Latvijas Sociālistiskā partija

05.02.2016

Pagājušā gada beigās Latvijas Sociālistiskā partija sagatavoja un izdeva grāmatas «LSP: vēsture dokumentos» 2.sējumu. Tas ietver periodu no LSP X (2006.gads) līdz XVIII kongresam, kas notika 2014.gada 29.novembrī, un tajā ir Valdes atskaites ziņojumi, pieņemtās rezolūcijas un paziņojumi, paziņojumi, sadarbības partiju sveicieni un citi dokumenti par partijas darbu šajā periodā.

Šīs grāmatas unikalitāte ir tā, ka tajā pirmo reizi publiski tika publicēti visu partijas pirmorganizāciju saraksti, deputātu uzvārdi, kas ir bijuši ievēlēti no LSP saraksta Eiropas Parlamentā, Saeimā un pašvaldībās. Grāmata ir pieejama šeit.


03.02.2016

Pagājušā gada beigās netālu no Viļņas notika vispārējās lietuviešu, poļu un ukraiņu bruņoto spēku militārās mācības. Saskaņā ar leģendu, izdomātas Baltijas valsts «Amberlenda» robežas ir pārkāpis agresīvs austrumu kaimiņš «Redlenda». Izmantojot propogandas metodes, iebrucēji mākslīgi stimulēja un atbalstīja separātisko kustību reģionā, kas noveda pie prettiesiskas teritorijas daļas atdalīšanas no «Amberlendas» un neatzītas valsts «Latgales» izveidošanas, kas uzsāka bruņotu cīņu ar «Amberlendu».

3feb.jpg

Saskaņā ar šādu vienkāršu leģendu, notiek trešo valstu militārās apmācības, kur tās nekautrējoties mācās karot ar Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt, Ukraina pat nav NATO dalībvalsts, un tās teritorijā notiek pilsoņu karš, ir simtiem kara noziegumu faktu, ko Ukrainas karavīri ir veikuši pret savas valsts mierīgajiem iedzīvotājiem. Bet valdošās Latvijas partijas, acīmredzot, šis fakts ne ļoti uztrauc. Tās ir aizņemtas ar ministru portfeļu dalīšanu.

Latvijas Sociālistiskā partija šādus atklātus uzbrukumus Latgalei un tās iedzīvotājiem uzskata par nepieļaujamiem. Lai noskaidrotu šo situāciju Latvijas Republikas Saeimas deputāti Raimonds Rubiks un Jānis Tutins nosūtīja pieprasījumu Ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam. Viņi lūdza atbildēt uz šādiem jautājumiem:

  1. Vai Ārlietu ministrija bija informēta par šīm militārajām mācībām un to leģendu?
  2. Vai Ārlietu ministrija ir izteikusi paziņojumu par šādas provokatīvas informācijas nepieļaujamību?
  3. Ko ministrija ir darījusi, lai izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem izveidojušos situāciju un novērstu šādu ļaunprātīgu trešo valstu rīcību nākotnē?

Līdz šim brīdim neviena atbilde no ministra vēl nav saņemta.


01.02.2016

2016.gada 20.janvārī Viļņā no sirds nepietiekamības nomira bijušais Lietuvas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Mikolass Burokjavičus.

1946.gadā 19 gadīgais Mikolass iestājās VK(b)P un palika uzticīgs savai izvēlei visu dzīvi. Papildus partijas darbam vēl nodarbojās arī ar pētniecisko un mācību darbību, viņš bija vēstures zinātņu doktors un Viļņas Valsts pedagoģiskā institūta zinātniskā komunisma un politoloģijas katedras profesors.

1feb.jpg

1999.gadā tika apsūdzēts par traģisko 1991.gada janvāra notikumu organizēšanu Viļņā un notiesāts uz 12 gadiem. Viņam bija iespēja tikt atbrīvotam pirms termiņa, ja viņš uzrakstīs lūgumu par apžēlošanu, bet Burkjavičus noraidīja šo priekšlikumu, paziņojot, ka viņš nav vainīgs Dzimtenes priekšā.

Latvijas Sociālistiskā partija izsaka visdziļāko līdzjūtību radiniekiem.



20.01.2016

Noslēdzoties 2015. gadam, ir krasi saasinājusies starptautiskā militāri politiskā situācija. Aktīvā fāzē ir militārie konflikti Ukrainā, Sīrijā, Lībijā, Irākā, Afganistānā, Jemenā. Aiz katra no tiem saskatāmas NATO un tās sabiedroto pēdas. Pēdējos 20 gados ar NATO līdzdalību ir izraisīta virkne ievērojamu militāro konfliktu, tajā skaitā bez ANO Drošības padomes sankcijas, kas izraisījuši simtiem tūkstošu mierīgu iedzīvotāju upuru.

Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotājiem visiem spēkiem ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību un oficiālu personu runās tiek kultivēts ienaidnieka tēls Krievijas Federācijas personā. Tādā vai citādā veidā militārā konflikta ar Krieviju tematika nepamet sabiedriskās apziņas ietekmēšanu. Latvijas teritorijā regulāri notiek militārās mācības ar ārvalstu karaspēka līdzdalību. Rīgā atvērts NATO stratēģisko komunikāciju centrs; veidojot nacionālo budžetu, aizsardzībai paredzētie izdevumi kļūst par galveno prioritāti; tiek iepirkta militārā tehnika; regulāri tiek pilnveidoti atbilstošas ievirzes informatīvie izlēcieni.

Uz šāda fona Latvijas valdībai savas darbības aklās pārliecības vietā nebūtu lieki padomāt par Latvijas lomu potenciālajā konfliktā starp NATO un KDLO (Kolektīvās drošības līguma organizācija). No visām NATO valstīm tiešas robežas ar Krieviju ir tikai Baltijas valstīm, Polijai un vēl šaura josla Norvēģijai aiz Polārā loka. Nav jābūt militāram ekspertam, lai noteiktu pirmā trieciena vietu, ja kāda no pusēm izraisītu šādu konfliktu. Tāpat nav grūti prognozēt šāda trieciena sekas Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas infrastruktūrai. Tad kāda mērķa dēļ paši radām sev draudus?

Pašlaik Latvijas teritorijā izvietots jau vairāk nekā simts smagās kaujas tehnikas vienību no ASV un Vācijas, sabūvētas NATO militārās bāzes. Savus plānus karaspēka izvietošanā Baltijā publiskojusi arī Lielbritānija, turklāt darot to Latvijai apzināti pazemojošā veidā – pat nesaskaņojot ar mūsu valsts aizsardzības ministru.

Latvijas Sociālistiskā partija allaž ir iestājusies un iestājas pret jebkādu ārvalstu karaspēka izvietojumu Latvijas teritorijā un nosoda NATO agresīvo politiku, kas rada spriedzi Austrumeiropas reģionā. Mēs pieprasām, lai Latvijas valdība nekavējoties pārtrauktu jaunu karaspēka vienību pārvietošanu uz valsts teritoriju, atteiktos rīkot Latvijā  trešo valstu militārās mācības un saskaņotu ar ASV, Vāciju un Lielbritāniju Latvijas teritorijā izvietotā karaspēka izvešanas grafikus.


19.01.2016

Latvijā 25 neatkarības gados ir bijis daudz pirmsvēlēšanu solījumu, bet gandrīz nekas nav mainījies. Ekonomikas izrāviens nav noticis. Latvijā šodien ir nestabila ekonomiskā un sociālā situācija. Valdības paziņojums, ka Latvijā ir ekonomiskā izaugsme, neatbilst patiesībai. Mītiņos, gājienos un streikos cilvēki uzdod jautājumu: “ Latvijas valdība! Kāpēc Jūs esat aizmirsuši tautai solīto?”

Svarīgs uzdevums ekonomikas politikas daļā, arī attiecībā uz nodokļiem, ir nodokļu likmju (nodokļu sloga) samazināšana.    Smagais nodokļu slogs liek daudziem uzņēmējiem slēpt savus ienākumus un darboties ēnu ekonomikā. Šobrīd valstī ir izveidojusies situācija, kad uzņēmēju kapitāls nepieaug, un daudzas kompānijas strādā ar negatīvu pašu kapitālu. Tas liecina par to, ka šie uzņēmumi nav spējīgi maksāt tika augstus nodokļus un normālas darba algas saviem darbiniekiem. Tomēr Latvijas valdība turpina ieviest aizvien jaunus nodokļu veidus. Latvijas Sociālistiskā partija uzskata, ka ir jāizskata iespēja ieviest progresīvo iedzīvotāju nodokli, samazināt nodokļu slogu uzņēmējiem, īpaši individuālajiem uzņēmējiem, kas neizmanto citu darbinieku darbu, kā arī jādod savs ieguldījums nodokļu iekasēšanas sistēmas uzlabošanā.

