politiķa Andreja Kozlova bijusī sieva. Par aģentūras saitēm ar “Saskaņu” vēstīts vairkkārt. Turklāt “Riga.lv” nav vienīgas ar pašvaldību saistītais aģentūras peļņas avots. Lai gan avīzes uzdevums jau tā ir informēt par pašvaldībā, tostarp tās uzņēmumos, notiekošo, vēl atsevišķus pasūtījumus “Mediaservice” saņēmusi arī, piemēram, no Rīgas pārziņā esošā “Rīgas centrāltirgus” un Rīgas 1.slimnīcas, vēsta “Re:Baltica”.

“Riga.lv” ir nodibinājums, kuram dome katru gadu piešķir vairākus miljonus eiro. Piemēram, vēlēšanu gadā nodibinājuma pieprasītais finansējums bija trīs miljoni eiro. Nodibinājums žurnālistikas centram “Re:Baltica” iepriekš atteicās sniegt detalizētāku informāciju par saviem tēriņiem, tomēr centrs to iesūdzēja tiesā un uzvarēja.

Kā ziņots, Valsts kontrole šopavasar nāca klajā ar revīzijas ziņojumu, kurā secināts, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revidenti galveno uzmanību vērsa uz diviem Rīgas pašvaldības nodibinājumiem – “Riga.lv” un Rīgas Tūrisma attīstības biroju, kurš attīstīja zīmolu “Live Riga”.

Pēc revīzijas ziņojuma Rīgas domes amatpersonas solīja vērtēt šo abu nodibinājumu darbību.

Publicēts

KNAB aizturējis bijušo RTAB amatpersonu Tolstoju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien Latvijā aizturējis Rīgas domes deputātu un nodibinājuma “Rīgas tūrisma attīstības birojs” (RTAB) bijušo valdes locekli Maksimu Tolstoju (S), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tolstojs kopš 14. maija nebija atgriezies no komandējuma Krievijā un KNAB bija iesniedzis slimības lapu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.

13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus – aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.

Publicēts

RTAB par rīdzinieku naudu algojis ‘Saskaņas’ priekšvēlēšanu kampaņas konsultantu no Vācijas

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB), kur pirmdien līdz ar Rīgas domi notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanas, pērn bija noslēdzis vairākus līgumus ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru (Lutz Meyer), noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

LTV ziņo, ka Meieru, kurš pazīstāms kā Angelas Merkeles priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs 2013. gadā, priekšvēlēšanu kampaņas veidošanai bija piesaistījusi arī partija “Saskaņa” pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

RTAB bija noslēgti vairāki līgumi ar “Saskaņas” konsultanta Meiera firmām par Rīgas reklamēšanu ārvalstīs, kā, piemēram, par tūrisma semināra rīkošanu. Līgumi bijuši līdz 50 000 eiro vērti. Kopējā summa, ko Meiers varētu būt saņēmis no Rīgas domes nodibinājuma, ir ap 300 000 eiro.

Lai arī varētu noprast, ka Rīgai bija jābūt popularizētai Vācijā, Zviedrijā un Spānijā, jo šajās valstīs, kā noskaidrojis raidījums, Luca Meiera kompānijai ir sadarbības partneri. Tomēr publiski nav atrodama informācija par to, ka šajās valstīs noritējušas Meiera firmu veidotas apjomīgas Rīgas reklāmas kampaņas.

Raidījums vēsta, ka kratīšanas šonedēļ notikusi ne vien Rīgā, bet likumsargi arī viesojušies Meiera uzņēmumu birojos Vācijā, Spānijā, Zviedrijā. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka šonedēļ saistībā ar izmeklēšanu KNAB viesojās pie “Saskaņas” arī Saeimā. Tāpat kratīšanas notikušas RTAB valdes priekšsēdētājas Vitas Jermolovičas un valdes locekļa Maksima Tolstoja mājokļos.

Telefonsarunā ar LTV Meiers atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem un nolika klausuli. Situāciju atteicās komentēt arī atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Savukārt Regīna Ločmele-Luņova, kas bija RTAB valdes locekle līdz pat pērnā gada beigām, skaidro, ka neatceras sadarbību ar Luca Meiera uzņēmumiem. “Es nevaru sniegt informāciju par nopietniem līgumiem, ja man uz rokām nav dokumentu,” LTV sacīja Ločmele-Luņova.

