Latvijas Sociālistiskā partija

13.05.2016

6.aprīlī Ministru prezidents Māris Kučinskis izdeva rīkojumu veikt korumpēto VID darbinieku rotāciju uz citām valsts struktūrām. Savukārt, finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola lika VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei veikt rotāciju līdz 1.maijam.

Visu aprīli VID steidzamā kārtā izstrādāja korumpēto darbinieku rotācijas kārtību uz citām valsts struktūrām. Neskatoties uz sabiedrības sašutumu, valdība tā arī neatteicās no domas par rotāciju, kam kopumā jāskar 39 VID darbiniekui, tajā skaitā 22 dažāda līmeņa vadītāji.

13may.jpg

Latvijas Sociālistiskā partija uzskata, ka tas ir pilnībā nepieņemams lēmums. Ja tiek pierādīta ierēdņa korumpētība, tad par šādu rīcību viņam ir jāatbild saskaņā ar krimināllikumu. Par kādu tiesisku valsti vispār var būt runa, ja Ministru prezidents, pieņemot lēmumus, vadās nevis no likumdošanas, bet gan no valsts ietekmīgo grupu interesēm?

Rotācija nozīmē, ka negodīgie ierēdņi paliks ne tikai nesodīti, bet arī turpinās dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina, jo līdzekļu zagšana tiek atbalstīta. LSP uzskata, ka, lai labotu šo situāciju, vainīgās VID amatpersonas ir jāatbrīvo no darba bez tiesībām strādāt Latvijas Republikas valsts struktūrās.




09.05.2016

Padomju Savienības Lielais Tēvijas karš pret fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā, taisnīgs karš. Otrā pasaules kara, kas sākās starp divām kapitālistiskām koalīcijām, netaisnīgs – galvenā sastāvdaļa. Bruņotās cīņās mainījās kara raksturs. No buržuāzisko valstu puses, kas stājās pretī fašistiskajiem grupējumiem, tas arī sāka pārvērsties par atbrīvošanas, tātad taisnīgu karu. Par galveno un izšķirošo faktoru Otrā pasaules kara rakstura maiņā kļuva PSRS iesaistīšanās tajā. To izraisīja hitleriskās Vācijas iebrukums Padomju Savienībā. Tā kļuva par centru, kas pievilka visus mieru mīlošos spēkus, par kodolu, ap kuru apvienojās visas zem fašisma jūga nokļuvušās tautas, kā arī tās, kam draudēja šāds paverdzinājums.

Uzvara pār fašistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem tika panākta ar Antihitleriskās koalīcijas, ar tautu, kas cīnījās pret okupantiem un to atbalstītājiem, kopīgiem spēkiem. Taču izšķirošā loma šajā bargajā progresīvo un reakcionāro spēku kaujā piederēja Padomju Savienībai. Padomju un vācu fronte Otrajā pasaules karā bija galvenā fronte. Šeit laika posmā no 1941. līdz 1945. gadam atradās fašistiskās Vācijas galvenie bruņotie spēki.

Radikāls lūzums visā Otrā pasaules kara gaitā notika padomju un vācu frontē. Graujošā hitlerisko spēku sakāve pie Staļingradas satricināja visu hitlerisko kara mašīnu un fašistisko Vāciju kopumā. Kauja Kurskas lokā noveda vācu fašistisko armiju līdz katastrofai. Vermahta labāko spēku sagrāve pie Kurskas neļāva fašistu armijai vairs saņemties. Šo faktu apstiprināja arī Čerčils savā vēstījumā Staļinam 1944. gada 27. septembrī: „Izmantošu gadījumu, lai Apakšnama palātā atkārtotu to, ko esmu teicis agrāk: ka tieši krievu armija izlaida zarnas vācu kara mašīnai un pašreizējā brīdī savā frontē savalda nesalīdzināmi lielākus pretinieka spēkus.”

