Latvijas Sociālistiskā partija

31.07.2015

27.jūlijā Rēzeknē svinēja 71.gadadienu kopš pilsētas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Katru gadu Rēzeknes iedzīvotāji un tās viesi pulcējas pie pieminekļa Rēzeknes atbrīvotājiem, lai  pieminētu karā kritušos un apsveiktu veterānus. Latvijas Sociālistiskās partijas biedri vienmēr ir piedalījušies un aktīvi piedalīsies  šī svarīgā pasākuma organizēšanā. Tā bija gan tad, kad partija atradās opozīcijā, gan tagad, kad partija strādā Rēzeknes pilsētas valdošajā koalīcijā. Oficiāli atbildīga par to, lai mītiņš notiktu, ir veterānu  organizācijas “LAKCA” Rēzeknes nodaļa, kuras valdē ir Sociālistiskās partijas biedri.

Divas dienas — 23. un  24.jūlijs — pagāja, lai  pie Spruktu, Petušku, Brencavu un Ratinieku ciemiem un viensētām „pārgrauztu” lauku nocietinājumu sistēmas, kuru kopējais dziļums ir apmēram 8 km un tikpat, lai pārvarētu atlikušos 10-12 km līdz Rēzeknei. Visas aizsardzībai ērtās dabiskās robežas fašisti izmantoja, lai apturētu Sarkanās Armijas virzīšanos. Bet ienaidnieka pretošanos  nemainīgi lauza mūsu armijas daļu saskaņotā rīcība. 27.jūlija rītausmā pirmais pilsētā iegāja  N.Aļehina pulks. Bet apmēram ap pulksten 14:00 visa pilsēta jau bija atbrīvota no okupantiem. Ievērojot tradīcijas, kopš Suvorova laikiem, par Rēzeknes pilsētas komandantu tika iecelts pulkvedis N.Aļehins, kas pirmais iegāja pilsētā - par to var lasīt grāmatās, kurās ir rakstīts par to varonīgo laiku.

Dalībniekus  apsveica Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. «Tie ir svētki gan pilsētai, gan  man, un par to ir  ļoti svarīgi runāt» – teica mērs tiem, kas uzskata, ka nebija nekādas atbrīvošanas, bet sākās jauna okupācija. Apsveikt Rēzeknes iedzīvotājus atbrauca Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta konsuls Daugavpilī Vladimirs Šukins. Veterānu  organizācijas “LAKCA” Rēzeknes nodaļas priekšsēdētājs Ivans Dudkins aicināja glabāt piemiņu par tiem laikiem. Pie pieminekļa tika nolikti ziedi. Pēc mītiņa  notika koncerts, kurā piedalījās Rēzeknes pilsētas un novada pašdarbības kolektīvi.



29.07.2015

Saeimas frakcijas „Saskaņa” deputātu grupa: Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Zenta Tretjaka, Vladimirs Ivanovs un Igors Zujevs (Latvijas Sociālistiskā partija) maija beigās nosūtīja Latvijas premjerministrei Laimdotai Straujumai jautājumus, kas ir saistīti ar “Liepājas metalurga” likteni. Deputātiem bažas radīja kārtējais paziņojums par uzņēmuma slēgšanu.

Lai noskaidrotu, kas tad patiesībā ir vainīgs, - vai tiešām tie ir akcionāri, kas ir iegādājušies uzņēmumu un nevēlas īsti pildīt savas saistības, vai tā ir valsts, kas nepilda savas saistības pret akcionāriem, vai varbūt šis darījums, pārdodot šo uzņēmumu, kas notika pirms vēlēšanām, vienkārši bija fikcija, lai uzņēmumu pārdotu,  lai akcionāri no savas puses imitētu darbību un pēc tam varētu atkāpties no savām saistībām.

