Piecos gados ‘Saskaņai’ pietuvinātajiem izmaksāti vismaz 3,7 miljoni no rīdzinieku naudas

Pēdējo piecu gadu laikā partijai “Saskaņa” pietuvinātiem cilvēkiem par darbu dažādās domes struktūrvienībās izmaksāti vismaz 3,7 miljoni eiro no pašvaldības budžeta, noskaidrojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Kopumā šī summa izmaksāta vismaz 70 dažādiem cilvēkiem.

Viena no visdāsnāk atalgotajām amatpersonām bijis Rīgas domes “Neatkarīgo deputātu frakcijas” vadītājs Valērijs Petrovs, kurš pirms dažiem mēnešiem tika izslēgts no “Saskaņas” rindām.

Par darbu dažādās domes struktūrvienībās Petrovs laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam nopelnījis 248 126 eiro.

Otrs “pelnošākais saskaņietis” bijis pašreizējais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks, kurš kopumā saņēmis 167 873 eiro.

Vēl 148 181 eiro saņēmis bijušais Rīgas domnieks Nikolajs Zaharovs, kurš nu jau devies viņsaulē.

“Re:Baltica” apkopojusi, ka vēl viena no pelnošākajām amatpersonām bijusi pašreizējā Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kura par amatiem domes struktūrvienībās pēdējo gadu laikā saņēmusi 118 335 eiro.

“Saskaņa” pašvaldībā darbā iekārtojusi ne tikai deputātus. Tā, piemēram, žurnālists Konstantīns Gaņins saņēmis 113 040 eiro, bet bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) sieva Iveta Strautiņa-Ušakova strādājusi ne vien kā mēra biroja vadītāja, bet astoņus gadus bijusi arī konsultante SIA “Rīgas ūdens”.

Par šo amatu viņa ik gadu varētu būt saņēmusi aptuveni 14 500 eiro, konstatējusi “Re:Baltica”. Vienlaikus centrā norāda, ka jebkāda veida informāciju par amatpersonu atalgojumiem no domes struktūrvienībām iegūt bijis teju neiespējami un atsevišķos gadījumos jautājums risināts arī ar tiesas starpniecību.

Līdzekļus no domes budžeta saņēmis arī bijušais žurnālists un Eiropas Parlamenta deputāts no “Saskaņas” Andrejs Mamikins. Viņš strādājis Rīgas Tūrisma attīstības birojā laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam.

“Re:Baltica” norāda, ka visvairāk “savējo algošanai” – aptuveni miljons eiro – piecos gados tērēts no “Rīgas satiksmes” budžeta. Piemēram, 2018. gadā “Rīgas satiksmes” konsultantiem izmaksāti 407 058 eiro, bet 2017.gadā – 346 915 eiro.

Rīgas tūrisma un attīstības birojs “Saskaņai” pietuvinātiem cilvēkiem algās šajā laika posmā izmaksājis 695 677 eiro, nodibinājums “Riga.lv” – 421 756 eiro, “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) –338 835 eiro, bet “Rīgas Centrāltirgus” – 230 607 eiro.

RNP un Centrāltirgus datus par to cilvēku atalgojumu, kuri nav amatpersonas, nesniedz, līdz ar to patiesā summa varētu būt vēl lielāka, norāda “Re:Baltica”.

‘Rīgas ūdens’ izgudro tūkstošu eiro rēķinus par lietus notekūdeņu sistēmu lietošanu

Vairākiem SIA “Rīgas ūdens” klientiem piestādīti apjomīgi rēķini par lietus notekūdeņu sistēmas lietošanu teju divu gadu ilgā periodā, turklāt to apmaksai dota nedēļa laika.

Viena no “Rīgas ūdens” klientēm Liene Miķe, kura saņēmusi rēķinu 1053 eiro apmērā, pastāstīja, ka rēķinu saņēmusi 18. janvārī, bet tā apmaksas termiņš noteikts 25. janvāris. “Sazvanot uzņēmumu, mums paskaidroja, ka apmaksa jāveic par lietus notekūdens centralizētās sistēmas lietošanu kopš 2016. gada 1. aprīļa, taču divu gadu laikā šī ir pirmā informācija par šādu jaunu maksājumu,” sacīja iedzīvotāja.

Viņa norāda, ka ik mēnesi veic komunālos maksājumus “Rīgas ūdenim” un regulāri sazinās ar tā pārstāvjiem, taču neviens ne reizi neko nav minējis par šāda nodokļa maksāšanu un arī rēķinos tas uzrādījies nav.

Uzņēmums norādījis, ka nauda piedzīta, balstoties uz 2016. gada 22. martā apstiprinātajiem noteikumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu, kuri paredz, ka no 2016. gada aprīļa jāveic samaksa par notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Taču tas neizskaidro rēķina kavēšanos un tā izsūtīšanu vien šogad, norādīja Miķe. “Es saprastu, ja rēķins par 2016. gadu tiktu atsūtīts 2017. gada laikā, jo droši vien vajadzīgs aprēķināt nokrišņu daudzumu vai ko citu, taču pērn nekādu ziņu nesaņēmām un pēkšņi viņi dod nedēļu laika, lai viss tiktu samaksāts,” norāda iedzīvotāja. Turklāt, rēķinā esot norādīts, ka uzņēmums vēl tikai grasās veikt īpašuma apsekošanu, lai noteiktu notekas koeficientu pēc kura veic maksas aprēķinu, tad attiecīgi tikšot veikta rēķina korekcija.

Miķe arī neslēpj neizpratni par to, kāpēc rēķins ir tik liels, jo viņu īpašumā notekūdens ienāk tikai no trotuāra puses, bet viss pārējais sasūcoties piemājas teritorijā esošajā 3000 kvadrātmetrus lielajā zemes gabalā.

Konkrētās ēkas iedzīvotājus visvairāk pārsteidzis tas, ka rēķins piestādīts pēc vairāk nekā pusotra gada. 20 mēnešu laikā neviens no uzņēmuma pārstāvjiem teritoriju neesot apsekojis, lai noteiktu iepriekš minēto koeficientu, kā arī rēķinā netiekot norādīts, kā veidojusies samaksas summa.

“Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks apstiprināja, ka šāda veida rēķini iedzīvotājiem ir izsūtīti, taču sīkāku situācijas izklāstu solīja sniegt nākamnedēļ.