Viens no Padomju valsts lielākajiem kaujas spēju un izturības faktoriem Lielajā Tēvijas karā bija padomju sabiedrības sociāli politiskā vienotība. To neplosīja šķiru antagonisms un tā bija iekšēji viendabīga. Ar pēkšņo uzbrukumu Padomju Savienībai hitlerieši cerēja uz drīzām nesaskaņām starp strādniekiem un zemniekiem, starp krieviem un citām PSR Savienības tautībām. Taču ienaidnieka cerības neattaisnojās. Lielais Tēvijas karš vēl ciešāk saliedēja padomju sabiedrību. Neviena nācija nedrebēja okupantu „pātagas” priekšā, nevienu nevarēja iekārdināt ar „kliņģeri”. Hitlerieši nespēja izveidot sagrābtajās padomju republikās marionešu valdības. Tajā pat laikā visu Padomju Savienības tautu dēli cīnījās Tēvijas kara frontēs. Sarkanās Armijas sastāvā bija arī nacionālie formējumi: azerbaidžāņu, armēņu, gruzīnu, latviešu, lietuviešu, igauņu un citi.

Izcila loma cīņā ar ienaidnieku bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijai, kam 1942. gada 5. oktobrī tika piešķirts Gvardes nosaukums un tā kļuva par 43. Latviešu strēlnieku Gvardes divīziju. 1944. gada jūnijā tika izveidots 130. Latviešu strēlnieku korpuss, kura sastāvā iekļāvās 43. Gvardes, kā arī 308. Latviešu strēlnieku divīzija. Korpusam bija visaktīvākā līdzdalība Latvijas atbrīvošanā no hitleriskajiem iebrucējiem. 1944. gada 16. oktobrī 130. Latviešu strēlnieku korpusa daļas, iedzīvotāju sirsnīgi sveiktas, iesoļoja atbrīvotajā Rīgā.

Lielu ieguldījumu cīņā ar fašistiskajiem okupantiem deva partizānu kustība. Ap 1944. gadu tā aptvēra gandrīz visu Latvijas teritoriju. Bruņotās cīņās aktīvi piedalījās 24 partizānu vienības, 33 apakšvienības, liels skaits vadu un grupu. Pavisam Latvijā partizānu vienībās piedalījās ap 20 tūkstošiem cilvēku. Latvijas partizānu vienības un pagrīdes organizācijas bija internacionāli kolektīvi, tajos cīnījās daudzu Latviju apdzīvojošu tautību pārstāvji. Kopējās kaujās auga un rūdījās latviešu, krievu, baltkrievu partizānu draudzība. Kā vienotības simbols pēc kara uz triju republiku robežas tapa Draudzības kurgāns.

Galvenais, no Otrā pasaules kara izrietošais secinājums, kas ir nenoliedzami nozīmīgs Latvijai, ir: tikai pašu spēkiem vien tai nebūtu bijis iespējams nomest hitleriešu jūgu, uzveikt fašistiskās Vācijas gigantisko kara mašīnu un nodrošināt latviešu tautas tālāko eksistenci. 

Dziļā cieņā pateicamies visiem tiem, kasi Lielajā Tēvijas karā cīnījās pret fašistisko Vāciju un tās satelītiem, un uzvarēja. To karotāju pēcteči, kuri cīnījās Padomju Armijas regulārajās daļās,piedalījās partizānu kustībā, kaldināja savas valsts uzvaru darba frontē, nekad neaizmirsīs to neizmērojamo cenu, ko maksāja Uzvara. Pagājuši gadu desmiti, ies gadsimti, bet neizdzisīs no tautu atmiņas Dzimtenes aizstāvju varoņdarbi.

Mūžīga piemiņa kritušajiem, gods un cieņa Lielā Tēvijas kara veterāniem! Sveicu Uzvaras svētkos!

V. Frolovs,
Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja
pienākumu izpildītājs.

06.05.2016

78 gadu vecumā viņsaulē aizgājis cilvēks, kuru neizsakāmi cienīja tautieši. Dzimis 1937. gada 27. oktobrī Andrupenes pagasta Andzeļos. Bijis būvinženieris, un šī nodarbe visu mūžu bija viņa sirdsprieks un darbības joma. Politiķis, Latvijas Augstākās padomes deputāts – tas cilvēka lēmums, kurš skaidri apzinājās šī nebūt ne vieglā ceļa grūtības un šķēršļus. 

Visa viņa apzinātā dzīve pagāja, darbojoties cilvēku labā, pirmkārt, viņam un viņa ģimenei mīļās Rēzeknes pilsētas labā. Būvēt mājas un palīdzēt cilvēkiem – tie bija pamatmērķi viņa liktenī. Pretī tiem viņš veda arī savus dēlus, izaudzinot tos par čakliem, godīgiem un atbildīgiem un smagi pārdzīvojot visus “ērkšķus” viņu ceļā. Viņš apzinājās, ka nepamatoti pārmetumi un apvainojumi nepalīdz uzlabot dzīvi, savukārt uzticams atbalsts spārno jauniem sasniegumiem. 