Tāpēc deputāti pieprasīja dokumentus, kam bija jāatklāj Liepājas metalurga pārdošanas fakti. L.Straujuma pāradresēja deputātu pieprasījumu finanšu ministrijai. Ministrs Jānis Reirs nesteidzās sniegt atbildi.  Jānis Reirs, aizbildinādamies ar lielo aizņemtību, tā arī  neatnāca uz sēdi, lai atbildētu deputātiem uz uzdotajiem jautājumiem. Tā ministrs novilka laiku līdz  pēdējai Saeimas sēdei 18.jūnijam. Bet tā kā tā bija pēdējā sesijas sēde, tad deputātu pieprasījums uz nākošo parlamenta sēdi netiek pārcelts. Deputātiem nācās samierināties tikai ar dažiem dokumentiem, ko atsūtīja finanšu ministrija. 


27.07.2015

Latvijas Sociālistiskās partija 2014.gadā sagatavoja un izdeva unikālu izdevumu, kurā ir stāstīts par  avīzes „Cīņa” izveidošanu un darbu -- “Slāpētais, vajātais vārds”. Grāmatas izdošana ir veltīta 110 gadadienai kopš avīzes „Cīņa”  pirmā  numura iznākšanas. Šajā darbā ir atspoguļots viss avīzes dzīves ceļš no 1904 gada līdz 1991.gadam:  kādos apstākļos vajadzēja strādāt pagrīdē, kara laikā, padomju laikā. Grāmatā ir savākti un publicēti dokumenti un fotogrāfijas par vairāk nekā gadsimtu ilgu laika periodu, kā arī redakcijas darbinieku atmiņas. Izlasot šo grāmatu, jūs uzzināsiet kā avīzi slēdza 1991.gadā , un kas aiz tā visa stāvēja.

- Iesākot savu ceļu pie lasītājiem kā nelegāls Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas laikraksts, tā nogāja slavenu ceļu, līdz tika slēgta 1991.gadā, reizē ar Latvijas Komunistiskās partijas darbības izbeigšanu. Pasaulē nav daudz laikrakstu ar tādu bagātu vēsturi kā „Cīņai”

„Cīņa” bija iecienīts laikraksts un guva atbalstu tieši darbaļaužu vidū. Par to liecina fakts, ka 1980.gadā avīzes tirāža bija 220 tūkstoši eksemplāru dienā.
Acīmredzot, tieši  ar to „Cīņa” bija bīstama tiem, kas nāca pie varas, kad Latvija izstājās no Padomju Savienības, un laikraksts tika slēgts. Kad Latvijas Sociālistiskā partija domāja par sava laikraksta dibināšanu, avīzes „Cīņa” nosaukumu tai aizliedza pārmantot.- ievadā raksta Latvijas Sociālistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks.

Tagad šī grāmata ir pieejama elektroniskā veidā.


22.07.2015


Dokumentu krājums. Galvenais redaktors N.Samohvalovs.

Šajā krājumā ir dokumenti par PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta un Iekšlietu ministrijas orgānu cīņu pret bandītiem un bruņotajiem grupējumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijas rietumu rajonos 1940. un 1950.gadu sākumā. Grāmatā, pamatojoties uz dokumentiem, ir parādīta profašistisko grupējumu prakse Lietuvā, Igaunijā, Latvijā hitleriskās okupācijas un pēckara gados.

Krājuma sākumā ir īsi izklāstīts sociāli politiskais stāvoklis, kas izveidojās Baltijas valstīs un Rietumbaltkrievijā pēc padomju karaspēka ienākšanas. Krājumā ir iekļauti 150 materiāli, vairums no kuriem vēl pavisam nesen tika uzskatīti par slepeniem. 



15.07.2015


FOTO: Saeimas Kanceleja, Ernests Dinka

Raimonds Rubiks, Latvijas Sociālistiskās partijas Valdes loceklis, strādā frakcijā “Saskaņa” Saeimā, laipni  piekrita komentēt dažas tēmas, kas tagad satrauc valsts iedzīvotāju prātus, kā arī pastāstīt par sociālistu darbu Saeimā.

