Latvijas Sociālistiskā partija

12.09.2016

Nesen avīzes “Neatkarīgā” ekonomikas komentētāja Jura Paidera vairākos portālos publicētais raksts “Latvijas IKP pieaugums- viltojums. Tas krītas. Valstī ir jauna krīze” vēlreiz parādīja, ka vairums Latvijas iedzīvotāju neticība valsts “vaiksmes stāstam ” nav bez pamata. Nopietns ekonomists, Latvijas universitātes docents, Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs, cilvēks ar labu reputāciju, nerunātu par to, ko nebūtu pilnībā izpētījis. Bet viņš ir izpētījis to, ka oficiālā valsts iestāde– Centrālā statistikas pārvalde, publicē nepatiesu informāciju. Runa ir par CSP aprēķiniem, kas atspoguļo Latvijas IKP pieaugumu šā gada otrajā kvartālā. Taču, pēc publicista domām, rūpīgāka tā paša CSP datu izpēte, dod pilnīgi pretēju rezultātu. Vienkārši aprēķini šo tēzi rakstā pārliecinoši pierāda.


Tādējādi, ierindas Latvijas iedzīvotāju izjūtas par savas labklājības stāvokli, bet konkrētāk- par labklājības trūkumu, kārtējo reizi apstiprina pazīstamā eksperta viedoklis. Bet tas nav vienīgais secinājums, kas rodas, izlasot publicēto. Pēc mūsu domām, tā ļauj saukt valdību, kaut vai ar CSP palīdzību, pie likumiskas atbildības par bezkaunīgajiem meliem saviem iedzīvotajiem. Jau ir pilnīgi skaidrs, ka viena no savulaik ietekmīgā politiķa no sirds dziļumiem izskanējošo saucienu “Nu kā var nesolīt?!”, sen jau ir papildinājusi ne mazāk reālā valdošo partiju devīze– “Nu kā var nemelot?!” Un par to, kā mēs redzam, notiek strīdi!

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Latvijas Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesu statistikas datu sniegšanu, kas var ietekmēt valsts vadības īstenošanu, Latvijas Sociālistiskās partijas Valde Ģenerālprokuratūrā iesniedza attiecīgu iesniegumu. Mēs lūdzām izvērtēt Jura Paidera rakstā sniegtos faktus un, ja tie apstiprina pieņēmumu par valsts iestādes sniegto oficiālo statistikas datu izkropļošanu, saukt vainīgos pie likumā noteiktās atbildības. Iespējams, ka tiks atklātas arī amatpersonas, kas ir pamudinājušas izpildītājus spert tādu soli. Pilnīgi iespējams. Izmeklēšana to parādīs. Bet pagaidām mēs gaidīsim reakciju un atbildi uz savu iesniegumu no Ģenerālprokuratūras, par ko arī informēsim partijas mājas lapā. 


01.09.2016

27. augustā Limbažos demontēja pieminekli, kas tika uzcelts par godu 26 padomju jūrniekiem, kas tur gāja bojā 1941.gada 4.jūlijā. Oficiāli to nosauca par teritorijas labiekārtošanu, kam bija piešķirti 8000 eiro no pašvaldības budžeta.

Ņemot vērā virkni apstākļu, šis pasākums varētu arī palikt tikai rajona ietvaros. Tiešām, piemineklis bez pienācīgas uzturēšanas kārtībā ir ievērojami nolietojies un jau vairs nav skolas pagalma, kur tas atrodas, lepnums. Zem tā neviens nav apglabāts. Šāda objekta demontēšana, ņemot vērā tā stāvokli un Latvijas valdības atbalstu tāda veida «teritorijas atbrīvošanai no padomju okupācijas piemiņas simboliem», varēja tikt veikta kā parasta vietējās varas saimnieciskā darbība. Kā tas jau ir noticis un notiek vēl joprojām, neskatoties uz spekā esošo Latvijas – Krievijas 1994.gada 30.aprīļa vienošanos par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Tā, saskaņā ar starptautiskās prakses 15.p. Latvijais pusei ir pienākums nodrošināt «…Latvijas Republikas teritorijā esošo memoriālo būvju un karavīru masu apbedījumu vietu uzkopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu ». Tālāk, saskaņā ar 15.p. «…Puses apņemas šīs vienošanās darbības laikā neveikt nesaskaņotas darbības jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums ».


