Latvijas Sociālistiskā partija

28.08.2015

Nesen Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja par savu atkāpšanos no amata un pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu rīkošanu.  Tiek ziņots, ka jaunās vēlēšanas Grieķijā varētu notikt 20. septembrī. A. Ciprs  kopā ar savu partiju SYRIZA  cer atkal iegūt tautas uzticības mandātu. Bet vai izdosies vēlreiz, apsolot atcelt anticilvēciskos likumus, šo mandātu iegūt?

Kā pavēstīja mūsu biedri no Grieķijas Komunistiskās partijas ( KKE), kas jau iepriekš brīdināja, ka SYRIZU ir ievēlējusi buržuāzija krīzes novēršanai, taču tā nav spējusi strādāt tautas interesēs, un dažu mēnešu laikā, kamēr “kreiso” partija SYRIZA bija pie varas, valdība ne tikai neatcēla vairāk nekā 400 prettautiskos likumus, ko bija pieņēmušas iepriekšējās valdības, bet turpināja arī to realizēšanu. Vēl arī, tā dēvētās “kreisā patriotisma” valdības laikā, Grieķija nostājās uz imperiālistisko savienību NATO un ES, stratēģiskās alianses ar ASV darbības ceļa. Valdība apsolīja ASV un NATO, ka izveidos tām jaunu kara bāzi, nobalsoja ES ietvaros par tirdzniecības kara paplašināšanu pret Krieviju u.c. Tas parādīja, ka SYRIZA valdība ir vēl viena prettautiska valdība, kas tāpat kā iepriekšējās valdības ar “kreiso”lozungiem uzticīgi kalpo ES un NATO prettautisko likumu buržuāzijai.

Grieķijas Komunistiskā partija visu šo laiku ir cīnījusies par visu prettautisko darbību atcelšanu. Un arī  tagad Grieķijas komunisti cīnās par Grieķijas Komunistiskās partijas ietekmes palielināšanu darba tautas masās un parlamentā, turpinot aizstāvēt  strādnieku šķiras intereses un atbrīvot to no kapitālisma ekspluatācijas važām.


18.08.2015

Pirms jaunā mācību gada mēs vēlamies pastāstīt par to, ka mūsu deputāti iestājas par to, lai apmācība atbilstu bērnu vecumam un sagatavotības līmenim. Nevajag bērniem, kas vēl pat  nav sākuši domāt par fizisko tuvību, stāstīt par slimībām, kuras  var iegūt  dzimumakta laikā. Nevajag arī bērniem, kas vēl nav sasnieguši atbilstošu vecumu, stāstīt par viendzimuma attiecībām. Nevajag seksu padarīt par galveno attiecībās. Mēs esam  par  tādu apmācības veidu, kas stāsta par to, kāda ir normāla ģimene, savstarpējās attiecības starp sievu un vīru, rūpes par tuviniekiem. 

25. martā  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja  «Saskaņas » frakcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko ideju, ka izglītības likums ir jāpapildina ar pantu, kas aizliedz mācību iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kuri var negatīvi ietekmēt skolēna tikumisko, intelektuālo un fizisko attīstību. Šoreiz ideju atbalstīja VL-TB/LNNK partija un Latvijas Reģionālā apvienība. Pēc tam Saeimā turpinājās vētrainas debates. Tā visa rezultātā ar balsu vairākumu izdevās daļēji apstiprināt grozījumus Izglītības likumā.

Tika atbalstīts Izglītības likumā noteikt, ka Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Par šo grozījumu nobalsoja 57 deputāti, to vidū bija arī deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks. Pret balsoja 14 deputātu. Precīzi uzzināt, kas balsoja par, bet  kas pret , var šeit.

Diemžēl neizdevās savākt balsu vairākumu, lai apstiprinātu otro grozījumu par to, ka Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Par šo grozījumu nobalsoja tikai 35 deputāti, to vidū bija  deputāti Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks. Pret bija 36 deputāti. Precīzi uzzināt, kas balsoja par, bet  kas pret, var šeit.

Ir vērts atzīmēt, ka ziņu par  grozījuma  neatbalstīšanu Vienotības frakcijas deputāti  sagaidīja ar ovācijām. Par ko te brīnīties? Viņu Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile jau iepriekš aicināja balsot pret šiem grozījumiem.


11.08.2015

No 7. līdz 9.augustam Ludza svinēja savu 838. dzimšanas dienu. Svētku devīze bija “Visa sākums - ģimene”.