– Pirms kāda laika, jaunā prezidenta vēlēšanas kļuva par galveno apspriežamo tēmu sabiedrībā, kaut gan principā prezidents pats par sevi nav galvenā persona valstī. Pie mums vēl joprojām ir parlamentāra, nevis prezidentāla republika. No frakcijas “Saskaņa” par prezidenta kandidātu bija izvirzīts Sergejs Dolgopolovs, pieredzējis politiķis. Ņemot vērā manu personisko pieredzi, kontaktējoties ar viņu, varu teikt, ka tas ir cilvēks, pie kura vienmēr var griezties pēc padoma vai palīdzības. Un viņš neatrunājas vai neskatās no augša uz leju, kā tas bieži mēdz būt politiķu vidū.

Tagad daudziem patīk spriedelēt - kurš tad nobalsoja par Raimondu Vējoni? Viennozīmīgi, viņu atbalstīja ZZS un daļa Vienotības un Nacionālās apvienības un vēl kāds no opozīcijas partijām. Un viennozīmīgi tie nebija sociālisti. Ja runājam par pašu R.Vējoni, tad tas nav pats sliktākais variants. Nedomāju, ka būtu labāk, ja uzvarētu nacionālo uzskatu piekritējs Egils Levits. Viņa ideja, pēc iespējas ātrāk nacionālo minoritāšu skolās pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā, sociālistiem nav pieņemama. Mārtiņš Bondars, kad atnāca pie mums uz frakciju pirms prezidenta vēlēšanām, pirmajā vietā izvirzīja bruņojuma palielināšanu, otrajā vietā-aizsardzību, trešējā vietā- militārās bāzes nostiprināšanu Ādažos un tikai pašās beigās viņam bija sociālie jautājumi. Raimonds Vējonis ir pietiekami nosvērts politiķis. Es ceru, ka viņš nesāks domāt tikai par karu, bet padomās par cilvēkiem.  

Vēl viena tēma, kas satrauc iedzīvotājus, tas ir gaidāmais bēgļu pieplūdums. Te es uzreiz teikšu- Latvija pieņems šos bēgļus un tur neko nevar darīt.  Bet to, ka vadošās partijas vēlētāju priekšā izrāda savu neapmierinātību ir tikai PR. Pēc prognozēm, 10 gadu laikā bēgļu skaits Latvijā tuvināsies 100 tūkstošiem. 

Bēgļu parādīšanās Latvijā - tas ir likumsakarīgs Latvijas ārējās politikas turpinājums. Aktīva NATO un ASV kara operāciju atbalstīšana Irākā, Libijā vai Afganistānā, Āzijā liek Latvijai pieņemt šo karu upurus.

Tad arī atcerēsies, cik labi bija «krievu okupanti». Tāpēc ka šie bēgļi būs dažādi. Viņus speciāli nešķiros. Viņu vidū būs cilvēki ar kriminālām nosliecēm un vienkārši liekēži, kas gribēs sēdēt tikai uz pabalstiem. Protams būs arī tie, kas piekritīs strādāt jebkur un par jebkādu algu. Tājādi atņemot darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Es domāju, ka šī ir sarunas tēma, pie kuras vēl nāksies atgriezties.


FOTO: Saeimas Kanceleja, Ernests Dinka

Es vēlos pastāstīt mūsu lasītājiem par to, kā strādā sociālisti Saeimā. Tagad mēs tur esam trīs. Man un Artūram Rubikam pievienojās Igors Zujevs. Mēs strādājam frakcijā “Saskaņa”. Mūsu frakcijas kolēģi izturas pret mums ar cieņu. Viņi zina mūsu sarkanās līnijas, kuras mēs nepārkāpsim nekad. Kā piemēru var minēt viendzimuma laulību atļaušanu, seksuālo audzināšanu skolās. Mēs esam pret jebkurām fašisma izpausmēm. 

Sociālisti, šī pusgada laikā, piedalījās piecu likumprojektu izstrādāšanā un tika uzdoti 15 jautājumi ministriem. Uz dažiem jautājumiem mēs saņēmām izsmeļošas atbildes, uz dažiem tās bija birokrātiskas un formālas. Es pats balotējos no Latgales, tāpēc regulāri rīkoju pieņemšanas šajā reģionā. Sešas reizes braucu uz Preiļu, Daugavpils un Ludzas novadiem, lai izskatītu saņemtās sūdzības. Kaut gan tagad cilvēkiem labāk patīk rakstīt, nevis personīgi nākt uz tikšanos ar politiķiem.

