Latvijas Sociālistiskā partija

29.06.2015

1941. gada 22.jūnijā sācies Lielais Tēvijas karš. Hitleriešu divīzijas, raujoties uz austrumiem, strauji okupēja PSRS rietumu republikas, tai skaitā arī daļu no Latvijas. Varoņīgi cīnījās liepājnieki, kuri par nedēļu piesaistīja sev un aizkavēja nacistu karaspēku kustību Ļeņingradas virzienā. Aizsardzībai gatavojās Rīga.

Komunistiskās Partijas vadība sākusi strādājošo, partijas un komjaunatnes locekļu bruņoto vienību veidošanu. 22-24.jūnijā strādnieku pulkiem ar Iekšlietu Tautas Komisariāta pulka atbalstu izdevās apspiest bruņotu -  bijušo baltgvardu, Aizsargu, Pērkonkrustiešu un citu vietējo fašisma atbalstītāju sacelšanos pret padomju varu. Toties atsevišķi bruņotie uzbrukumi Sarkanajai Armijai, bēgļiem un padomju varas atbalstītājiem turpinājās arī vēlāk.

Jau 25.jūnijā sāka formēt ne tikai strādnieku bataljonus, bet arī vienības, kuras nosacīti nosauca par “īpašu komjauniešu rotu”, kuras sastāvā tika iekļauti Latvijas Valsts Universitātes sagatavošanas kursu audzēkņi. Viņi pārsvarā bija no provinces atbraukušie strādnieku un zemnieku bērni, kuriem padomju vara deva iespēju par brīvu mācīties augstskolā. Diemžēl, karš sagrāva padomju jauniešu plānus.

Uz LKP Centrālo Komiteju tika izsaukti 18 bijušo Interbrigāžu komandieri un kaujinieki, kuri piedalījās civilajā karā Spānijā. Jānis Kalnbērziņš nosūtīja viņus uz Strādnieku Gvardes bataljoniem, lai viņi palīdzētu saformēt, apmācīt to dalībniekus aprīkoties ar ieročiem un padalītos ar savu kaujas pieredzi. Vienu no pirmiem bataljoniem (250 cilv.) izveidoja “VEF”, “Vairogs” un “Sarkanā Zvaigzne” rūpnīcu strādnieki F.Veisenfelda vadībā.

Strādnieku Gvardes vienībās iestājās Rīgas Proletāriešu, Kirova un Maskavas rajona komjauniešu aktīvisti, tai skaitā arī komjauniete Viktorija Misa – Latvijas Valsts Universitātes studente. Par komjauniešu studentu rotas komandieri kļuva LPSR TKP Fiziskās Kultūras un Sporta Komitejas priekšsēdētāja vietnieks – Arvīds Rendnieks. Viņš jau iepriekš apliecināja sevi kā drosmīgs boļševiks cīņā pret K.Ulmaņa diktatorisku varu.

Vienlaikus ar Rīgas strādnieku bataljonu formēšanu to kaujinieki piedalījās kaujas uzdevumos – kopā ar Sarkanarmijas patruļām sekoja kārtībai Rīgā, meklēja diversantus un izpletņlēcējus, par kuriem regulāri ziņoja vietējie iedzīvotāji. Strādnieku Gvardes patruļas iznīcināja ienaidnieka diversantu grupu “Sarkanais Kvadrāts” rūpnīcas tuvumā, Šmērļos, Mežaparkā, kā arī pilsētas centrā.

7.strādnieku bataljona kaujinieki iznīcināja Torņakalnā Arkādija parkā izpletņlēcēju grupu. 27.jūnijā, pēcpusdienā vietējie bruņotie fašistu atbalstītāji ieņēma dažas ēkas tilšu tuvumā, lai veicinātu ātrāku vāciešu ienākšanu pilsētā, un apšāva pilsētas aizstāvju pozīcijas. Centraltirgus ēkās Aizsargi  izveidoja barikādes, taču Strādnieku Gvardieši viņus iznīcināja, bet nelielu daļu sagūstīja.  

Naktī, 27-28. jūnijā Padomju Latvijas valdība un LKP tika evakuēta uz Valku. Pilsētā palika tikai nelieli spēki. 29. jūnijā vācu karaspēki vairākkārt mēģināja šķērsot Daugavu, taču Strādnieku Gvarde cīnījās drosmīgi un neļāva hitleriešiem īstenot ātru pilsētas ieņemšanu. Kaujas laikā strādnieku bataljoni uzspridzināja Pontonu un Zemgales tiltu, taču sprāgstvielu trūkuma dēļ viņiem neizdevās uzspridzināt dzelzceļa tiltu.