Viesu vidū bija arī Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Latvijas Sociālistiskas partijas valdes loceklis  Raimonds Rubiks. Viņš bija vienīgais no Saeimas deputātiem, kas piedalījās svētkos. Viņa parādīšanās daudziem pat radīja izbrīnu.  Cilvēki ir pieraduši pie tā, ka deputāti parādās tikai pirms vēlēšanām. Bet par R.Rubiku to nevar teikt, viņš katru mēnesi brauc uz Latgali un tiekas ar vēlētājiem.

Svētku koncerta laikā, kurā apbalvoja konkursa „Ludzas novada gada ģimene” uzvarētājus, deputāts apsveica ludzaņiešus svētkos, pievēršot uzmanību mūžīgajām ģimenes vērtībām, un aicinot rūpēties par saviem tuviniekiem.


06.08.2015

Katru gadu pirmajā augusta sestdienā, pēc senas tradīcijas, 130. latviešu strēlnieku korpusa veterāni ierodas Vietalvā, Pļaviņu novadā, lai godinātu kaujas biedrus. Latvijas Sociālistiskā partija daudzu gadu garumā morāli un materiāli atbalsta šo piemiņas pasākumu. 1944.gada augustā pie Aiviekstes upes un starp Vietalvas pakalniem notika asiņainas cīņas Madonas operācijas ietvaros. Izšķirošā loma šajās kaujās bija  130. latviešu strēlnieku korpusam. Tur notika ļoti sīvas cīņas. Izmantojot to, ka Lubānas zemienē ir daudz neizbrienamu purvu, liels skaits pakalnu un maz ceļu, fašisti nostiprināja savas pozīcijas pakalnu virsotnēs, no kurienes veica apšaudi. Lai sarkanarmieši nevarētu viņus apiet, vācieši izveidoja spēcīgas aizsargjoslas. Šo kauju laikā  padomju karavīri  parādīja lielu vīrišķību. Tā izlūki, zem ienaidnieka smagās apšaudes, no baznīcas zvanu torņa vadīja mūsu artilēriju. Par šo karaspēka varoņdarbu seržants Jānis Roze tika apbalvots ar trešās pakāpes Slavas ordeni un  kļuva par pirmo šī kara apbalvojuma kavalieri korpusa vēsturē. Sarkanajai armijai izdevās pārraut pretinieka aizsardzību, kaut gan vācieši daudzus kilometrus garos Lubānas purvus uzskatīja par neizbrienamiem. Madonas operācijas cīņas nodrošināja turpmāko uzbrukumu Rīgai. Vietalvas un Aiviekstes apkārtnē gāja bojā apmēram 1600 padomju karavīru. Brāļu kapos ir apglabāti vairāk nekā 500 karavīru.

Brāļu kapu memoriālais ansamblis atstāj lielu iespaidu. Pēc tēlnieku Valda Alberga, Zentas Zvāres un arhitekta Edgara Šenberga ieceres, centrālais tēls Lāčplēsis (padomju karavīrs)  ar zobenu uzveic Melno bruņinieku (nacismu). Blakus ir pret debesīm vērsti durkļa smailēs novietoti trīs zvani, kas aicina būt modriem par savu zemi. Brāļu kapu teritorijā ir liela kārtība. Tas ir vietējās varas un KF vēstniecības nopelns, kas materiāli atbalstīja ansambļa kapitālo remontu.

Pēc memoriāla atklāšanas 1968.gada augustā, Sēru dienā Vietalvā pastāvīgi pulcējas vairāki tūkstoši cilvēku. Tagad tik liela apmeklētība vairs nav. Tajā pašā laikā tradīcija ir saglabājusies. Karā kritušos karavīrus pieminēja 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterāni, veterānu organizācijas „LAKCA’’  biedri, Krievijas vēstniecības pārstāvis, Latvijas Sociālistiskās partijas biedri ar partijas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku priekšgalā,  Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artūrs Rubiks, kā arī Vietalvas pagasta pārstāvji, kas arī organizēja piemiņas  mītiņu.

130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu organizācijas veterānu biedrības vārdā uzstājās biedrības valdes loceklis Osvalds Mačs, kurš aicināja mūžīgi pieminēt karā kritušos dzimtenes aizstāvjus. Mītiņa beigās notika svinīga ziedu nolikšana. Bet noslēgumā visi pulcējās pie uzklāta galda, lai pieminētu karā kritušos.

130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētājs Alberts Pāže  pateicās Latvijas Sociālajai partijai par morālo un materiālo atbalstu un izteica pateicību vietējai pašvaldībai par tās rūpēm, saglabājot Brāļu kapus. Pie galda tika pieminēts briesmīgais kara laiks, cīņas frontē un partizānu vienībās, koncentrācijas nometnēs nomocītie ieslodzītie. Neviens nevēlējās, lai kaut kas tāds atkārtotos.