Saeimā ir deputātu sadarbības grupa ar Baltkrieviju. Tās priekšsēdētājs ir sociālists Artūrs Rubiks, un  arī es darbojos šīs grupas sastāvā. Mēs cenšamies palīdzēt mūsu uzņēmējiem nodibināt kontaktus ar Baltkrieviju. Bet galvenā problēma ir tā, ka Latvijā ir maz lielu uzņēmumu, kas varētu nodrošināt baltkrievus interesējošo plūsmu apjomu. Viena konteinera piegāde mēnesī baltkrieviem nav interesanta.

Izmantojot savus kontaktus, mēs cenšamies palīdzēt mūsu uzņēmējiem nodibināt kontaktus arī Krievijā. Kaut gan mūsu valdība ar visiem spēkiem cenšas draudzīgās kaimiņattiecības ar Krieviju sabojāt. Tagad valdība ir izdomājusi, ka var Krievijas vietā piena produkciju un šprotes piegādāt Ķīnai. Es strādāju deputātu sadarbības grupā ar Ķīnu un varu teikt, ka ķīniešiem nav tradīcijas lietot pārtikā mūsu piena produktus un šprotes. 

Ja pēc raksta izlasīšanas lasītājiem radīsies jautājumi, tad Raimonds Rubiks ir gatavs uz tiem atbildēt.
Jautājumus, lūdzam sūtīt uz adresi: Citadeles iela 2, 2.birojs, Rīga,LV-1010 
Vai uz elektronisko pasta adresi: latsocpartija@inbox.lv


13.07.2015

Pēc 45 deputātu parakstu savākšanas, bija sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, ar mērķi uzdot valdībai sniegt skaidrojumu saistībā ar lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Par sēdes sasaukšanu parakstījās arī Latvijas Sociālistiskās partijas biedri, deputāti Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.

Bija paredzēts Ministru kabinetam uzdots līdz 13.jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem, rīcības plānu bēgļu izmitināšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, kā arī pamatot finansiālās izmaksas un sniegt skaidrojumu, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas bēgļu izmitināšanas un integrācijas izmaksas triju gadu periodā. Tāpat bija paredzēts līdz 14.jūlijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kuras ietvaros Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai būtu jāsniedz ziņojums par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Valdība vēl joprojām izskata jautājumu par bēgļu uzņemšanu tikai aiz slēgtām durvīm.


FOTO: Saeimas Kanceleja, Ernests Dinka

Parlamenta sēde tika pārtraukta, pateicoties Vienotības un ZZS deputātu viltīgajam gājienam. Lai gan uz Saeimas  sēdi bija ieradušies 68 deputāti, tomēr balsojumā par to, ka nākamajā sēdē varētu tikt iekļauts uzdevums valdībai sniegt izvērstu ziņojumu par bēgļiem, kvoruma nepietika. Par to nobalsoja tikai 41 deputāts, starp viņiem bija  mūsu deputāti Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks un Igors Zujevs.

Atturējās divi deputāti no VL-TB/LNNK, bet klātesošie „Vienotības” un ZZS deputāti nebalsoja vispār.

Ar konkrētiem balsojuma rezultātiem var iepazīties šeit


08.07.2015

Draudzības kurgānu izveidoja 1959. gadā. Tas simbolizē cīņu draudzību, kas nostiprināta krievu, baltkrievu un latviešu partizānu asinīm kaujās pret fašistiskajiem okupantiem. Kopš tā laika, jūlija pirmajā svētdienā, pie Kurgāna ik gadu sabrauc veterāni – padomju partizāni un Lielā Tēvijas kara dalībnieki, viņu radinieki un jaunatne.

Dažādus laikus ir pārdzīvojis Kurgāns. Padomju laikā cīņu biedri no visām trijām republikām tikšanos Kurgānā atzīmēja kopā, pāri Zilupei brīvi gāja ciemos viens pie otra. Tagad cīņu biedri var tikai cits citam pamāt ar roku, bet paspiest biedra roku nav iespējams – ceļā ir robeža, kas sadala Kurgāna teritoriju.

