Latvijas Sociālistiskā partija

30.03.2015

Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas Parlamentu  kategoriski nostājas pret jebkādu sankciju turpināšanu un ierobežojumu piemērošanu Baltkrievijas prezidentam, kā arī citiem politiķiem un augsta līmeņa ierēdņiem piedalīties kopējos Eiropas procesos. Sadarbības grupas vadītājs, Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāts Artūrs Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), grupas vārdā nosūtīja aicinājumu Latvijas Valsts prezidentam, Ārlietu ministrijai un Eiropas Parlamentam.

Mēs, Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas Parlamentu, izsakām šaubas, vai atbalsts ekonomisko sankciju pret Baltkrievijas Republiku turpināšanai būs efektīva metode politisko jautājumu risinājumam valstī. Baltkrievija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Uzskatām, ka ekonomiskās sadarbības potenciāls nav izsmelts. Par perspektīvākajām sadarbības nozarēm var uzskatīt transportu un tranzītu, investīcijas kopīgās ražotnēs un inovācijās.

Mēs saprotam, ka Latvija atrodas vienā laivā ar valstīm, kas ietilpst Eiropas Savienībā. Par ko Latvija kļūs globālas konkurences ietvaros: vai tā būs Eiropas Savienības skatlogs vai nabadzīgs Eiropas Savienības nostūris? Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no mūsu valsts ekonomisko interešu aizsardzības visos Eiropas līmeņos.

Sadarbība ar Baltkrieviju mums dod iespēju sadarboties ar Muitas Savienību vienotā triju valstu ekonomiskā platformā: Baltkrievijas, Krievijas un Kazahstānas. Baltkrievija nav NATO dalībvalsts, bet atrodas Eiropas ģeopolitisko interešu zonā. Baltkrievija var būt Baltijas reģiona partnere stabilas energosistēmas izveidē. Mēs esam pārliecināti, ka ekonomisko sankciju pielietojums negatīvi ietekmē demokrātiskās reformas un pārmaiņas Baltkrievijas Republikā.

Faktiskā Baltkrievijas izgrūšana no kopējiem Eiropas procesiem neko labu nedod ne Eiropai, ne Baltkrievijai. Mēs arī esam pret politisko izolāciju. Jau tagad notiek dažādas Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu politiskās tikšanās, bet tās ir ierobežotas, jo daudziem augsta ranga politiķiem un ierēdņiem tiek liegta iespēja piedalīties svarīgos Eiropas līmeņa procesos. Baltkrievijas valdība ir parādījusi, ka grib un var piedalīties sarežģītu Eiropas jautājumu risināšanā. Kā piemērs tam ir Minskā notikušās starptautiskās sarunas, kas veltītas miera jautājumam Ukrainā. Pieredze rāda, ka sankcijas nav labākais veids, lai atrisinātu šāda veida jautājumus.

Mēs ticam Baltkrievijas eiropeiskajai nākotnei un kategoriski nostājamies pret jebkādu sankciju turpināšanu un ierobežojumu piemērošanu Baltkrievijas prezidentam, kā arī citiem politiķiem un augsta līmeņa ierēdņiem piedalīties kopējos Eiropas procesos. Tikai dialogs starp visām ieinteresētajām pusēm dod pozitīvus rezultātus visos līmeņos.


27.03.2015

Rīga, Latgales priekšpilsēta. Agrāk saukta – Maskavas forštate. Šeit, Ivana kapos atrodas īpaši karā kritušo apbedījumi. Te guldīti kritušie karavīri, kas cīnījās par Latvijas galvaspilsētu kara pirmajās dienās.

Devītā diena kopš kara sākuma. Vecrīga jau kritusi.Turējās vēl tikai Maskavas forštate. No Daugavas kreisā krasta (Pārdaugavas) vācieši šāva uz to visai trāpīgi. Viņiem atlika vienīgi sagrābt Maskavas priekšpilsētas ielas, lai noslēgtu loku un neļautu simtiem Rīgas strādnieku, kas bija iesaistījušies pašaizsardzības vienībās un vilcieniem ar bēgļiem, kuri atstāja Rīgu caur Juglu Valkas virzienā, pamest Rīgu un palikt dzīviem.