Tomēr iniciatoru plāns ir savādāks. Ne jau nejaušības dēļ tie ir vietējie «Daugavas Vanagi»— galēji nacionālās organizācijas, ko izveidoja bijušie SS leģionāri, kas 1945.gadā padevās gūstā rietumu sabiedrotajiem, aktīvisti.

Ar viņu palīdzību, lai akcija iegūtu publisku rezonansi, tika izplatīts paziņojums, ka piemineklis ir iemūžinājis padomju jūrnieku zvērības, ko viņi ir paveikuši šajā apgabalā, veicot slepkavības un laupīšanas. Tāpēc šo memoriālu pēc iespējas ātrāk ir jānojauc. Šī vandālisma akta patieso jēgu neslēpa arī valdošās koalīcijas pārstāvji savos izteikumos sociālajos tīklos. Īpaši atklāti, protams, šo akciju atbalstīja «Nacionālā apvienība», priecādamās par to, ka Latvija šajā jautājumā pārliecinoši vienā solī iet kopā ar Polijas un Ukrainas nacionālistiem.

Nevarēja nesaprast to, kas notiek, arī Limbažu novada domes deputāti, vairums no kuriem ir «ZZS» un «Vienotības» pārstāvji, kā arī viņu vecākie partijas biedri, t.sk. tie, kas ieņem ministru amatus valstī.

Loģisks turpinājums Limbažos veiktajai akcijai tagad būs «Nacionālās apvienības» atbalstītāju prasību nākamais vilnis par pārējo pieminekļu un memoriālu, kas ir uzcelti par godu cīnītājiem pret fašismu, nojaukšanu. Mērķis, atkal ir pilnīgi skaidrs- ir laiks sākt iesildīt savu vēlētāju gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Vēl cits šīs akcijas rezultāts būs turpmāka sabiedrības šķelšanas pastiprināšana, kas kopā ar vispārējo histēriju par «hibrīda karu» un Krievijas draudiem palīdzēs valdībai novērst cilvēku uzmanību no reālām sociālām problēmām, kur Latvijas sabiedrība ar katru gadu slīgst arvien dziļāk. Un, ja kāds saskata savu ideālu nacionālisma skartajā Ukrainā ar pilsoņu karu, bandītismu un lielo nabadzību, tad mēs krasi iestājamies pret šādu nākotni Latvijā un ceram, ka latviešiem pietiks veselais saprāts, lai mācītos no citu kļūdām.



08.08.2016

Š.g. 6. augustā notika ikgadējie atceres pasākumi, kas bija veltīti kritušajiem 130. latviešu strēlnieku korpusa kareivjiem. Tradicionāli augusta pirmajā sestdienā Vietalvas brāļu kapos pulcējās bijušie cīņu biedri, kā arī visi tie, kuriem nav vienaldzīgs par savu Dzimteni kritušo varoņdarbs. Latvijas Sociālistiskās partijas biedri daudzus gadus ir šo pasākumu dalībnieki, piedalās to organizācijā. 

Pēc oficiālās daļas, kuru organizēja vietējā pašvaldība un uzaicinātais ansamblis no Viļāniem, notika mielasts, kur frontinieki dalījās savās atmiņās, dziedāja strēlnieku kara dziesmas.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg
  • 9.jpg

18.07.2016

Sarežģīta situācija ir izveidojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcā. Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem uzņēmumiem, kas darbojas jau 130 gadus, atrodas uz katastrofas robežas. Šobrīd rūpnīcā strādā apmēram 500 cilvēku, un jau ir sākusies masveida atlaišana.  

Šajā sakarā Saeimas deputātu grupa, kuras sastāvā bija arī Latvijas Socialistiskās partijas biedri Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, nosūtīja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā uzdeva jautājumu par to, ko Ministru Kabinets ir darījis, lai risinātu šo problēmu, vai valsts plāno veikt rūpnīcas saglabāšanas atbalsta pasākumus, kā valdība plāno palīdzēt rūpnīcas darbiniekiem masveida atlaišanas gadījumā.

Deputātu pieprasījums bija pārsūtīts uz Satiksmes ministriju, kas atbides vēstulē paziņoja, ka ar rūpnīcu ir notikusi sarkste par sadarbību, un tai ir piedāvāti vairāki pasūtījumi. Tā, piemēram, Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmums «Ritošā sastāva serviss» noslēdza līgumu par mezglu un agregātu remontu. Turklāt, Valsts Nodarbinātības dienests piedāvāja rūpnīcas vadībai organizēt pasākumu, lai informētu darbiniekus, kā rīkoties gadījumā, ja viņi tiks atbrīvoti no darba. Uz pieprasījumu atbildēja arī Ekonomikas ministrija, paziņojot, ka rūpnīcai ir iespēja piedalīties Eiropas konkurētspējas paaugstināšanas programmās. 