Publicēts

RTAB amatpersonu rīcība, iespējams, radījusi vismaz 300 000 eiro zaudējumus, lēš KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju rīcībā esošie fakti norāda uz to, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, portāls “Delfi” uzzināja KNAB.

Sākotnējie KNAB aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā. Nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

Līdzekļi varētu būt izšķērdēti, piemēram, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus. Tāpat amat personas varētu būt viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros.

Jau ziņots, ka 5. aprīlī KNAB sāka kriminālprocesu pret Rīgas domes nodibinājuma RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

13. aprīlī KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

Līdz ceturtdienai, 16. maijam, nopratināti vairāki desmiti personu, ziņo KNAB.

Publicēts

Gandrīz puse no korupcijas un fiktīvu darbinieku skandālā ierautā RTAB darbiniekiem – “Saskaņas” cilvēki

RTAB iepriekšējo gadu valdes politiskā piederība – Makims Tolstojs un Regīna Ločmele-Luņova no Saskaņas un Vita Jermoloviča no GKR – jau bija zināma. Taču partejisko loks ir daudz plašāks. Pētot RTAB darbinieku sarakstu Re:Baltica arī pieķēra melos deputātu Sandri Bergmani (Saskaņa). Birojā ir strādājušas gan viņa sieva, gan māte, taču vēl pirms mēneša viņš īsziņā apgalvoja, ka “nestrādā”, ignorējot to, ka jautājums attiecas arī uz pagātni.

No visiem Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekiem pēdējos trīs gados gandrīz puse ir bijuši aktīvi Saskaņas biedri un ziedotāji vai partijas politiķu radi. Turklāt proporcija par labu “politiskajiem nodarbinātajiem” ar gadiem birojā auga, liecina Re:Baltica iegūtie biroja darbinieku štatu saraksti, kuri salīdzināti ar partiju finansētāju datu bāzi, partijas mājas lapu un darbinieku profiliem sociālajos tīklos.

2018. gadā no nodibinājuma 39 darbiniekiem 15 bija saskaņieši. Viņi pārsvarā noformēti kā projektu vadītāji. Vismaz par daļu Valsts kontrolei radušās aizdomas, ka šie amati ir bijuši fiktīvi – cilvēki ir, algu saņem, taču reāli nestrādā. Vēl divi darbinieki bijuši Saskaņas koalīcijas partijas Gods Kalpot Rīgai (GKR) biedri.

Jakovļevas un viņas bijušā vīra ziedojumi jau iepriekš izpelnījušies uzmanību, jo Tolstojs uz kādu laiku skaitījās maksātnespējīgs. Taču uzmanības vērti ir ne tikai ziedojumi. Latvijas Starptautiskais biznesa klubs, kura valdē no 2015. gada līdz 2016. gada februāra beigām bija Jeļena Jakovļeva regulāri uzvarējis RTAB konkursos, piemēram, par Baltkrievijas biznesa forumu un Rīgas tirdziņa Sanktpēterburgā rīkošanu. RTAB par to klubam kopumā samaksāja 137 840 eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Vismaz daļai iepirkumu no RTAB puses ir Tolstoja paraksts.

Anželika Sergejeva darbu RTAB pārtrauca 2018. gada 30. septembrī. Atlūguma datums liecina, ka viņa ir tā darbiniece, kura no darba RTAB aizgāja tobrīd, kad Valsts kontrole grasījās viņu intervēt par darba pienākumiem. Revidenti 28. septembrī informējuši RTAB vadību, ka vēlas interviju organizēt 2. oktobrī, taču jau divas dienas vēlāk (un divas dienas pirms intervijas) darbiniece tika atbrīvota no amata pēc pašas vēlēšanās.

Jūlija Maļika ir aktīva “Saskaņas” biedre. Pēdējos gadus partijai ziedojusi nav, taču savulaik mediju uzmanību izpelnījās tieši ziedojumu dēļ. 2016. gadā TV raidījums Nekā personīga ziņoja, ka Maļika, neraugoties uz savu maksātnespēju, 2015. gadā ziedojusi 15 000 eiro “Young.lv”, “9.maijs.lv” un “Saskaņai”. Tas divas reizes pārsniedza toreizējos Maļikas iztikas līdzekļus.

