Latvijas Sociālistiskā partija

23.01.2015

Š.g. 17. janvārī, Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) valdes sēdē sprieda saņemto vēstuli no Grieķijas KP centrālas komitejas starptautiskās nodaļas, kas tika adresēta komunistiskām un strādnieku partijām.

Valde piekrīt jūsu novērtējumam par notiekošo šodien pasaulē, Eiropā un dažās citās valstīs. Mēs piekrītam, ka kapitālisms maina taktiku, nevis savu būtību. Tas ir un paliek par visas pasaules tautu darba laužu ekspluatatoru un apspiedēju, un tas paliks arvien agresīvāks un vēl vairāk attālināsies no tautas interesēm. 

Attiecībā uz to, kas ir saistīts ar Grieķijas pirmstermiņa vēlēšanām, to jūs labāk zināt un mēs esam pateicīgi par informāciju.

LSP Valde pilnīgi piekrīt GKP lēmumam par apņēmīgu GPK stiprināšanu, tautas kustības reorganizāciju, darba klases un citu tautas spēku savienības formēšanu. Tas ir nepieciešams arī citām kreisajām partijām, ieskaitot Latvijas Sociālistisko partiju. Lai īstenotu šo mērķi, mūsu partijas XVIII kongress ir pieņēmis lēmumu izstrādāt partijas Programmas jauno redakciju līdz 2016. gadam.

Biedri, mēs esam ar jums! Pieņemiet mūsu biedru sveicienu un solidaritāti cīņā par darba ļaužu interesēm!

LSP priekšsēdētājs,
Eiropas Parlamenta VII sanāksmes deputāts
Alfrēds Rubiks

Rīga, 2015. gada 18. janvārī


22.01.2015

Biedri delegāti!

Šis mūsu kongress atšķiras no iepriekšējiem partijas kongresiem ar to, ka tas notiek nevis pēc diviem gadiem, kā parasti, bet gan pusgadu pēc pēdējā partijas ārkārtas kongresa, kas bija XVII un notika, kā jūs noteikti atceraties, š.g. 20.jūlijā. XVII kongresā mēs plaši un detalizēti analizējām visus aspektus, kas attiecas uz LSP XVI kongresa lēmumu izpildi, veltot īpašu uzmanību Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un partijas iekšējiem jautājumiem.

Atgādināšu, ka kongress atzina Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kurās LSP kandidēja ar atsevišķu sarakstu un nepārvarēja 5 procentu barjeru, iegūstot tikai 1,54 procentus vēlētāju balsu, neiegūstot deputāta vietu Eiropas Savienības Parlamentā, rezultātus par neapmierinošiem. Piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu mūs piespieda apvienības „Saskaņas centrs” partneri, atsakoties kandidēt kopā ar vienotu „Saskaņas centra” sarakstu, kategoriski paziņojot, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalīsies ar savu sarakstu, kura nosaukums būs Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”.  Piebildīšu, ka to paziņoja partijas „Saskaņa” bijušais priekšsēdētājs Urbanoviča kungs. „Saskaņas centra” valdē šis jautājums netika apspriests, tā kā pēc Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” izveidošanas „Saskaņas centra” Valdē faktiski palika divi cilvēki: Alfrēds Rubiks- Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un Nils Ušakovs- Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” priekšsēdētājs. Ar Nilu Ušakovu mēs tikāmies vairākkārtēji un apspriedām situāciju, kuru Ušakovs neatbalstīja, bet izdarīt neko nevarēja, tā kā par šo jautājumu bija partijas „Saskaņa” kongresa lēmums.

Ziņojums pilnais teksts


21.01.2015

Latvijā kopš 1995.gada likumdošanas līmenī pastāv aizliegums balotēties kā  deputātu kandidātiem personām, kas ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai arī, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Latvijas PSR Darbaļaužu Internacionālajā frontē, PSKP, (LKP).

Tajā pašā laikā, Satversmes tiesas 2006. gada 15.jūnija lēmums vērš Saeimas uzmanību uz to, ka pēc iespējas īsākā laikā ir jāizvērtē minētie ierobežojumi un, ja nav iespēju tos atcelt, tad jāparedz procedūra, saskaņā ar kuru var pieļaut izņēmumus personām, kas, acīmredzami, nevar apdraudēt demokrātiskas vērtības. Tiesa arī norādīja, ka nav pieļaujama balsstiesību ierobežošana tikai politiskās konkurences dēļ.

Latvijas Sociālistiskā partija uzdod no LSP ievēlētajiem Saeimā deputātiem rosināt Saeimā izskatīt jautājumu par  Satversmes tiesas lēmuma izpildi saistībā ar šo jautājumu.

Rezolūcijas pilnais teksts


21.01.2015

2015. gada maijā Latvija svinēs neatkarības atjaunošanas 25.gadadienu. Diemžēl, 25 neatkarības gados sasniegtie rezultāti nav iepriecinoši. Šo gadu laikā Latvija ir zaudējusi gandrīz  30% savu iedzīvotāju. Starp aizbraucējiem vairums ir jauniešu, pilsoņu un latviešu tautības cilvēku. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir spiests dzīvot uz nabadzības robežas.

Pietiek atsaukties uz «vēsturiskām grūtībām» un «padomju okupācijas sekām» - ir pagājusi ceturtdaļa gadsimta. LSP prasa, lai valdība pildītu savus solījumus, pirmkārt, lai netērētu naudu bruņojuma palielināšanai, bet novirzītu to medicīnai un skolotāju algām, pabalstu palielināšanai un pensiju indeksācijai; lai atdotu «nozagto» iedzīvotājiem ar nodokļiem neapliekamo minimālo algu (90 latu) 129 eiro; lai nenodarbotos ar tirgus attiecību imitāciju enerģētikas jomā, bet atceltu «zaļās» enerģijas obligāto iepirkšanas komponentu, kas par trešdaļu samazinātu elektroenerģijas izmaksas patērētājiem.