Lūk tā, kārtējo reizi, pateicoties ierēdņu standarta pļāpāšanai par to, ka nemaz jau tik slikti nav, iet bojā liels uzņēmums. Kopš 1.marta Nodarbinātības aģentūrā ir reģistrēts 91 bezdarbnieks, kas ir strādājuši šajā rūpnīcā vai citos ar to saistītos uzņēmumos, bet tikai 4 (!) no viņiem ir atraduši darbu. Tas ir arī viss, kas ir jāzina par reālo valsts ekonomikas stāvokli un tās spēju nodrošināt savus iedzīvotājus ar normāliem dzīves apstākļiem. 

Dzīve rāda, ka valdība ir spējīga tikai pieņemt attīstības plānus, bet nav spējīga izveidot nekādus reālus attīstības punktus. Neoliberālās ekonomikas politikas pastāvēšanas 25 gadu laikā, ekonomika ir iedzīta tik dziļā bedrē, ka šodien valsts nevar pasargāt no kraha pat to, ko ir saņēmusi mantojumā, un kas pilda tās budžetu.


04.07.2016

Š.g. 2. jūlijā notika tradicionāla, ikgadēja, pēc kārtas 58. tikšanās Draudzības Kurgānā – vietā, kur satiekas trīs valstu robežas – Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas. Pasākumā bija ciemiņi gan no Rīgas, Salaspils, Jēkabpils, Ludzas, Daugavpils, gan citām Latvijas pilsētām un pagastiem.

Pa ceļam no Rīgas uz Draudzības Kurgānu, 1.jūlijā, notika arī vairāki Latvijas Sociālistiskās Partijas ("LSP") atceres mītiņi – Šķaunē, Ludzā un Zilupē, kuros piedalījās vairāk par 100 cilvēkiem.

Sestdienas rītā, 2. jūlijā, vienlaicīgi blakus esošās Draudzības Kurgānam teritorijās Krievijā, Baltkrievijā, kā arī teritorijā, kur atrodas Draudzības Kurgāns – Latvijā, notika svētku pasākumi. Latvijas pusē tika rīkots mītiņš-koncerts, kura laikā uzstājās LSP priekšsēdētāja pirmais vietnieks (priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs) Vladimirs Frolovs, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartašēvičs, 130.latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Puteklis, saeimas deputāti un citi.

Pasākuma kulminācija bija ziedu pušķu apmaiņa starp Krievijas-Baltkrievijas un Latvijas pusi uz starp robežu tiltiņa, kas tiek atvērts uz īsu brīdi, lai apmainītos ar ziediem. Saņemtos ziedus noliek pie pieminekļiem. Pēc mītiņa slēgšanas, pasākums turpinājās brīvā gaisotnē pie pusdienu galda, dziesmu un deju pavadībā.


22.06.2016

Šajā traģiskajā atceres dienā mēs velētos parādīt dokumentālu filmu par vienu no daudzu tūkstošu traģēdijām, kuru nesa šis karš Latvijas iedzīvotājiem.


16.06.2016

Šodien 8:30 pie Saeimas ēkas norisinājās Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pret PVN ieviešanu par māju apkalpošanu. Piketā piedalījās nedaudz vairāk par 20 cilvēkiem.

  • 2.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg

15.06.2016

Nedēļa, pie mūsu dzīves ritma, ir periods, kas ietver tik daudz notikumu, ka visam nevar izsekot. Ikviens no mums no informācijas plūsmas paņem to, kas viņam šķiet interesantāks. Vai vienmēr interesantākais cilvēkam ir arī svarīgākais? Laikam jau, ka nē. Pie tāda secinājuma nonāk daudzi. To sapratu arī es, pārskatot nedēļas jaunumus portālā Delfi. 

Kā saka, ir kur piesaistīt aci. Tas ir arī kārtējais skandāls valdībā, kas ir saistīts ar «visgodīgāko no bagātākajiem» mūsu veselības aizsardzības ministru un reformātoru, un VID vadītājas atkāpšanos no amata, kas bija iecerējusi samazināt korupcijas risku savā pārvaldē, veicot negodīgo darbinieku rotāciju uz citām valsts struktūrām. Asumu šai notikumu gaitai, protams, piedeva arī alkoholu lietojošie britu karavīri, izrādot savu sajūsmu par ierašanos Rīgā, dejojot uz mašīnas Panda Taxi jumta. Salīdzinot ar šo «etīdi», mūsu prezidenta izteiktais attaisnojums sakarā ar pret NATO vērsto plakātu Daugavpilī, izklausās jau ikdienišķi. 