Šobrīd Latvijas aktuālākā problēma ir sociālās politikas jautājumi, tajā skaitā arī bezdarba problēma, iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana, izglītības jautājumi, veselības aizsardzības problēmas, ekonomikas attīstība, kā arī cīņa pret korupciju, alkoholismu, narkomāniju. Latvijas Sociālistiskā partija uzskata, ka valstī sociālistiskā politika ir neefektīva, bet izglītības sistēma nav pielāgota darba tirgus vajadzībām. Jāpārskata sociālo pabalstu sistēma, tā kā tagad maznodrošinātās ģimenes saņem mazāku atbalstu nekā nodrošinātās ģimenes. Par Latvijas sociālistiskās politikas prioritāti ir jāuzskata - nabadzības līmeņa samazināšana.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš veselības aizsardzībai. Katrai personai nepieciešamības gadījumā  ir jāsaņem savlaicīga, atbilstoša, nepieciešamā medicīniskā palīdzība, negaidot to nedēļām vai pat mēnešiem ilgi, kad pienāks rinda pie ārtsta-speciālista, kā arī nesēžot ilgi uzgaidāmajās telpās pie ģimenes ārsta. Mēs esam par bērnu un mātes aizsardzības valsts programmas izstrādāšanu un īstenošanu. Valsts piešķirtajam materiālajam pabalstam ir jāstimulē dzimstības pieaugums. Visiem, kam tas ir nepieciešams ir jāsaņem savlaicīga un pilnvērtīga medicīniskā palīdzība, negaidot pieņemšanu pie ārstiem speciālistiem vairākas nedēļas vai pat mēnešus, kā arī nesēžot rindā vairākas stundas pie saviem ģimenes ārstiem.
Izglītības jomā mēs esam par iespēju iegūt jebkura līmeņa izglītību savā dzimtajā valodā. Pensiju likumdošanas jomā ir jārada tādi apstākļi, lai varētu palielināt pensiju fondu, kas garantētu pensiju līmeni atbilstoši iztikas minimuma grozam, kā arī valstij ir jānodrošina regulāra pensiju indeksācija.

Valsts sociālās politikas jautājumiem ir jākļūst par prioritāti Latvijas Republikas Saeimas un vietējo pašvaldību deputātu darbības programmā.


15.01.2016

Nākamgad Latvijas Republika atzīmēs  savas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu. Visā šajā periodā, sākot ar Latvijas izstāšanos no Padomju Savienības,  Latvijas valsti pārvaldīja politiskās koalīcijas, kuras ekonomikā neatlaidīgi vadījās no radikālā liberālisma kanoniem, ārpolitikā bez ierunām pilnīgi pakļaujoties ASV, ES un NATO interesēm, bet valsts iekšpolitikā neatlaidīgi tiecās realizēt „nacionālās valsts” koncepciju.

Kur noveda šie „labie nodomi”? Pat vadošajām aprindām visvairāk  pietuvināto ekspertu vidē atklāti tiek akcentētas trīs galvenās problēmas, kas šodien pastāv  valstī:  1) negatīva demogrāfija, 2)zemais labklājības līmenis un – 3)izpratnes trūkums par to, kas sagaida valsti. Zudušās cerības, ka, ja nebūs komunistu, darbosies brīvais tirgus un iestāsies laimes laiki, nu izgaisušas kā salds sapnis. Īstenībā „pašregulējošā” brīvā ekonomika Latvijai kļuva par bumbu ar ieslēgtu laika degļa mehānismu. Republikas milzīgais saimnieciskais potenciāls,  iedzīvotāju vairākumam pieejamie sociālie labumi, kultūras vērtības, visas tautas  sabiedriskā īpašuma   steidzīgi veiktās  „prihvatizācijas”  neapvaldītas laupīšanas apstākļos   gāja zudumā. Sevišķi postoši tas viss atsaucās uz  mūsu valsts galveno resursu – cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāju  skaits, par atskaites punktu ņemot 1991.gadu, neatkarības atjaunošanas gadu, līdz šāgada sākumam ir samazinājies par 20% vai – par 672 065 cilvēkiem. Šobrīd galvenie iedzīvotāju depopulācijas   cēloņi – stabils mirstības pārsvars  pār dzimstību un masveida emigrācija uz ārzemēm.