Latvijas Sociālistiskās partijas biedri arī nevēlas, lai mūsdienu paaudze piedzīvotu kara šausmas. Tāpēc partijas programmā ir skaidri norādīts- partija ir pret Latvijas darbību jebkādos militārajos blokos un savienībās. Tas nozīmē, ka partija ir par Latvijas izstāšanos no agresīvā militārā NATO bloka , jebkādu šī bloka kara bāzu likvidāciju republikas teritorijā. Kā arī par to, lai Latvijas teritorijā aizliegtu izvietot un pārvietot jebkāda veida masu iznīcināšanas  ieročus. 


05.08.2015

Saeimas frakcijas „Saskaņa” deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs un Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija) 23.aprīlī nosūtīja satiksmes ministram Anrijam Matīsam jautājumus, kas ir saistīti ar dzelzceļa Rail Baltica celtniecības ekonomisko pamatojumu.

No aprīļa līdz jūnijam ministrs tā arī nav varējis atrast laiku, lai mutiski atbildētu uz deputātu jautājumiem. Laiks tika novilkts līdz 18.jūnijam, Saeimas pēdējai sēdei. Bet tā kā tā ir pēdējā sesijas sēde, tad deputātu pieprasījums uz nākošo sēdi netiek pārcelts.

Deputātiem nācās samierināties tikai ar dažiem dokumentiem, ko atsūtīja ministrija. Jāatzīmē, ka tas nav pirmais deputātu pieprasījums par šo tēmu. Martā bija nosūtīts analoģisks, bet uz šiem pirmajiem jautājumiem deputāti saņēma neskaidras atbildes, kas neatklāj lietas būtību. 

Ar pilnu jautājumu sarakstu, uz kuriem ministrs tik ļoti nevēlējās atbildēt, var iepazīties šeit.


31.07.2015

27.jūlijā Rēzeknē svinēja 71.gadadienu kopš pilsētas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Katru gadu Rēzeknes iedzīvotāji un tās viesi pulcējas pie pieminekļa Rēzeknes atbrīvotājiem, lai  pieminētu karā kritušos un apsveiktu veterānus. Latvijas Sociālistiskās partijas biedri vienmēr ir piedalījušies un aktīvi piedalīsies  šī svarīgā pasākuma organizēšanā. Tā bija gan tad, kad partija atradās opozīcijā, gan tagad, kad partija strādā Rēzeknes pilsētas valdošajā koalīcijā. Oficiāli atbildīga par to, lai mītiņš notiktu, ir veterānu  organizācijas “LAKCA” Rēzeknes nodaļa, kuras valdē ir Sociālistiskās partijas biedri.

Divas dienas — 23. un  24.jūlijs — pagāja, lai  pie Spruktu, Petušku, Brencavu un Ratinieku ciemiem un viensētām „pārgrauztu” lauku nocietinājumu sistēmas, kuru kopējais dziļums ir apmēram 8 km un tikpat, lai pārvarētu atlikušos 10-12 km līdz Rēzeknei. Visas aizsardzībai ērtās dabiskās robežas fašisti izmantoja, lai apturētu Sarkanās Armijas virzīšanos. Bet ienaidnieka pretošanos  nemainīgi lauza mūsu armijas daļu saskaņotā rīcība. 27.jūlija rītausmā pirmais pilsētā iegāja  N.Aļehina pulks. Bet apmēram ap pulksten 14:00 visa pilsēta jau bija atbrīvota no okupantiem. Ievērojot tradīcijas, kopš Suvorova laikiem, par Rēzeknes pilsētas komandantu tika iecelts pulkvedis N.Aļehins, kas pirmais iegāja pilsētā - par to var lasīt grāmatās, kurās ir rakstīts par to varonīgo laiku.

Dalībniekus  apsveica Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. «Tie ir svētki gan pilsētai, gan  man, un par to ir  ļoti svarīgi runāt» – teica mērs tiem, kas uzskata, ka nebija nekādas atbrīvošanas, bet sākās jauna okupācija. Apsveikt Rēzeknes iedzīvotājus atbrauca Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta konsuls Daugavpilī Vladimirs Šukins. Veterānu  organizācijas “LAKCA” Rēzeknes nodaļas priekšsēdētājs Ivans Dudkins aicināja glabāt piemiņu par tiem laikiem. Pie pieminekļa tika nolikti ziedi. Pēc mītiņa  notika koncerts, kurā piedalījās Rēzeknes pilsētas un novada pašdarbības kolektīvi.