Daiga Ozoliņa RTAB sāka strādāt 2017. gadā un uzreiz arī sāka ziedot Saskaņai. No savas RTAB algas partijai atvēlējusi desmito daļu.

Bergmaņa sievai Nadeždai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, vietā nāca Sandra Bergmaņa māte. Darba attiecības RTAB viņa izbeidz vienā dienā ar vedeklu – 2018. gada 19. aprīlī. Par to, vai viņas strādā vai strādāja RTAB, Sandrim Bergmanim Re:Baltica vaicāja pirms pusotra mēneša. Bergmanis īsziņā atbildēja: “Varu jūs sarūgtināt – ne mana sieva, ne mana māte RTAB nestrādā”, un aicināja nejaukties viņa privātajā dzīvē.

Sergejs Moldovans RTAB sācis strādāt 2017. gada 1. septembrī. Jau nākamajā gadā Saskaņai noziedoja 2600 eiro – aptuveni 1/8 daļu savas gada algas RTAB.

Publicēts

KNAB veicis kratīšanu RTAB; aizturēta biroja valdes locekle

Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB) šorīt, 13. maijā, ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, novēroja aģentūra LETA. Īsi pirms pulksten 13:00 KNAB no biroja aizvedis Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču (GKR).

RTAB no rīta ieradās četri KNAB darbinieki privātā apģērbā. Visiem rokās bija lieli portfeļi. Nedaudz vēlāk ieradās arī divi KNAB darbinieki maskās.

Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB darbinieki bija ieradušies, lai veiktu kratīšanu kriminālprocesā, kas ierosināts pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

RTAB pārstāve Anna Blaua žurnālistiem nekomentēja, kādas darbības patlaban veic KNAB darbinieki.

Īsi pirms pulksten 13:00 KNAB no biroja aizveda Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču. Jermoloviča kopā ar KNAB darbiniekiem iekāpa KNAB automašīnā. KNAB darbiniekam rokās bija melns maiss.

Aģentūrai LETA zināms, ka Jermoloviča tikusi aizturēta. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Cits RTAB valdes loceklis Guntars Grīnvalds joprojām atrodas RTAB telpās.

Tikmēr trešais RTAB valdes loceklis, Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs patlaban atrodas komandējumā Krievijā, Kazaņā, noskaidroja aģentūra LETA.

Partijas “Saskaņa” domes frakcijas referents Daniils Uļjanovs, kurš šodien bija redzams Rīgas domes telpās ar KNAB darbiniekiem, aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB domē veica procesuālas darbības, taču nekomentēja, vai viņš KNAB sniedzis informāciju kā liecinieks vai domes darbinieks.

KNAB darbinieki Rīgas domes priekšsēdētāja palīgu telpās uzturas jau vairākas stundas.

Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revīzijā VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – RTAB un “Riga.lv”.

Publicēts

Fiktīva nodarbinātība, krāpšana, dokumentu viltošana – Straume nosauc iespējamās nelikumības RS

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka pastāv pamatotas aizdomas, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi saistībā ar konsultāciju līgumiem, kas slēgti uzņēmumā “Rīgas satiksme” (RS), pirmdien Latvijas Televīzijā (LTV) sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.

“Fiktīva nodarbinātība, iespējama krāpšana, dokumentu viltošana,” iespējamos pārkāpumus LTV uzskaitīja Straume, sakot, ka šādu gadījumu ir “padsmit”. Tālākā izmeklēšana ir policijas kompetencē, sacīja Straume.

Straume apliecināja, ka viņa minētās personas ir arī starp tām, par ko svētdien vēstīja LTV raidījums “de facto”.

Jau ziņots, ka raidījums vēstīja – pēdējos trīs gados konsultāciju līgumi noslēgti ar vairāk nekā 60 cilvēkiem un 28 no viņiem tieši vai pastarpināti saistīti ar partiju “Saskaņa”, Nilu Ušakovu vai Rīgas domes struktūrām, kur strādājušie par konsultantu darbu saņēmuši teju 600 000 eiro.

Raidījums svētdien sniedza informāciju par vairākiem no viņiem.

“Delfi” jau rakstīja, ka ar aizdomām par RS konsultantu fiktīvu nodarbināšanu KNAB vērsies Valsts policijā.

