Raidījums: KNAB noklausītās telefonsarunas liecina, ka Rīgas domes vadība zināja par fiktīvajiem darbiniekiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās telefonsarunas ļauj secināt, ka kādreizējā Rīgas domes vadība zinājusi par pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“RNP” fiktīvās nodarbinātības lietā apsūdzētie šoruden stājās tiesas priekšā. Viņu vidū ir kādreizējais Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš un vairāki šīs nodaļas darbinieki, kuri prokuratūras ieskatā savu algu no pašvaldības uzņēmuma esot izkrāpuši, nodarot tam gandrīz 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Raidījuma rīcībā ir lietas ietvaros noklausīto Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumi, no kuriem var secināt, ka par šo RNP nodaļu labi informēta bijusi tā laika Rīgas domes politiskā vadība, proti, bijušais mēr Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Aizdomīgu nodarbinātību RNP 2015. gada revīzijā konstatēja Valsts kontrole. Tai bija radušās aizdomas par 13 fiktīviem darbiniekiem Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti gandrīz 200 tūkstoši eiro.

KNAB noklausījās Kalnkaziņa telefonsarunas un vēlāk tās nodeva Valsts policijai, kas izmeklēja pēc Valsts kontroles iesnieguma sākto kriminālprocesu.

No Kalnkaziņa telefonsarunas ar kādu kolēģi 2014. gada pavasarī noprotams, ka viņam iecere fiktīvi nodarbināt personas varētu būt bijusi zināma jau kopš nodaļas izveidošanas, telefonsarunās, iespējams, fiktīvi nodarbinātos darbiniekus dēvējot par “blatņikiem”. Raidījumam viņš gan noliedza, ka šāds vārds lietots, apzīmējot fiktīvu nodarbinātību, uzsverot, ka vienkārši lieto šādu žargonu.

Laikā, kad pēc Valsts kontroles intereses nodaļa tika likvidēta, Kalnkaziņš zvanīja savai mātei, lai par to pastāstītu. 2015. gada 30. aprīļa telefonsarunas laikā noprotams, ka Kalnkaziņš rēķinās ar kādu citu amatu, pateicoties savai piederībai partijai “Gods kalpot Rīgai”. Viņa māte telefonsarunā arī interesējusies, vai Ameriks Kalnkaziņam nepalīdzēšot.

Četras dienas pēc minētās sarunas ar māti Kalnkaziņam zvanījis Ameriks, solot jaunu darbu, kā arī interesējoties, vai Ušakova pārraudzītajā RNP Kalnkaziņš izpildījis visus norādījumus.

“Man ir apmēram skaidrs, ko mēs ar tevi darīsim. Tev būs lieli, atbildīgi pienākumi,” telefonsarunā teicis Ameriks, sarunas gaitā arī piebilstot, ka “būs jāiet uz darbu, iespējams”.

“Vecīt, es gribu strādāt. Man pietiekami liela pieredze, lai es varētu strādāt, nevis nestrādāt. Tur, zini, tas jau nav priekš manis, tas, kas bija līdz šim. Tas, nu, es neesmu tam, nebiju gatavs… Gatavs strādāt nekā imitēt,” telefonsarunā Amerikam atbildēja Kalnkaziņš.

Pēc diviem mēnešiem Ameriks kā “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Kalnkaziņu iecēla uzņēmuma valdē uz pieciem gadiem. Ameriks, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, sarunā ar “de facto” noliedz, ka būtu zinājis par fiktīvajiem darbiniekiem RNP, piebilstot, ka savulaik visu jau esot paskaidrojis policijai.

Kā ziņots, divu apsūdzēto neieriešanās dēļ Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa augusta beigās vēl nesāka skatīt krimināllietu, kurā saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbinātību RNP apsūdzētas 14 personas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Attiecīgi nākamā tiesas sēde nozīmēta 15. decembrī plkst.14.

Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdusies bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, tāpat apsūdzēts Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš. Lietā apsūdzēta arī Zinta Žugra, Mārtiņš Točs, Jurijs Titovs, Ivans Staļnojs, Svetlana Savicka, Almants Saliņš, Žanna Pankratova, Ineta Ozola, Aleksandra Klementjeva, Sergejs Janučkovskis, Gvido Bergs un Dmitrijs Andrejevs.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē 2018. gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja 2019. gada vasarā.

Lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Lielāko daļu Amerika ienākumu veido RS korupcijas skandālā apsūdzētā Martinsona ātro kredītu firmas maksājumi

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem “Rīgas satiksmes” iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus.

Starp viņiem bija arī partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika vicemēra Andra Amerika dzīvesvietā.

Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar iespējamo kukuļdošanas shēmas radītāju – Māri Martinsonu.  “Nekā personīga” izdevies noskaidrot, ka Martinsonam piederējuši abi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro – lielāko pēdējo gadu ienākumu daļu.

2014. gadā ātro kredītu firma “Mogo” emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās “Rīgas satiksmes” valdē strādājošais Andrejs Požarnovs, Rīgas vicemēra Andra Amerika dēls un vēlāk – arī pats Ameriks. Trešā daļa “Mogo” piederēja šajā adresē reģistrētam Māra Martinsona uzņēmumam.

“Mogo” obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā. To īpašnieki katru gadu procentos saņem 10. daļu no visas obligāciju vērtības. Vienas obligācijas cena ir 1000 eiro. Vislielākais ieguvums ir tiem, kas obligācijas iegādājās pirmie – septiņu gadu laikā līdz vērtspapīru dzēšanai viņi savus sākotnējos ieguldījumus būs palielinājuši par 70%.

“Mogo” obligācijas pieder vairākiem politiķiem – Andrim Amerikam, viņa dēlam Agrim, kā arī Baldones pašvaldības deputātam un bijušajam “Rīgas satiksmes” valdes loceklim Andrejam Požarnovam.

Biržā “Mogo” obligācijas kļuva pieejamas 2014. gada novembrī. Bet izlaistas tās tika jau martā, tādēļ zinātāji obligācijas varēja iegādāties vairāk nekā pusgadu iepriekš.

Starp viņiem bija arī Agris Ameriks un Andrejs Požarnovs. Ameriks aptuveni maijā nopirka obligācijas 250 tūkstošu eiro vērtībā.  Viņš ir ilggadējā Rīgas vicemēra Andra Amerika dēls un tobrīd arī Rīgas domes deputāts.

Andrejs Požarnovs 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā startēja apvienotajā “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” sarakstā. Viņš domē neiekļuva, bet drīz pēc vēlēšanām Požarnovu iecēla “Rīgas satiksmes” valdē. Nepilnu gadu vēlāk – vienlaikus ar Agri Ameriku – viņš par 200 tūkstošiem eiro iegādājās “Mogo” obligācijas.

Požarnovs un Agris Ameriks ir “Swedbank” klienti. Bankas skaidrojums ļauj noprast, ka obligācijas pirkuši, jo klienti tā pieprasīja. Birža un “Mogo” obligāciju emitētājs “BlueOrange” atteicās komentēt darījumus.

Amerika īpašumā pirms gada bija “Mogo” obligācijas 2,5 miljonu eiro vērtībā. 2017. gadā viņš procentos no “Mogo” saņēma 200 tūkstošus eiro.

Amerikam arī iepriekš nācies taisnoties par pazīšanos ar Martinsonu. Pirms četriem gadiem Finanšu policija kratīja 100 ar PVN krāpšanas shēmu saistītus objektus. Tajā piedalījusies arī Martinsona firma “Moduls-Rīga”. Amerika pārziņā esošā Īpašumu departamenta iepirkumos šis uzņēmums bija biežs uzvarētājs.

2016. gadā Ameriks ar dzīvesbiedri vienā laikā ar Martinsona ģimeni atgriezās no Antālijas. Lidmašīnā atradās arī Amerika padomnieks Mareks Gailītis ar ģimeni un Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks Mihails Kameņeckis.

“Mogo” īpašnieki ir paslēpti ārvalstu uzņēmumos, tomēr “Nekā personīga” izdevies noskaidrot, ka laikā, kad Rīgas pašvaldības amatpersonas sāka iegādāties šīs firmas vērtspapīrus, Martinsonam tajā piederēja trešā daļa akciju, liecina Luksemburgā notikušas akcionāru sapulces protokols.

Pēc 2014. gadā atklātībā nākušās būvnieku PVN krāpšanas lietas Martinsons no saviem uzņēmumiem pazuda. Par īpašnieku kļuva viņa dēls, bet vēlāk daļa pārdota kādam Maltas uzņēmumam, kur patiesā labuma guvēja ir kāda Jekaterina Nikuļina.