Latvijas buržuāziskās valdības, cita citu nomainot, negrib un nespēj uzlabot darba tautas stāvokli. Dzīve kļūst aizvien grūtāka un dārgāka. Latvijas iedzīvotāju algas caurmērā ir par 40% zemākas nekā pārējā Eiropā, bet labklājības līmenis no ES vidējā sasniedz tik tikko 65%.  Pat uz tik nabadzīga dzīves līmeņa fona Džini koeficients – sociālās noslāņotības rādītāja – pie mums ir viens no visaugstākajiem Eiropā – 0,35. Divi salīdzinājumi: Skandināvijā – ap 0,2, bet Āfrikas visnabadzīgākajās valstīs – 0,7.

Tas viss novedis pie tā, ka sabiedrība negatīvi vērtē valsts varu, bet apmēram puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts iet nepareizā virzienā. Latvijas Sociālistiskā partija kategoriski protestē pret Latvijas varas   darba tautu vērsto  postošo sociāli ─  ekonomisko politiku. Mēs aicinām kreisās orientācijas politiskās partijas, arodbiedrības un sabiedriskās organizācijas, kas aizstāv valsts  iedzīvotāju intereses, apvienot un koordinēt pūliņus cīņā pret Latvijas tālāku grimšanu nabadzībā un valsts izmiršanu.


14.01.2016

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP), vadoties pēc savas Programmas, analizējot notikumus pasaulē un Latvijā, vairāk kārt pieņēma rezolūcijas un kongresa lēmumus, kuros aicināja cīnīties pret visāda veida mēģinājumiem  nomazgāt baltus un attaisnot fašistu kā arī viņu rokaspuišu pastrādātos noziegumus pret cilvēciskumu Otrā pasaules kara gados kauju norises vietās un fašistiskās Vācijas okupētajās teritorijās.

No Latvijas valsts oficiālajām varas iestādēm nekāda konkrēta rīcība šo LSP prasību atbalstīšanai nesekoja un neseko. Latvija acīmredzot neuzskata par saistošiem daudzus ANO un citu starptautisko organizāciju dokumentus, kuri aicina nepieļaut pat mēģinājumus attaisnot fašistu rīcību Otrajā pasaules karā attiecībā pret karagūstekņiem un mierīgiem iedzīvotājiem, pret ebrejiem, čigāniem un miljoniem citu tautību cilvēkiem.

Latvijas valdošās politiskās elites oficiālā ideoloģija nelieto vārdu sakārtojumu „Lielais Tēvijas karš”, nav valsts dokumenta, kas nosaka Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu. Antihitleriskās koalīcijas veterāni  nesaņem nekādus atvieglojumus. Toties ir priekšrocības tiem, kas kalpoja „Waffen SS” divīzijās un hitlerisko okupantu policijas bataljonos. Latvijā ir pieņemta parlamenta deklarācija „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, kas pilnīgi atmasko autoru centienus attaisnot leģionāru rīcību, cīnoties „Waffen SS” divīzijās. Latvijas valdošā vara neatzīst par vispasaules nozīmes svētkiem hitleriskās Vācijas bezierunu kapitulāciju 1945.gada 8(9) maijā. Pie šiem faktiem jāpievieno savulaik Latvijas tiesas iesāktais process pret Latvijas padomju partizānu Vasīliju Kononovu, kas nenoslēdzās, jo tiesājamais nomira.

Ņemot vērā visu augstāk teikto, ir ne tikai saskatāma tendence kaut kā nebūt, bet par katru cenu aizbilst kādu labu vārdu par fašistu ļaundarībām un atdalīt „Waffen SS” leģionārus no hitleriešu nacistu līdzskrējējiem, kā  arī radīt sistēmu un oficiālu Latvijas valsts ideoloģiju šajā jautājumā. Šāds secinājums pamatots ar Latvijas uzvedību starptautiskā arēnā. 