6may.jpg

1994. gadā Anatolijs Bartaševičs bija viens no Latvijas Sociālistiskās partijas dibinātājiem un palika tajā līdz savas dzīves pēdējam mirklim. Tāpat šis cilvēks, kura bērnība iekrita briesmīgajos kara gados, aktīvi atbalstīja biedrību “LAKCA” kā viens no šīs organizācijas locekļiem. Vairākus gadus bijis Rēzeknes Starpkolhozu celtniecības organizācijas priekšgalā. Desmitiem ēku Rēzeknē un arī visā Latgalē celtas viņa vadībā un viņam piedaloties. 90. gadu sākumā viņš izveidoja savu būvuzņēmumu – firmu “Latgalija”, kas nodrošināja ar darbavietām daudzus pilsētas iedzīvotājus. 

Savā dzīvē viņš pierādīja, ka cilvēka vērtība mērāma nevis nodzīvoto gadu skaitā, bet gan ar to, ko viņš savā dzīvē darīja citu labā, lai dzīve kaut uz mirkli kļūtu priecīgāka un apkārtējiem būtu iemesls pateikties par šo unikālo dāvanu – dzīvi. Bet galvenais – šīs neapšaubamās un mūžīgās vērtības viņš spēja nodot mantojumā saviem bērniem un mazbērniem. Tas nozīmē, ka dzīve turpinās, viņa dzīve... 


04.05.2016

Aicinam visus nevienaldzīgus 5 maijā 11:00 pieminēt Biķernieku mežā 1943. gada naktī no 5 uz 6 maiju nobendētus latviešu komjauniešus pagrīdniekus-antifašistus no Arvīda Rendnieka, Ernesta Saulīša un Viktorijas Misas vadītās “Latvijas Antifašistiskās Organizācijas”. Tajā naktī kopā ar viņiem tika nošauti arī viņu ģimeņu locekļi un citi Padomju Latvijas patrioti. Pēc kara Biķernieku mežā tika uzstadīts piemineklis kritušajiem latviešu komjauniešiem.

Kā atrast šo vietu un pieminekli?

Piemineklis atrodas netālu no Holakausta Upuru Memoriāla, tajā pašā Biķernieku ielas pusē, mežā (ielas labajā pusē, ja skatīties gar Biķernieku ielu virzienā no Rīgas centra uz Mežciemu). Pretējā ielas pusē atrodas Biķernieku Sacīkšu trase.

Ceļiņš, kas ved līdz piemineklim, atiet no Biķernieku ielas, pie pagrieziena atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu “Nāves Ceļš - Piemiņas Ceļš” (vienā no bildēm šīs pagrieziens ir atzīmēts ar treknu sarkanu bultu. Ielas pretējā pusē atrodas pietura Kapi (virzienā no Mežciema uz pilsētas centru). Attālums no Biķernieku ielas līdz piemineklim apmēram 100 m.

  • 1.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg

Ceļš līdz piemineklim ir atzīmēts uz satelītkartes, bildēs var redzēt, kā izskatas piemiņas akmens pie pagrieziena un pats piemineklis.

Tikt līdz vietai no pilsētas centra var ar 11 trolejbusu (braukt līdz galapunktam Ieriķu ielā, tālākais ceļš ir atzīmēts uz satelītkartes), 18 trolejbusu vai 16 autobusu braucot līdz pieturai Kapi (tālākais ceļš is atzīmēts uz satelītkartes).

No Ķengaraga, Pļavniekiem, Juglas var aizbraukt ar 15 vai 31 autobusu līdz tai pašai pieturai Kapi.

Mums visu laiku atkārto par latviešu Waffen SS leģionu, taču bija arī citi latvieši, un viņu bija daudz. Lielākā daļa viņu atdeva savas dzīvības nevienādā cīņā pret vācu okupantiem un viņu vietējiem rokaspuišiem tālajā ienaidnieku aizmugurē, nežēlīgas nacistiskās okupācijas apstākļos. Cīņā par savu Padomju Latviju.




28.04.2016

Sestdien, 23. aprīlī Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) rīkoja talku, kas ir veltīta 146. Ļeņina dzimšanas gadadienai. Pasākums notika Rīgā, Rēzeknē, Jelgavā, Ludzā, Jēkabpilī, Alūksnē un citās Latvijas pilsētās un pagastos.