Vācieši veica nepārtrauktu artilērijas un mīnmetēju apšaudi, viņu aviācija bombardēja Rīgas aizstāvju pozīcijas. Nesot lielus zaudējumus varoņi tomēr neļāva hitleriešiem tikt pāri Daugavai. 2:00, 30.jūnijā tika paziņots, ka vāciešiem izdevies šķērsot Daugavu pie Krustpils, bet 3:00 - 15km no Rīgas - pie Doles salas, un lieli ienaidnieka spēki tagad pārvietojas gar Maskavas šoseju Rīgas virzienā.

Lielu zaudējumu un vāja bruņojuma dēļ Strādnieku Gvarde vairs nevarēja noturēt ienaidnieku un bija spiesta atkāpties pilsētas dziļumā. Šādos apstākļos, aplenkuma bīstamības dēļ, padomju vienības bija spiestas ar zaudējumiem sākt atstāt pilsētu. Smagākās kaujas tajā dienā notika depo, centrālcietuma un krievu kapu rajonā, gar dzelzceļu. Šeit no abām pusēm zaudējumi sasniedza 2 000 cilvēku. 1. jūlijā vācieši ieņēma Rīgu.

Rīgas aizsardzība neļāva ienaidniekam ātri un bez zaudējumiem ieņemt pilsētu, kas deva 2 papildus dienas iedzīvotāju, valdības un materiālo vērtību evakuācijai. Strādnieku Gvardes bataljoni, Komunistiskās Partijas un komjauniešu vienības sadarbībā ar Sarkanarmijas vienībām pašaizliedzīgi un drosmīgi cīnījās, lai gan viņu bruņojuma un kaujas prasmju un pieredzes līmenis bija daudzkārt zemāks par Eiropas labākās armijas (Vācu) kareivjiem.

Daļai komjauniešu, tai skaitā arī Arvīdam Rendniekam un Viktorijai Misai tajās dienās izdevās izdzīvot, un vēlāk viņi turpināja cīņu pret hitleriešiem un viņu atbalstītājiem 1. atsevišķā latviešu strēlnieku pulka sastāvā, līdz viņus nosūtīja uz okupēto Rīgu, lai viņi tur organizētu pagrīdnieku pretestību fašistiskiem okupantiem. Diemžēl, šo drosmīgu un pašaizliedzīgu cīnītāju liktenis ir skumjš, jo beigu beigās nodevības rezultātā viņi tika arestēti, spīdzināti un nošauti Biķernieku mežā 1943.gada 6.maijā. Taču viņu varoņdarbs nav aizmirsts un slava paliks mūžos.


26.06.2015

Pirms 74 gadiem, 22. jūnija agrā rītā Vācija uzbruka PSRS, un sākās Lielais Tēvijas karš. Atzīmējot kara sākuma gadadienu, Latvijas sociālistiskās partijas  locekļi un atbalstītāji  nolika ziedus pie pieminekļa „Rīgas un Latvijas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Pasākumā piedalījās Krievijas un Baltkrievijas vēstniecību diplomāti un Lielā Tēvijas kara veterāni.

Mēs izsakām pateicību visām Padomju Savienības tautām , kuras uz saviem pleciem iznesa galveno smagumu cīņā ar brūno mēri un noliecam galvas.  LSP nekad neaizmirsīs daudznacionāls Sarkanās Armijas lielo ieguldījumu pār fašismu gūtajā uzvarā. Mēs pienācīgi novērtējam partizānus un pagrīdniekus, visus , kuri pašaizliedzīgi strādāja aizmugurē. Mūžīga slava varoņiem, kas krituši cīņā par Dzimtenes un cilvēces brīvību!


25.06.2015

Septiņas dienas — no 23. līdz 29.jūnijam — ilga vīrišķīgā Liepājas pretošanās, kas pirmā saņēma fašistu triecienu Latvijas zemē. Hitleriskās armijas vadība cerēja, ka līdz zobiem apbruņotie karavīri bez problēmām šķērsos Kurzemi un caur Rīgu zibens ātrumā nonāks pie Ļeņingradas. Bet Liepājas aizstāvji sagrāva ienaidnieka nodomus.