29.07.2015

Saeimas frakcijas „Saskaņa” deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Zenta Tretjaka, Vladimirs Ivanovs un Igors Zujevs (Latvijas Sociālistiskā partija) maija beigās nosūtīja Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus, kas ir saistīti ar “Liepājas metalurga” likteni. Deputātiem bažas radīja kārtējais paziņojums par uzņēmuma slēgšanu.

Lai noskaidrotu, kas tad patiesībā ir vainīgs, - vai tiešām tie ir akcionāri, kas ir iegādājušies uzņēmumu un nevēlas īsti pildīt savas saistības, vai tā ir valsts, kas nepilda savas saistības pret akcionāriem, vai varbūt šis darījums, pārdodot šo uzņēmumu, kas notika pirms vēlēšanām, vienkārši bija fikcija, lai uzņēmumu pārdotu,  lai akcionāri no savas puses imitētu darbību un pēc tam varētu atkāpties no savām saistībām.

Tāpēc deputāti pieprasīja dokumentus, kam bija jāatklāj Liepājas metalurga pārdošanas fakti. L.Straujuma pāradresēja deputātu pieprasījumu finanšu ministrijai. Ministrs Jānis Reirs nesteidzās sniegt atbildi.  Jānis Reirs, aizbildinādamies ar lielo aizņemtību, tā arī  neatnāca uz sēdi, lai atbildētu deputātiem uz uzdotajiem jautājumiem. Tā ministrs novilka laiku līdz  pēdējai Saeimas sēdei 18.jūnijam. Bet tā kā tā bija pēdējā sesijas sēde, tad deputātu pieprasījums uz nākošo parlamenta sēdi netiek pārcelts. Deputātiem nācās samierināties tikai ar dažiem dokumentiem, ko atsūtīja finanšu ministrija. 


27.07.2015

Latvijas Sociālistiskās partija 2014.gadā sagatavoja un izdeva unikālu izdevumu, kurā ir stāstīts par  avīzes „Cīņa” izveidošanu un darbu -- “Slāpētais, vajātais vārds”. Grāmatas izdošana ir veltīta 110 gadadienai kopš avīzes „Cīņa”  pirmā  numura iznākšanas. Šajā darbā ir atspoguļots viss avīzes dzīves ceļš no 1904 gada līdz 1991.gadam:  kādos apstākļos vajadzēja strādāt pagrīdē, kara laikā, padomju laikā. Grāmatā ir savākti un publicēti dokumenti un fotogrāfijas par vairāk nekā gadsimtu ilgu laika periodu, kā arī redakcijas darbinieku atmiņas. Izlasot šo grāmatu, jūs uzzināsiet kā avīzi slēdza 1991.gadā , un kas aiz tā visa stāvēja.

- Iesākot savu ceļu pie lasītājiem kā nelegāls Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas laikraksts, tā nogāja slavenu ceļu, līdz tika slēgta 1991.gadā, reizē ar Latvijas Komunistiskās partijas darbības izbeigšanu. Pasaulē nav daudz laikrakstu ar tādu bagātu vēsturi kā „Cīņai”

„Cīņa” bija iecienīts laikraksts un guva atbalstu tieši darbaļaužu vidū. Par to liecina fakts, ka 1980.gadā avīzes tirāža bija 220 tūkstoši eksemplāru dienā.
Acīmredzot, tieši  ar to „Cīņa” bija bīstama tiem, kas nāca pie varas, kad Latvija izstājās no Padomju Savienības, un laikraksts tika slēgts. Kad Latvijas Sociālistiskā partija domāja par sava laikraksta dibināšanu, avīzes „Cīņa” nosaukumu tai aizliedza pārmantot.- ievadā raksta Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks.

Tagad šī grāmata ir pieejama elektroniskā veidā.


22.07.2015


Dokumentu krājums. Galvenais redaktors N.Samohvalovs.

Šajā krājumā ir dokumenti par PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta un Iekšlietu ministrijas orgānu cīņu pret bandītiem un bruņotajiem grupējumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijas rietumu rajonos 1940. un 1950.gadu sākumā. Grāmatā, pamatojoties uz dokumentiem, ir parādīta profašistisko grupējumu prakse Lietuvā, Igaunijā, Latvijā hitleriskās okupācijas un pēckara gados.

Krājuma sākumā ir īsi izklāstīts sociāli politiskais stāvoklis, kas izveidojās Baltijas valstīs un Rietumbaltkrievijā pēc padomju karaspēka ienākšanas. Krājumā ir iekļauti 150 materiāli, vairums no kuriem vēl pavisam nesen tika uzskatīti par slepeniem.