Izvērtējot auditorkompānijas “Ernst&Young” sagatavoto RS biznesa pārbaudes ziņojumu, KNAB konstatējis, ka tajā ietvertā informācija liecina par iespējamu RS amatpersonu izdarītu krāpšanu, jo ar dažādiem konsultantiem noslēgtie uzņēmuma līgumi, iespējams, ir fiktīvi.

Birojs joprojām turpina citu ziņojumā norādīto faktu pārbaudi.

Jau ziņots, ka KNAB, vērtējot auditorkompānijas “Ernst&Young” sagatavoto ziņojumu par situāciju RS, bija sācis vismaz trīs resoriskās pārbaudes.

Attiecībā uz trim transporta iepirkumiem KNAB tika sākts kriminālprocess jeb tā dēvētā RS iepirkumu lieta. Savukārt pārējos ziņojumā sagatavotos secinājumus birojs vērtē resoriskajās pārbaudēs.

Auditorkompānija iepriekš sagatavojusi ziņojumu par situāciju RS. Auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā bijušās uzņēmuma valdes vadībā RS nodarīti desmitiem miljonu eiro zaudējumi, kas radušies, pieņemot nesaimnieciskus lēmumus, noslēdzot neizdevīgus sadarbības līgumus un citos veidos.

RS 2018. gadā noslēgusi uzņēmuma līgumus ar 46 personām, kas saistīti ar partiju “Saskaņa” vai “Gods kalpot Rīgai” (GKR), šogad martā vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Auditorkompānija, pētot uzņēmuma noslēgtos līgumus, secinājusi, ka konsultācijas RS sniegušas politiski nozīmīgas personas – partiju “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedri vai personas, kuras cieši saistītas ar abām šīm partijām.

Publicēts

«Rīgas satiksmei» par dalību kartelī «nanoūdens» lietā nosaka 2,4 miljonu eiro sodu

Konkurences padome (KP) tā sauktajā “Rīgas satiksmes” “nanoūdens” lietā iesaistītajiem uzņēmumiem par dalību kartelī piemērojusi kopumā 2,4 miljonu eiro naudas sodu. Lauvas tiesa no piespriestā naudas soda būs jāmaksā “Rīgas satiksmei”, trešdien, 24. aprīlī, paziņoja KP.

Konkurences uzraugs paziņojumā medijiem norāda, ka KP 12. aprīlī konstatēja sešu pretendentu īstenotu un pasūtītāja atbalstītu aizliegtu vienošanos divās pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas satiksme” cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Par apzinātu konkurences kropļošanu pasūtītājam SIA “Rīgas satiksme” un pretendentam SIA “Sava arhitektūra” kopumā piemērots 2,4 miljonu eiro sods. Lielākā daļa – 2,412 miljoni eiro būs jāmaksā “Rīgas satiksmei”. Uzņēmumam “Sava arhitektūra” noteiktais sods – 700 eiro.

Pārējie pieci karteļa dalībnieki – SIA “RS Baltic”, SIA “Alchimica-Latvia”, SIA “UKT Serviss”, SIA “Vialeks” un SIA “HRM” – ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods netiks piemērots, norāda  KP.

KP lietu ierosināja pēc informācijas saņemšanas no Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka kopumā seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņojuši piedāvājumus divās pašvaldības uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz  2014. gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 000 eiro.

KP secināja, ka abās cenu aptaujās pretendenti saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Izvērtējot lietas dalībnieku savstarpējo komunikāciju, KP konstatēja, ka visi pretendenti apzinājušies “gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu”.

Konkurences uzrauga iegūtā informācija liecina, ka pasūtītāja – “Rīgas satiksme” – amatpersona, kas bija atbildīga par konkrētās preces piegādi, aktīvi iesaistījusies piedāvājumu sagatavošanā un saskaņošanā, un uzvarētāja iepriekšējā noteikšanā. Tāpat “Rīgas satiksmes” kā pasūtītāja iesaisti karteļa veicināšanā apstiprina arī tas, ka pretendenti savstarpēji bija informēti par dalību cenu aptaujās vēl pirms to uzsludināšanas, norāda KP.

Šis ir otrais KP pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos, kurā iesaistīts pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme”. 2017. gadā KP piemēroja 2,3 miljonu eiro soda naudu “Rīgas satiksmei” un “Rīgas mikroautobusu satiksmei” par pretlikumīgu braukšanas maksas tarifu saskaņošanu, atzīmē KP.