Kopš 90-tajiem gadiem Latvijas Sociālistiskā partija vienmēr organizēja tikšanās Kurgānā. Tā tas bija un tā arī būs. Šogad bija izdarīta neliela atkāpšanas no tradicionāla mītiņa. Sakumā notika piemiņas zīmes atklāšana. Pirmo reiz ideju par tādu piemiņas zīmi izteica tikšanas Draudzības kurgānā 2012. gadā 130.Latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas biedrības priekšsēdētāja vietnieks Ilmārs Puteklis. Latvijas Sociālistiskā partija atbalstīja ideju un palīdzēja realizēt dzīvē.

Tieši Ilmāram Puteklim un biedrības priekšsēdētājam Albertam Miervaldim Pāže bija tas gods atklāt piemiņas zīmi. Tur trijās valodās (latviešu, krievu, baltkrievu) ir uzrakstīts: „70 gadu Padomju Savienības uzvarai Lielajā Tēvijas karā pret fašistisko Vāciju.”

Pēc tam notika mītiņš. Uzstājas partijas biedri, kara veterāni, Krievijas Federācijas vēstniecības pārstāvis. Noslēdzošais mītiņa akords bija Latvijas Sociālistiskas partijas priekšsēdētāja Alfrēda Rubika uzstāšanās.

Šķērsot robežu ir stingri aizliegts. Taču nelielām delegācijām ir atļauts tiltiņa vidū apmainīties ar ziedu pušķiem. Pēc mītiņa noslēgšanās tā dalībniekiem bija iespēja brīvā atmosfērā, pie svētku galda, dalīties atmiņās, dziedāt un dejot.


07.07.2015

Dārgie biedri veterāni!

Latvijas Sociālistiskā partija kvēli un sirsnīgi sveic Jūs 57.tikšanās reizē Draudzības Kurgānā!

Mūsu tradicionālā tikšanās Draudzības Kurgānā – Padomju partizānu kauju slavas un draudzības vietā, kura kļuvusi par simbolu krievu, baltkrievu un latviešu tautu draudzībai, notiek septiņdesmitās gadadienas kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju zīmē.

Padomju tauta uzvarēja ienaidnieku, kura priekšā krita Eiropa. Padomju kareivji, partizāni un aizmugures darbaļaudis ne tikai aizstāvēja savu Dzimteni, bet arī atbrīvoja no brūnā mēra Eiropas valstis.

Mums ir ar ko lepoties. Mums ir no kā mācīties. Mums ir kam līdzināties. Arī pēc 70 gadiem mūsu Uzvara ir kā ass kauls rīklē fašistu līdzskrējējiem, modina viņos revanša alkas. Un tādēļ tiek pārrakstīta vēsture, pazemoti veterāni – antifašisti. Mūsu paaudzes uzdevums – nodot Jūsu pieredzi un Jūsu Dzimtenes mīlestību nākamajām paaudzēm. Tā ir mūsu tikšanās reižu Draudzības Kurgānā būtība.

Šodien atkal pasaulē nav miera. Spēki, kuri pirms 70 gadiem cieta sakāvi, cenšas revanšēties, pārrakstīt vēsturi pa savam, nomelnot uzvarētāju varoņdarbu. Šodien galvenais uzdevums ir nepieļaut naida eskalāciju jebkurā tā veidā, saglabāt mieru un patieso vēsturi, nodot veterānu dzīves gudrību un pieredzi nākamo paaudžu jauniešiem.

Atcerēsimies V.I. Ļeņina vārdus: „Esiet stingri! Uzvara būs mūsu!”. Dārgie veterāni, frontinieki, partizāni un aizmugures darbaļaudis! LSP novēl Jums spēku un veselību, prieku un labklājību, mīlestību un saticību Jūsu ģimenēs. Jūsu varoņdarbs ir mūžīgs! Jūsu slava ir nemirstīga!

Latvijas Sociālistiskās partijas valde 2015.gada 5.jūlijā