Ludzā tika sakopts piemineklis, par piemiņu no vāciešu rokas kritušajiem Ludzas iedzīvotājiem, un tā apkārtne Garbarovska meža teritorijā. Jelgavā pasākums notika kopā ar partijas “Saskaņa” vietējās nodaļas biedriem, pasākuma laikā tika sakopti brāļu kapi Miera kapu teritorijā.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 7.jpg

Rēzeknē talka notika Rēzeknes brāļu kapos, kur LSP biedri, apvienojoties ar “Krievu biedrību Rēzeknē”, sakopa kapu teritoriju, nokrāsoja pieminekļa pjedestālu, atjaunoja izbalējušos vārdus uz padomju karavīru kapiem.

Rīgas talkā tika sakopti brāļu kapi, kas atrodas Rīgas 1.Meža kapu teritorijā. Kopumā LSP bija savākuši vairāk par 200 atkritumu maisu.


27.04.2016

21.aprīlī Saeimas valdošā koalīcija, kā arī «Latvijas Reģionu apvienība» ar 65 balsīm pieņēma t.s. «špionu grozījumus» Krimināllikumā, kuru mērķis, kā tika paziņots, ir novērst draudus, kas ir saistīti ar it kā pret Latviju vērsto «hibrīdkaru». Notikumi, kas attiecas uz šiem grozījumiem, ļauj izdarīt secinājumus par cilvēkiem, kam, diemžēl, pieder vara mūsu valstī.

Iesniegto grozījumu sākuma variantā bija panti, kur, piemēram, tika prasīts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par palīdzības sniegšanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm , kas izdarīta tieši vai ar citas personas starpniecību. Tajā pašajā laikā netiek definēts ne “palīdzības”, ne “kaitīgas darbības”, ne “starpnieka” jēdziens, ne to skaits, ne kas ir “Latvijas Republikas drošības intereses”. 

Ņemot vērā visu patriotisko retoriku, kas ir saistīta ar šo grozījumu pieņemšanu, provaldības masu medijos, nevar neievērot cilvēku, kas tos ir sastādījuši, banālo neprofesionalitāti. Par noziedzīgajiem nodarījumiem, saskaņā ar šiem formulējumiem, teorētiski var tikt uzskatītas visparastākās darbības: neapmierinātības izteikšana par valsts politiku, materiālu izplatīšana internetā, piedalīšanās dažādās apspriedēs un zinātniskās konferencēs, zinātniskā un žurnālistikas darbība utt.


Kādā brīdī to saprata arī paši grozījumu lobētāji, ne velti Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Seržants vienā no intervijām, centās nomierināt sabiedrību, paziņojot, ka likums tiks izmantots tikai “pret valstij nelojāliem žurnālistiem, biznesmeņiem un citām personām.” Tādējādi parādot visiem, kāda īstenībā ir cilvēku, kas raksta un pieņem likumus, attieksme pret tiesisko sistēmu.

Vispirms tiek veidotas pilnīgi nekompetentas tiesību normas, bet pēc tam tās tiek plānots pielietot tikai izlases veidā, kad Seržanta kungs un viņam līdzīgie kādu uzskatīs par “nelojālu”. Par šo situāciju ir patiesi satraukušies dažādu uzskatu cilvēki gan Latvijā, gan aiz tās robežām, kā arī Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis, kurš vēl pavisam nesen bija Seržanta partijas biedrs.

Latvijas Sociālistiskā partija, kā jau tika ziņots, divas reizes ir rīkojusi pie Saeimas piketu pret šiem grozījumiem. Pēc mūsu lūguma Eiropas Parlamenta deputāts no Grieķijas komunistiskās partijas Sotirios Zarianopoulos nosūtīja pieprasījumu ES augstajam pārstāvim ārlietu un drošības politikas jautājumos F. Mongerini ar lūgumu novērtēt grozījumus.

Galu, galā, pateicoties tieši sabiedrības kopējam spiedienam uz valdību, grozījumi tika pieņemti maigākā formā, darbības, par kurām ir jānes atbildība, tika konkretizētas, dažus strīdīgus punktus izslēdza vispār. Latvijas Sociālistiskā partija izsaka pateicību visiem sabiedriskajiem darbiniekiem un organizācijām, kas nebaidījās paust savu viedokli šajā jautājumā.