Ienaidnieku Liepājas piepilsētā sagaidīja ģenerāļa Nikolaja Dedajeva sarkanās armijas 67. strēlnieku divīzija. Kauju trešajā dienā ģenerāli smagi ievainoja, un viņš nomira mediķu rokās. Par divīzijas komandieri kļuva  štāba komandieris pulkvedis Bobovičs.

Pilsētas aizstāvēšanā piedalījās arī civiliedzīvotāji. Visur tika uzsākta strādnieku  vienību veidošana. Tās vadīji bija pieredzējuši komunisti, bijušie pagrīdes darbinieki :- rūpnīcas «Тosmare» partijas sekretārs  Arturs Pētersons, metalurģijas rūpnīcas arodbiedrības organizācijas  vadītājs E.Mucnieks un citi. Šo vienību karavīri varonīgi cīnījās plecu pie pleca ar kājniekiem, jūrniekiem un robežsargiem pie Liepājas robežām, bet pēc tam pilsētas ielās. Viņiem bija arī jācīnās ar pilsētā nonākušajiem pārģērbtajiem desantniekiem.

Lai cīnītos svarīgākajās vietās, pilsētas aizsardzības štābs izveidoja komjaunatnes triecienvienību, kuru komandēja Imants Sudmalis, viņa vietnieki bija pilsētas komjaunatnes sekretārs Boriss Pelnēns  un rajona komjaunatnes komitejas darbinieks Jānis Januška. Pilsētas pionieru nama vadītāja Līna Jansone uzņēmās izveidot Liepājas sanitāro vienību un nodrošināja to ar zālēm.

Jau kara pašā sākumā hitlerieši parādīja savu īsto seju. Kad ievainoto un bēgļu evakuācija pa dzelzceļu kļuva neiespējama, tika nolemts lielu sanitāro transportu sūtīt pa jūras ceļu. Ar to transportēja 770 cilvēku- ievainotos karavīrus, sievietes un bērnus. Kuģis no ostas atgāja jau naktī, bet gaisma uzausa, kad tas bija dažus kilometrus no krasta. Neskatoties uz to, ka bija labi saskatāmas atpazīstamības zīmes ar sarkano krustu, fašisti, pārkāpjot visas starptautiskās normas, uzsāka bombardēšanu un nogremdēja kuģi. Virs slīkstošajām sievietēm, bērniem un bezpalīdzīgajiem ievainotajiem nēsājās «messeršmiti». Šīs briesmīgās ļaundarības hitlerieši veica Liepājas aizstāvju acu priekšā, radot viņos jaunu naida un dusmu uzplūdumu pret ienaidnieku. 

Liepājas aizsardzība būtiski palēnināja karaspēka kustību, tā kā vācu armijas vadība plānoja pilnībā ieņemt pilsētu otrajā kara dienā.
Mūžīga piemiņa varoņiem!


23.06.2015

Visu gadu dziesmas krāju 
Jāņu dienas gaidīdams.
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzied.


22.06.2015

Vācu nacistu zvērības rezultāti Latvijas teritorijā Lielā Tēvijas kara laikā. (dati uz 1945.g.,1 .febrūarī)

Nr.

 

Pilsēta,

apkrinķis

 

Kopā

Izvesti

uz Vāciju

Iznīcināti

Civil-iedzīvotāji

t.s.bērni

Padomju

kara-

gūstekņi

 

 

 

1

Rīga un

apkārtnes

179 000

5 000

130 400

309 400

36 386

2.

Daugaupils

40 000

 

124 800

164 800

9 000

3.

Jelgava

4 650

 

18000

22 650

6 000

4.

Rēzekne

11 000

1 000

35000

46 000

550

5.

Rīgas apkrinķis

760

2

401

1 161

505

6.

Daugaupils

apkrinķis

5 029

250

809

5 838

6 179

7.

Rēzeknes apkrinķis

4 199

1 045

429

4 628

4 539

8.

Lūdza un apkrinķis

3 000

 

19

3 019

2 008

9.

Grīva un apkrinķis

1 956

190

127

2 083

635

10.

Jēkabpils

4 000

 

4000

8 000

450

11.

Jelgavas apkrinķa

atbrīvotоs pagastos

649

 

7909

8 558

 

12.

Cēsis

590

32

46

636

2 285

13.

Cēsu apkrinķis

112

 

 

112

287

14.