Kas attiecas uz ziņām, kas vēsta par mūsu valsts robežu, mani ieinteresēja Kembridžas profesora prognozes, ka tuvākajos gados Artika pirmo reizi pēdējo 100 tūkstoš (!) gadu laikā atbrīvosies no ledus, turklāt, tas būs izdevīgi Krievijai. Kā to saprast? Laikam viņi ar savām nesimetriskajām kontrsankcijām ir kā no ķēdes norāvušies...

Atgriežoties pie nesenajiem dienas jaunumiem, piebildīšu, ka drīzumā pie Rīgas 84.vidusskolas un kalniņa Deglava ielā tiks izveidots lielākais atpūtas parks Rīgā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to šīs skolas absolventu skaits, kas nebrauks prom no Latvijas, kļūs arvien lielāks. Ja tas piepildīsies, tad no mūsu lieliskās, bet nelaimīgās valdības pleciem beidzot novelsies problēma meklēt jauniešu emigrēšanas no valsts bremzēšanas mehānismu. Un tad arī demogrāfiskais stāvoklis uzlabosies, pieaugs IKP un atdzims VID! Vispār, jau sen vajadzēja valdībai palīdzēt un Rīgai ar parkiem nodarboties.

Vēl viens no spilgtākajiem pagājušās nedēļas notikumiem, kuru nevar nepieminēt, ir reportāža par protesta mītiņu pie Saeimas pret aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Vairāk nekā simts (pēc preses datiem) feministu un viņu atbalstītāju, izkliedzot skaļi dažādus saukļus, aizstāvēja tiesības sievietei lemt par savu ķermeni. Savu solidaritāti viņiem izteica arī «pensionāru kaitinātāja» Solvita Āboltiņa. Iepazīstoties ar šo rakstu, neslēpšu, radās vēlme atbalstīt feministes viņu, šķiet, taisnīgajā cīņā par sieviešu tiesībām. Bet izlasot speciālista, kas nodarbojas ar sieviešu reprodukcijas problēmām jau vairāk nekā 25 gadus, viedokli, dot feministēm pilnīgu rīcības brīvību tomēr nevajadzētu. 

Bet tagad par to, kas nav radījis interesi mūsu MPL, bet kas ir ļoti svarīgi gan man, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Pagājušajā ceturtdienā mūsu partija organizēja piketu pret to, ka no šā gada 1.jūlija tiks piemērota PVN likme 21% apmērā par dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Mēs, pirme plenārsēdes nostājāmies ar plakātiem, kas vēstīja par mūsu prasībām deputātiem atcelt vai samazināt šo nodokli. Izrādījās, ka mēs stāvam tieši pretī feministēm. Neievērot mūsu prasības, kas skar lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas intereses, bija vienkārši neiespējami. Bet, «neievēroja». Neievēroja ne tikai MPL reportieri, kas lielā skaitā grozījās pretējā pusē, kaut gan arī viņi sāks maksāt šo nodokli. Nesaskatīja iespēju uzspiest uz deputātu (kam, starp citu, 20.jūnijā sākas vasaras atvaļinājums) smadzenēm arī tie rīdzinieki, kas kopā ar pārējiem jau pavisam drīz sāks krāt savus parādus namu pārvaldēm. Lūk tā uz viena laukuma satikās «interesantais» ar «svarīgo». Bija iespēja pievērst uzmanību gan vienam, gan otram...

Un, nobeigumā, neliels anonss. Ceturtdien- 16.jūnijā, no 8.30 līdz 9.15 Latvijas Sociālistiskā partija rīkospie Saeimas ēkas atkārtotu piketu sakarā ar māju apsaimniekošanas nodokli. Tā būs pēdējā iespēja griezties pie deputātiem pirms viņu došanās ilgi gaidītajā vasaras atvaļinājumā. Vai viņi varēs to darīt ar tīru sirdsapziņu, ir atkarīgs no mums. Nāciet un piedalieties piketā, lai aizstāvētu ikviena Latvijas iedzīvotāja un viņa ģimenes intereses! 

V.Frolovs