Rezolūcijas pilnais teksts


20.01.2015

Latvijas Sociālistiskā partija aicina visus politiskos spēkus, jautājumos saistītus ar attieksmi pret Otrā pasaules kara rezultātiem, sekot ANO Ģenerālās Asamblejas Trešās komitejas 2014.gada 20.novembra rezolūcijai, kurā, atsaucoties uz Nirnbergas tribunāla lēmumu, ir teikts, ka «Ģenerālā Asambleja pauž dziļas bažas saistībā ar nacistiskās kustības un bijušo «Waffen-SS» organizācijas biedru slavināšanu, tostarp arī par pieminekļu un memoriālu atklāšanu un publisku demonstrāciju organizēšanu, kuru mērķis ir slavināt nacisma pagātni, nacisma kustību un neofašismu, kā arī pasludināt vai mēģināt pasludināt tādus biedrus un tos, kas cīnījās pret antihitlerisko koalīciju un sadarbojās ar nacisma kustību, par  nacionālās atbrīvošanas kustības dalībniekiem».

Rezolūcijas pilnais teksts


20.01.2015

2014.gadā Latvijā notika divas vēlēšanas: maijā - Eiropas Parlamenta un oktobrī - Saeimas. Tās tika rīkotas «saīsinātā» variantā- bez 286 tūkstošu nepilsoņu dalības, bet tas ir 13% valsts iedzīvotāju.  Turklāt, šo iedzīvotāju skaits tika ņemts vērā, nosakot deputātu skaitu, kas tiek ievēlēti Eiroparlamentā, bet nodokļi, ko tie ir iemaksājuši Valsts kasē, ir iztērēti arī vēlēšanu organizēšanai.

Mēs vēršamies pie 12.Saeimas deputātiem beidzot parādīt politiski saprātīgu rīcību un ar likumu piešķirt tiesības nepilsoņiem ievēlēt Eiroparlamenta un vietējo pašvaldību deputātus.

Rezolūcijas pilnais teksts


19.01.2015

2015. gadā, Saeima, Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecībai, ir piešķīrusi finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā. Finansējuma piešķiršana ir kļuvusi iespējama, pateicoties neatlaidīgam darbam, ko Saeimā ir veikuši frakcijas "Saskaņa" deputāti. Viens no viņiem ir Latvijas Sociālistiskas partijas biedrs Raimonds Rubiks.

“Rēzeknes pilsētas dome, visu pilsētas iedzīvotāju vārdā, izsaka visdziļāko pateicību Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputātam un frakcijas Saskaņa deputātam. Esam pārliecināti, ka nākotnē, nodarbojoties ar sportu jaunajā Olimpiskajā centrā, pie mums Latgalē, varēs izaugt vesela un sportiska jaunā paaudzē un, iespējams, tie kļūs par nākamajiem Olimpiskiem čempioniem. Pēc Olimpiskā centra būvniecības projekta (projekta-nado udalitj) pabeigšanas Jūsu, kā centra goda viesa,vārds tiks iemūžināts goda plāksnē.” — raksta savā vēstulē, kas adresēta deputāta R.Rubika k-gam, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksands Bartaševičs.

Rēzekne ir vienīgā no Latvijas lielākajām pilsētām, kura līdz šim ir palikusi bez Olimpiskā centra un bez spēcīgas sporta bāzes Olimpiskās kustības atbalstam.


15.01.2015

Š.g. 13. janvārī, Rīgā, 11. Novembra krastmalā, pie pieminekļa 1905. gada cīnītājiem, notika ikgadējā ziedu nolikšana, ko organizēja Latvijas Sociālistiskā Partija. Pulcējušies ļaudis pieminēja tos bojā gājušos, kuri 110 gadus atpakaļ bija izgājuši uz miermīlīgu demonstrāciju un tika nogalināti.

1905. gada 13. janvārī, Rīgā notika masveida demonstrācijas. Cilvēki pieprasīja brīvību, demokrātiju un iestājās pret cara patvaļu. Daugavas krastmalā pulcējās vairāk par 20 tūkstošiem cilvēku. Sadursmē ar karaspēku, bojā gāja 73 cilvēku un 200 tika ievainoti.

Rīgā notikušās demonstrācijas cēlonis bija saistīts ar 1905. gada 9. janvāra notikumiem Pēterburgā – miermīlīga strādnieku gājiena apspiešanas laikā, tika nogalināti vairāk par tūkstoti protestētāju.


30.10.2014

Latvijas Sociālistiskās partijas kārtējā Valdes sēdē, kas notika š.g. 17. oktobrī, tika izskatīti vairāki partijai aktuāli jautājumi, t.sk. par atskaites vēlēšanu sapulcēm partijas pirmorganizācijās, gatavošanos XVIII partijas kongresam (2014.g. 29. novembrī), XII Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

LSP Valde noklausījās partijas pārstāvja atskaiti par piedalīšanos starptautiskajā marksistu un strādnieku partiju sanāksmē Briselē, apstiprināja LSP vēstures II sējuma redkolēģiju, kā arī izskatīja uzaicinājuma vēstules uz pasaules strādnieku un marksistisko partiju sanāksmi Ekvadorā.


20.10.2014

LR Saeimas deputāta Artūra Rubika (LSP) uzstāšanas mītiņā par godu 70. Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienai.