Latvijas Sociālistiskā partija

26.05.2015

Latvijas Republikas Saeiams deputāti Andrejs Elksniņš, Jānis Urbanovičs, Sergejs Potapkins, Raimonds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), Vitālijs Orlovs nosūtīja finanšu ministram Jānim Reiram pieprasījumu ar prasību sniegt paskaidrojumu par АО Liepājas Metalurgā valsts ieguldīto līdzekļu atdošanas plānu.

Atgādināsim, ka Finanšu ministrija, kā АS Liepājas Metalurgs galvotājs 2013.gadā pārskaitīja 73 593 512 eiro Itālijas bankai UniCredit. Vēl arī maksātnespējas procesa laikā tika pārskaitīti vēl 7 094 440 eiro.

Savā atbildē finanšu ministrs J.Reirs raksta: Avansētos Liepājas Metalurga tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izdevumus valsts ir atguvusi pilnā apmērā š.g. 12.janvārī, kopā 7 094 440 eiro apmērā. Papildus valsts ir atguvusi vēl 2 704 132 eiro. 72 206 268 eiro no Liepājas Metalurga pamatražosnas pārdošanas pirkuma maksas AS “KVV Liepājas Metalurgs” samaksās Finanšu ministrijai desmit gadu laikā – līdz 2024. gada 27.decembrim 

Vēl deputāti interesējās vai tika novērtēta amatpersonu atbildība par valsts piešķirtā galvojuma uzraudzību, un vai tika konstatēti pārkāpumi šīs uzraudzības laikā? 
Izrādījās, ka tāds novērtējums tika veikts, un bija izveidota speciāla komisija, bet pārkāpumi netika konstatēti.

Ar pilnu ministra atbildes tekstu var iepazīties šeit.

Reaģējot uz situāciju uzņēmumā “KVV Liepājas Metalurgs”, frakcija SASKAŅA sagatavojuši un 21.maijā iesnieguši jaunus jautājumus Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.

Ārvalstu investors KVV Group 2014.gada beigās iegādājās “Liepājas Metalurga” ražotni un bija paredzējis atjaunot uzņēmuma darbību pilnā apjomā, tomēr ir paziņojis par nepieciešamību sašaurināt ražošanu un atlaist darbiniekus. Kā galvenais iemesls tiek minēta produkcijas pašizmaksa, kas nenodrošina konkurētspēju. Savukārt pašizmaksas būtisku īpatsvaru veido augsta elektrības obligātā iepirkuma komponente.

Pamatojoties uz minēto, deputāti lūdza Ministru prezidenti sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem.


21.05.2015

Kurzemes katls (vai arī Kurzemes cietoksnis) ir nosacīts teritorijas apzīmējums  Kurzemes teritorijā esošā trijstūra Liepāja-Tukums-Ventspils apzīmējums, kur II Pasaules kara laikā no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada maijam 1. Baltijas un 2. Baltijas frontes Sarkanā armija, t.sk. arī 22. armijas sastāvā esošais 130. latviešu strēlnieku korpuss ielenca  un bloķēja Vācijas armijas grupu Kurzeme - divas armijas, 32 divīzijas,  kurās karoja arī abas latviešu leģiona divīzijas. Izveidojās Kurzemes katls, kur 1944. gada 9.-10. oktobrī 1. Baltijas Frontes Sarkanās Armijas spēki sasniedza Baltijas jūru pie Mēmeles. Tas izolēja armijas grupu "North" (25. janvārī tā tika pārdēvēta par armijas  grupu "Kurland" un palika ielenkumā līdz kara beigām) no pārējiem Vērmahta spēkiem.

Pagrīdes un partizānu antifašistiskā cīņa Kurzemē sākās vēl pirms izveidojās „Kurzemes katls”. Tāpat kā visur, arī Latvijā Pretošanās kustību pārstāvēja tikai „sarkanie” (radikālie sociālisti). Liberāļi, buržuāziskie demokrāti un nacionāļi neizrādīja kaut cik nopietnu pretošanos hitleriešiem, bet tieši otrādi, nostājās uz kolaboracionisma ceļa.

Lielākās partizānu vienības Kurzemes katlā bija: Macpāna vienība (vadītājs - Andrejs Macpāns), "Bulta" (vadītājs Ernests Āboliņš), "Sarkanā Bulta" (vadītājs Vladimirs Semjonovs, bet pēc tam , kad viņš gāja bojā- Viktors Stolbovs),  (neskatoties uz līdzīgajiem nosaukumiem, tās bija divas dažādas grupas) "Vairogs" (vadītājs Vilhelms Valtsons), Žurmežu grupa (vadītājs V. Redjko), Abavas grupa  (vadītājs Nikolajs Kapustins). Lielās grupas tika sadalītas vairākās mazās grupās, kas uzturēja sakarus ar vienības komandieri.

1944. gadā Kurzemē varēja sastapt  daudzus patstāvīgus dezertierus no „Latviešu leģiona”. Daudzos gadījumos dezertieru grupas uzturēja kontaktus ar partizāniem, bet parasti tās necentās cīnīties pret nacistiem,  un to mērķis bija izvairīties no kara darbībām un nosūtīšanas uz fronti. Bet tā kā hitlerieši veica reidus un ķēra dezertierus, tad leģionāriem, kas slēpās, vajadzēja iesaistīties bruņotās cīņās ar fašistiskajiem okupantiem.

Slepenā antifašistiskā darbība noritēja arī pilsētās un pilsētas pagrīdnieki centās uzturēt sakarus ar partizāniem. Nevar nepieminēt antifašistu Imantu Sudmali, kas piedzima Liepājā, kara laikā uzturējās Rīgā un vēlāk tika nogalināts. Imanta Sudmaļa piemineklis pēc kara tika atklāts viņa dzimtajā pilsētā, bet pēc tam 1991.gadā demontēts (!), bet par laimi nebija iznīcināts. Arestēto antifašistu nāves sodi (parasti nošaujot) turpinājās līdz aprīļa beigām un pat līdz 1945.gada maija sākumam.

Šo cīņu laikā Kurzemē atradās 230 tūkst. vietējo iedzīvotāju, 150 tūkst. bēgļu no visas Latvijas, kā arī 35 tūkst. bēgļu no dažādiem PSRS reģioniem, ko uz turieni bija aizdzinuši nacisti, cerībā aizvest tos kā darbaspēku uz Vāciju. Šos cilvēkus vācieši izmantoja smagajos nocietinājumu celtniecības darbos.

1945.gada 3.maijā vācu armijas štāba priekšnieks ģenerālis Ferčs atveda no Vācijas no Vermahta vadības pavēli par visu daļu evakuāciju no Kurzemes uz Vāciju. Karaspēks atkāpās līdz divām ostām- Liepājā un Ventspilī, lai kāptu uz kuģiem.

7.maijā Sarkanās Armijas daļas pārgāja uzbrukumā. Tajā pašā laikā vācu armijas vadībai tika nosūtīts ultimāts, kurā tika pieprasīta kapitulācija. 8.maijā radio bija saņemta piekrišana.

1945. gada 8.maijā Ezerē vācu karaspēka vadība parakstīja kapitulācijas aktu. Sarkanajai Armijai gūstā padevās 146 000 vācu karavīri un 28 ģenerāļi,  no kuriem 9 tūkst. bija latviešu leģionāri.

Vairāki virsnieki, esesieši  un kolaboracionisti, neskatoties uz lielo risku,  paspēja aizbēgt, daži nošāvās. 9. un 10. maijā bija fiksētas pēdējās apšaudes starp hitleriešiem un partizāniem. Daudzi Vermahta karavīri mēģināja slēpties mežos, bet vēlāk tomēr nonāca padomju armijas gūstā. 


20.05.2015

Deputātu grupa no Saskaņas Saeimas frakcijas: Andrejs Elksniņš, Valērijs Agešins, Zenta Tretjaka, Mihails Zemļinskis un Artūrs Rubiks (Latvijas sociālistiskā partija) iesniedza likumprojektu kas paredzēja atklāt LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) «maisu» saturu. Kad pērnā gada maijā Saeima grozīja likumu par VDK maisiem, aktuāls bija jautājums, ko darīt - nodot visus dokumentus atklātībā, noslepenot vēl uz trīsdesmit gadiem vai iznīcināt? Lēmums pēc būtības netika pieņemts, tā vietā nolemts izveidot zinātnisku izpētes komisiju.

Skaidrs, ka informācija, kas šobrīd tiek slēpta, ir neglaimojoša valdošajiem spēkiem un viņiem pietuvinātām personām. Acīmredzot ir arī bailes uzzināt to, ko zināt nemaz negribas. Šodien tajos esošais informācijas saturs tiek izmantots, lai manipulētu gan ar sabiedrības viedokli, gan ar atsevišķu cilvēku rīcību. Tāpēc SASKAŅA frakcija uzskata, ka situācija jāmaina un maisu saturs jāatklāj, piemēram, tā, kā to izdarīja Lietuva pirms vairākiem gadiem. 

Bet Saeima noraidīja deputātu iesniegto likumprojektu. Pret balsoja VIENOTĪBA, ZZS , VL-TB/LNNK. 



19.05.2015

8.maijā Grieķijā ieradās kreiso partiju pārstāvji no Grieķijas, Ungārijas, Spānijas, Itālijas, Slovākijas, Turcijas, Francijas, Zviedrijas un Latvijas. Mūsu valsti pārstāvēja Latvijas Sociālistiskās partijas Valdes loceklis Raimonds Rubiks (Latvijas Republikas Saeimas deputāts). Visi delegāti pulcējās „Eiropas Komunistiskās iniciatīvas” Sekretariāta sanāksmē.

Sanāksmes laikā tika novērtēts starptautiskais stāvoklis un pieņemtas vairākas rezolūcijas: par Lielās Uzvaras pār fašismu 70. gadadienu, par bīstamajiem notikumiem Ukrainā un par antikomunisma palielināšanos. Tika arī izstrādāta darba programma turpmākajam periodam. Pieņēma arī lēmumu par solidaritātes izrādīšanu no „INICIATĪVAS” puses Spānijas Komunistiskajai partijai reģionālo vēlēšanu priekšvakarā 24.maijā un Turcijas Komunistiskajai partijai pirms vēlēšanām 7.jūnijā.

„INICIATĪVAS” Sekretariāta sanāksmes dalībniekiem bija iespēja apmeklēt svētku pasākumus, kas veltīti Uzvaras Dienai. 9.maijā, pēc Grieķijas Komunistiskās partijas iniciatīvas, notika lieli politiski pasākumi Kaisariani pilsētā. Tur 1944.gada 1.maijā nacisti nošāva 200 komunistu, lai atriebtos par partizānu armijas darbību.

Pirms pasākuma tika nolikti vainagi pie pieminekļa kritušajiem karavīriem, kur kopā ar Grieķijas komunistiskās partijas ģenerālsekretāru Dimitru Kucumbasu piedalījās arī viesi. Viņiem  bija arī iespēja apmeklēt lielu izstādi, kas notika pilsētas mērijas ēkā, kur varēja redzēt Grieķijas Komunistiskās partijas arhīva materiālus par pretošanās kustību pret fašismu.

Pats mītiņš bija ļoti interesants. Darbaļaudis godināja šo Lielo Uzvaru, parādot, ka vēstures falsifikācija nebeigsies. Kaisarinas pilsētas, kur mēra amatu pilda komunists, ceļus piepildīja tūkstošiem cilvēkiem. Visus iedvesmoja Grieķijas komunistu līdera Dimitra Kucumbasu uzstāšanās. Pēc uzstāšanās varēja noskatīties muzikāli teatrālu uzvedumu.


18.05.2015


Foto: Jēkabpils / Otrā pasaules kara memoriāls

Bijušo Jēkabpils rajona un Krustpils pilsētas teritoriju Daugavas labajā krastā atbrīvoja karaspēks, kas  bija pakļauts  2.Baltijas frontei un, kuras komandieris bija armijas ģenerālis Andrejs Jerjomenko.

Tieši uz Krustpili virzījās 22.armija, kuru komandēja ģenerālleitnants Genādijs Korotkovs. Šajā armijā vēl bija arī  90.strēlnieku korpuss (komandieris ģenerālmajors Ernests Seduliņš) un 130. Latviešu strēlnieku korpuss ( komandieris Detlavs Brantkalns). 

Foto: 130. Latviešu strēlnieku korpusa komandieris ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Kā īpašs uzdevums ģenerālim G. Korotkovam  tika uzdots ieņemt Krustpils rajonā dzelzceļa tiltu pār Daugavu, neļaut hitleriešiem atkāpjoties to uzspridzināt. Galvenā loma šajā operācijā bija ģenerāļa D. Brantkalna latviešu korpusam. To pastiprināja ar strēlnieku divīziju, tanku brigādi, artilērijas un sapieru daļām. 

1944. gada 7.augustā  sākās uzbrukums. Tas ienaidniekam bija tik ļoti negaidīts, ka latviešu karaspēka daļas vācu kājniekus iznīcināja viņu ierakumos un patvertnēs.  Tanki ar tajos esošo latviešu strēlnieku desantu kopā ar tiem cieši sekojošajām kājnieku mašīnām virzījās uz rietumiem un drīz sasniedza ienaidnieka artilērijas pozīcijas. Ienaidnieks panikā sāka atkāpties, pametot ieročus un tehniku. Dienas beigās ģenerālmajora Kalniņa 43. gvardes  latviešu  divīzija sasniedza lielo ceļu, kas veda no Krustpils uz ziemeļiem, un bloķēja to.

8. augustā Sarkanās armijas daļas bloķēja dzelzceļu Krustpils-Rīga un uzspridzināja no Krustpils braucošo ienaidnieku ešelonu ar kara tehniku. Diemžēl, tiltu jau bija uzspridzinājušas fašistiskās armijas daļas, kas pa to atkāpās uz otru krastu. 

Līdz 8. augusta pulksten  12  latviešu korpusa daļas jau bija ieņēmuši visu Krustpils pilsētu. Tomēr palikušās ienaidnieka armijas daļas paspēja atkāpties pa Daugavas pārceltuvēm uz Jēkabpils pilsētu. Tur ienaidnieka aizsardzība bija vēl stipra, un šī apdzīvotā vieta tika atbrīvota tikai pēc divām diennaktīm. Šajā operācijā latviešu korpusa  karavīri pierādīja, ka ir cienīgi 20.gadsimta sākuma leģendāro latviešu strēlnieku slavas turpinātāji. 

Kaujā par Jēkabpils atbrīvošanu krita 2500 Sarkanās armijas karavīru. Viņu mirstīgās atliekas tika apglabātas 16 brāļu kapos pilsētā un tās apkārtnē. Par vīrišķību un varonību Jēkabpils atbrīvošanas kaujās deviņiem cilvēkiem bija piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.  



15.05.2015

Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941.gada 22. jūnijā, lai pretotos okupantiem, tika izveidotas pagrīdes un partizānu grupas. Tādas grupas darbojās Rīgā- Imanta Sudmaļa vadībā, Liepājā- Borisa Pelnēna un Alfrēda Starka vadībā, Daugavpilī - Pāvela Lebča vadībā, kā arī Ventspilī.

1941.gada septembra sākumā komunisti Boriss Vasčenko, Frīdrihs Aļba, Konstantīns Drosakis un viņa jaunākais brālis Marks izveidoja kaujas grupas. Antifašisti okupantiem izsauca šausmas vairāku mēnešu garumā, kamēr nodevības rezultātā gestapovieši  viņus nesagūstīja un pēc ilgas un nežēlīgas spīdzināšanas sodīja. 

Izšķirošā loma tam, ka jau 1942. gada rudenī hitleriešiem Rīgas ielās kļuva ļoti neomulīgi, bija Rīgas pagrīdes organizāciju drošsirdīgajiem vadītājiem- Arvīdam Rendiniekam, Ernestam Saulītim un Vitoldam Jauntirānam.  Spilgtu lappusi antifašistu cīņu vēsturē ierakstīja izlūki Augusts Leinesārs un Augusts Jumiķis. 