ANO Ģenerālā Asambleja 2014.g. 18.decembrī pieņēma Rezolūciju par cīņu pret nacisma  heroizāciju, kuru Latvija neparakstīja. Acīmredzot rezolūcijas teksts, kas izsaka rūpes sakarā ar „nebeidzamiem mēģinājumiem zaimot un sagraut pieminekļus, kas uzcelti pieminot tos, kas cīnījās pret nacismu Otrā pasaules kara gados,” neapmierina Latvijas valdošo politisko buržuāzisko eliti. ANO Ģenerālā Asamblejas līdzīgu Rezolūciju pieņēma 2012.gadā, kurā izteica „dziļu satraukumu sakarā ar nacistiskās kustības un bijušo „Waffen SS” dalībnieku slavināšanu, tai skaitā ceļot pieminekļus un memoriālus un organizējot publiskas demonstrācijas ar nolūku slavēt nacistisko pagātni, nacistisko kustību un neonacismu”, nelika Latvijas oficiālās ideoloģijas autoriem ieklausīties šajā brīdinājumā.

Acīmredzot, nesastopot  šķēršļus, fašistu un viņu rokaspuišu  noziegumu „balināšanā”, virkne nacionālistiski noskaņotu personu un angažētu Latvijas zinātnieku droši gāja tālāk: sāka veikt pasākumus un „zinātniski” pārskatīt visu, kas notika Salaspils fašistiskajā koncentrācijas nometnē, kur necilvēciskos apstākļos tika ieslodzīti desmiti tūkstoši cilvēku, kur katru dienu nogalināja (pakāra, nošāva) cilvēkus, kur mātēm atņēma mazgadīgus bērnus, kur no bērniem ņēma asinis līdz viņu pilnīgai novājēšanai. Bet Latvijas premjerministre Laimdota Straujumas kundze, uzstājoties starptautiskā konferencē par Salaspils fašistisko koncentrācijas nometni, ne reizi nepieminēja, ka nometni izveidoja vācu nacisti un to apsargāja viņu vietējie līdzskrējēji, tādi kā bēdīgi slavenais Herberts Cukurs. (Вести сегодня, 2015.g..28.sept.)

Jā, pēc tā asiņainā kara ir pagājuši jau 70 gadi. To, kas tika pakļauti pazemojumiem, spīdzināšanai un iznīcināšanai, izdzīvojušo līdz šodienai ir ļoti maz. Bet dzīvas ir šo cilvēku atmiņas, dzejoļi, memuāri un citas liecības par to, kas ar viņiem un tūkstošiem citu ieslodzīto, ar mazgadīgajiem ieslodzītajiem notika Salaspils fašistu nometnē. Tā vien gribas kliegt: atjēdzieties, kungi! Pirms padarīt baltus noziedzniekus, palasiet to cilvēku dzīvas liecības, kuri tika ieslodzīti šajā nometnē, šīs nometnes ieslodzīta Eižena Vēvera dzejoļus, kas publicēti dzejoļu krājumā „Iedēstiet rozes zemē nolādētā” , ārsta Miervalda Birzes aprakstus un simtiem citu materiālu.

Latvijas Sociālistiskās partijas XIX kongresa delegāti stingri nosoda angažēto zinātnieku, un Latvijas valdības vadītāju mēģinājumus pārskatīt Salaspils nāves nometnes vēsturi, pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, padarīt fašismu  baltu, aizstāvēt viņu rokaspuišus. Izbeidziet, kungi, ņirgāties par tiem, kuri cieta no fašisma, vācu okupantiem un viņu vietējiem līdzskrējējiem! Neapkaunojiet savus zinātniskos  grādus un augstos ieņemtos valsts amatus! Padomājiet, ko jūs mācāt jaunajai paaudzei? Vai cerat ar jauniešu rokām realizēt to, kam nepietika visas jūsu dzīves: panākt revanšu par nacisma sagrāvi 1945.gadā?! Un kas jums noticēs, ka ar vēstures patiesības kropļošanu var izaudzināt valsts patriotus?