Valka un pagasts

1 534

 

14

1 548

2 009

15.

Baltināva un apkrinķis

1 802

 

237

2 039

5 548

16.

Abrenes apkrinķis

2 158

506

2

2 160

3 778

17.

Bauska un apkrinķis

2 350

 

10

2 460

3 811

18.

Madona un apkrinķis

1 600

 

 

1 600

Nav datu

Kopā:

264 389

8 025

322 203

586 592

83 970


Avots:  LVVA, P-132, ap. 30, 1.26,lp. 176., Ziņojums b. J.Kalnbērziņam
Sagatāvoja - Inna Jakštas


19.06.2015

Es, Artūrs Borancis, Latvijas pilsonis un nodokļu maksātājs pieprasu aizliegt netikļu gājienus 2015. gada 20. jūnijā, jo tie ir vērsti pret Latviešu tautas tikumību un senču tradīcijām.

Homoseksuālisms ir pret kārtību dabā. Homoseksuāļi sev nelikumīgi piesavina minoritātes tiesības. Minoritātei var piesaistīt tos, kuri no vairākuma cilvēku atšķiras ar valodu, tautību un ādas krāsu, bet ne pēc morālā vērtējuma.

Tāpēc viņu akcijas ir jānobremzē. Lai ievērotu demokrātiju un cilvēka tiesības, ārzemju viesiem, homoseksuāļiem, piedāvāju valdībai noīrēt Nacionālajā bibliotēkā zāli, kur notiek ES samiti un nodrošināt viņiem apsardzi, kārtību un mieru.

Latvijas galvaspilsētā, Rīgā, gājieni ielās tas ir pazemojums latviešu tautai, mūsu dainām, dziesmu un deju svētkiem. Un visbeidzot, manuprāt, tas ir pazemojums Latvijas valsts himnai, Dieva vārdam un tautas gudrībai.

18.06.2015

LSP biedrs
Artūrs Borancis


18.06.2015

Sestdien, 13.jūnijā, Latvijā notika LTK veterānu tikšanās. Pasākumā piedalījās pa diviem pārstāvjiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas- tiešie to notikumu dalībnieki, kas LTK gados dienēja ar Suvorova ordeni apbalvotajā  130. Latviešu strēlnieku korpusā, 8. Gvardes igauņu strēlnieku pulkā un ar Sarkanā karoga ordeni apbalvotajā Klaipēdas lietuviešu strēlnieku divīzijā.

Tikšanās organizatori bija Latvijas Sociālistiskā partija, Igaunijas kara  vēstures klubs „Front Lain” un Lietuvas kara vēstures apvienība „Aizmirstie Karavīri”.

Pasākuma laikā dalībnieki nolika ziedus un aizdedzināja piemiņas sveces Igaunijas strēlnieku korpusa brāļu kapos Tušķos, Lietuvas divīzijas brāļu kapos Liekņos, Latvijas korpusa brāļu kapos Vaiņodē un Dobelē un citās vietās. Vēl arī Bunkas ciematā apmeklēja memoriālo akmeni, kas atrodas tajā vietā, kur tika pieņemta fašistiskā grupējuma „Kurland”  kapitulācija.  

Tikšanās noslēdzās ar svētku vakariņām. Delegācijas apmainījās ar piemiņas dāvanām,  frontinieki atcerējās cīņu epizodes, dalījās atmiņās savā starpā un ar jaunatni par saviem pārdzīvojumiem, par pieredzēto pirms 70 gadiem. Izdevās arī apspriest  visu trīs valstu veterānu organizāciju kopējās sadarbības nākotnes plānus.


17.06.2015

Kipras galvaspilsētā Nikosijā notika Kipras Darbaļaužu progresīvās partijas (АКEL) 22. kongress, kurā  piedalījās Latvijas Sociālistiskas partijas priekšsēdētāja vietnieks Frīdis Bokišs.

Jāatzīmē, ka pirms Kongresa notika Starptautiskā konference. Konferencē piedalījās apmēram 50 komunistisko un darba partiju pārstāvju no 40 pasaules valstīm. Galvenās sarunu tēmas, kas tika apspriestas šajā pasākumā, bija par pieaugušajiem fašisma draudiem un darbaļaužu cīņu pret totālo Starptautiskā Valūta Fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kundzību. 

Savā runā F. Bokišs sveica delegātus un viesus, kā arī pateicās par ielūgumu uz šo pasākumu. Viņš informēja klātesošos par esošo situāciju Latvijā un par Latvijas Sociālistiskās partijas darbu.

Kipras Darbaļaužu progresīvā partija ir otra lielākā frakcija savā parlamentā. Eiropas Parlamentā  ievēlēti divi pārstāvji. Partijā ir vairāk nekā 14 tūkstoš cilvēku.


15.06.2015

Pagājušā gada martā Maskavā notika starptautiskais apaļais galda pasākums, kura tēma bija «Komunisti parlamentā un klašu cīņa ». Pasākumā piedalījās kreiso partiju pārstāvji no 21 valsts, kas darbojas Baltkrievijas, Grieķijas, Sīrijas, Vjetnamas, Japānas, Čīles, Francijas, Čehijas un Morāvijas, Portugāles un citu valstu parlamentos. Latviju  pārstāvēja Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Hristoļubovs.

Tikšanās mērķis bija apspriest svarīgas problēmas, kas ir saistītas ar kreiso partiju darbību parlamentos dažādā līmenī. Dalībnieki vienbalsīgi piekrita ļeņiniskajai pieejai, balstoties uz kuru, komunistiem ir jāstrādā parlamentos.  V.Ļeņins arī uzsvēra, ka  galvenais uzdevums- cīņa par sociālismu, par proletariāta varu, tāpēc ieteica netiekties pēc vietām parlamentā, bet nodarboties ar aģitāciju, izmantot buržuāzijas izveidoto aparātu, tās  noteiktās vēlēšanas, lai iepazīstinātu tautu ar sociālisma idejām. Svarīga parlamenta darbības forma ir darbs vietējās pašvaldības instancēs. Diskusija pie «apaļā galda » parādīja, ka kreisās partijas lielu uzmanību pievērš darbam šajā līmenī.

Kā ir norādīts Latvijas Sociālistiskās partijas programmā - partija izmantos visdažādākās parlamenta un ārpusparlamenta darbības formas, lai uzlabotu mūsdienu strādnieku, zemnieku, strādājošās inteliģences, jaunatnes, pensionāru, piespiedu bezdarbnieku ekonomisko,  sociālo un morālo stāvokli. Tajā pašā laikā partija neizvirza mērķi iesakņoties buržuāziskajā valdībā. Pamatīgs darbs tautas stāvokļa uzlabošanā notiks tikai tad, kad vara nonāks darba tautas rokās, kad tam radīsies objektīvi apstākļi.

Tagad šī pasākuma zinātniski analītiskais pārskats ir pieejams elektroniskā veidā. Un ikviens interesents var iepazīties ar partiju interesanto pieredzi no visdažādākajām valstīm.


11.06.2015

Līdz 2017. gada aprīlim Latvijai ir jāatver savs gāzes tirgus. Saskaņā ar valdības lēmumu, tirgus liberalizācija notiks vairākos etapos. Rezultātā uzņēmums AS  Latvijas gāze tiks sadalīta divās kompānijās: viena nodarbosies ar gāzes pārdošanu un izvietošanu, bet otra - ar infrastruktūru.

Ekonomijas ministrija piedāvā pieņemt lēmumu par LG meitas uzņēmuma izveidošanu jau šogad, bet 2016.gadā atrast tam investitoru, vai arī pieņemt lēmumu par to, ka tā daļas iegādājas valsts.

Latvijas Republiaks Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), Jānis Tutins, Ivans Ribakovs pauž satraukumu par to vai šī liberalizācija nenotiek, lai atrisinātu atsevišķas problēmas un neradīs papildus izdevumus, kurus segs Latvijas iedzīvotāji. Deputāti sagatavoja un nosūtīja ekonomikas ministrei Danai Reizniece- Ozolai virkni jautājumu.

Savā atbildē ministre paziņoja, ka viņas ministrija darbojas saskaņā ar likumiem un normatīvajiem aktiem. Latvijai, kā ES dalībvalstij, ir jāpilda Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības. Viena no tādām prasībām ir vienota enerģētikas tirgus izveidošana ES ietvaros.

Uz deputātu jautājumu - kas konkrēti novērtē dabas gāzes tirgus atvēršanas riskus un sekas, ekonomikas ministre atbildēja, ka bija uzaicināti eksperti.  Informācija tika iesniegta Ministru kabinetam, un tā ir valsts noslēpums. 

Ar pilnu ministres atbildi var iepazīties šeit.