Pagrīdnieki veica savu darbību  rūpnīcā VEF, „Vairogs”, Rīgas porcelāna rūpnīcā, tekstila fabrikā „Boļševička”, „Rīgas tekstilā”, „Zasulauka manifaktūrā” un Iļguciema stikla rūpnīcā, Tramvaju depo, Rīgas dzelzceļa mezglā un Jūras ostā.

1943.gada maijā hitlerieši nošāva 100 arestētos pagrīdniekus. Bojā gājušo vidū bija Arvīds Rendinieks un Ernests Saulītis. 1944.gada  februārī tika sodīti Imants Sudmalis un viņa cīņu biedri Maldis Skreija un Džems Bankovičs.

1944. gada pavasarī Vidzemē darbojās 283 pagrīdes grupas, kurās bija apmēram 3000 cilvēku, Rīgā- 56 grupas, kuru kopējais cilvēku skaits bija apmēram 1000 cilvēku. 1944.gada aprīlī tika izveidota 2. Latvijas partizānu brigāde, komandiera Pētera Ratiņa vadībā, kurā bija 1500 kaujinieku, tā sāka savu darbību Latvijas centrālajā daļā, un  3. Latvijas partizānu brigāde, komandiera Otomāra Oškalna vadībā, kurā bija 500 kaujinieku, kas iegāja Latvijas ziemeļu rajonos.

Visu nacistiskā okupācijas režīma laiku partizāni un diversantu grupas Latvijā no sliedēm nolaida 279 kara vilcienu sastāvus, notrieca  sešas lidmašīnas, uzspridzināja 53 tiltus, iznīcinājušas apmēram 30 000  SS un Vērmahta karavīru  un virsnieku, kā arī viņu sabiedrotos- policistus un „pašaizsardzības” lauku vienību kaujiniekus.

Latvijas nacistiskās okupācijas laikā tika nogalināti un sodīti vairāk nekā seši tūkstoši Latvijas partizānu un pagrīdnieku. Fašistiskās okupācijas laikā Latvijā darbojās 48 cietumi, 23 koncentrācijas un 18 geto nometnes- kopā 87 ieslodzījuma vietas. Kara gados fašistiskie okupanti un viņu sabiedrotie Rīgā un tās apkārtnē nogalināja vairāk nekā 300 tūkstošus mierīgo iedzīvotāju un padomju karagūstekņu.

Patiesie latviešu varoņi nespīdzināja un nenogalināja mierīgos iedzīvotājus, nededzināja viņu mājas, un nekaroja pie vāciešiem. Šie varoņi atdeva savas dzīvības cīņā ar okupantiem, viņi drosmīgi krita no ienaidnieka rokas un ne uz sekundi neatteicās no gaišajiem brīvības, vienlīdzības un sadraudzības ideāliem. Viņi ne no kā nebaidījās un atdeva savas dzīvības par to, lai mēs dzīvotu, lai mūsu nākotne būtu laimīga un gaiša. 

Spilves pirmorganizācija 



14.05.2015

Uzvaras dienas priekšvakarā Maskavā ieradās sešu starptautisko organizāciju pārstāvji no 18 valstīm, kuru vēsture ilgst jau septiņus gadu desmitus. Delegātu vidū bija arī Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Frolovs.

Viņi pulcējās pie Starptautiskā apaļā galda, lai apspriestu tēmu: «1945. – 2015. cīņu gadi, jauni izaicinājumi», ko organizēja Krievijas Federācijas Komunistiskā partija. Tikšanās bija veltīta tam, lai kopēji novērtētu demokrātisko kustību darbību, kolektīvi apspriestu turpmākā darba virzienus. Tajā tika arī apspriesta fašisma atdzimšanas problēma Eiropā un nepieciešamība apvienot pasaules antifašistiskos spēkus, lai nepieļautu kara atkārtošanos, kas izdzēsa desmitiem miljonu cilvēku dzīvības. Pasākuma gaitā KFKP līderis Genādijs Zjuganovs apbalvoja ārzemju viesus ar KFKP CK piemiņas medaļu  «Uzvaras 70.gadadiena».

Dalībniekiem bija iespēja piedalīties svētku pasākumos, kas šajās dienās notika Maskavā, ko viņi labprāt arī  izmantoja.