Lai noturētos pret loka noslēgšanu, cīņas gāja gar Ivana kapiem, gar dzelzceļu un Maskavas puses tramvaju depo. Tieši Maskavas forštatē notika vissmagākās Rīgas aizsardzības cīņas 1941.gadā. Šeit aizturēja vācu tanku un kājnieku uzbrukumus, ložmetēju uguni. Zaudējumi bija milzīgi. Pirmos kritušos kareivjus apglabāja jau 30.jūnijā. 1.jūlija rītā kļuva skaidrs, ka zem svelmainās saules uz dzelzceļa uzbēruma, tramvaja sliedēm, kapos starp apbedījumiem guļ kritušie zēni, kuru skaits sniedzas ne desmitos, bet simtos.

No abām pusēm kopā kritušo bija ne mazāk par 2000 cilvēku. Vācieši savējos uzreiz savāca.  (vācu fašistiskie okupanti pilnībā ieņēma Rīgu 1941.gada 1.jūlijā.) Un uz ielām gulēja vienīgi vakardienas cīnītāju, jauno zēnu – Rīgas aizstāvju līķi. Tad Ivana baznīcas mācītājs – tēvs Nikolajs Šalfejevs kopā ar Grebenščikovas vecticībnieku draudzes pārzini Ļvovu Murņikovu devās uz vāciešu komandantūru. Vāciešiem nebija iebildumu – glabājiet savus kritušos.

Apglabāšana izvērsās kā masu pasākums. Dažviet atradās rati, citiem bija zirgi, lietoja arī rokas ķeras. No katras mājas Maskavas forštatē nāca ar lāpstām. Vecticībnieki savā kapsētas daļā no dzelzceļa puses apglabāja 800 kritušos. Atpazīt viņus nebija iespējams. Pareizticīgo kapsētas daļā no Lielā Kalna ielas puses apglabāja vēl 150 kritušos. Viņu vārdus saglabāja tēvs Nikolajs Šalfejevs, uzrakstot uz paša izgatavotām kartiņām: „Kritis pilsētā Rīgā. Pamests kaujas laukā.”

Par krievu baznīcu draudžu piederīgo savākto naudu jau 1942.gadā, vāciešu okupētajā Rīgā, viens no tolaik veiksmīgākajiem arhitektiem Vladimirs Šervinskis izgatavoja pieminekļus kritušajiem karavīriem. Divus iespaidīgu izmēru slāvu krustus – apglabāšanas vietām pareizticīgo un vecticībnieku Ivana kapsētas daļās. Šis ir vienīgais zināmais tāds gadījums visā Otrā Pasaules kara vēsturē.

P.S. Pagāja gandrīz mēnesis, iekams Maskavas forštate ar asarām un pašaizliedzību apglabāja pēdējos pilsētas aizstāvjus. Un tad nāca jauna nelaime. Viss forštates centrs no Lāčplēša ielas līdz Sarkanajam kalniņam tika noteikts kā ebreju geto ... 

Pēc tā laika notikumu acu liecinieka rīdzinieka Aleksandra Timofejeviča Jemeļjanova atmiņām. 1941.gadā viņam tad bija 12 gadu.
Rakstā ir izmantoti 2013.gada 10.oktobra avīzē «Vesti » publicētie materiāli (8.-9.lpp.) 
Rakstu sagatavoja Inna Jakšta
latviešu valodā tulkoja - Jānis Treikals. 


25.03.2015

Visas savas darbības laikā Latvijas Sociālistiskā partija pastāvīgi paplašina savus sakarus ar ārzemju politiskajiem spēkiem ar mērķi  aizsargāt darbaļaužu tiesības.  Visu šo laiku starp partijas struktūrām tika rīkotas kopējas vizītes un realizēti savstarpējās sadarbības projekti.

Tuvākajā laikā tiek gatavots brauciens uz Poliju. Polijas Komunistiskās partijas vadītājs Kšištovs Švejs uzaicināja apmeklēt viņu partijas kongresu, kas notiks 28.martā.

Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks 16.martā tikās Eiroparlamentā ar Eiropas apvienoto kreiso/Ziemeļvalstu zaļi kreiso (GUE/NGL) frakcijas pārstāvjiem.  Tika nolemts turpināt sadarbību. Aprīlī uz Briseli uz frakcijas sēdi dosies viens no Partijas valdes locekļiem.

2013.gada oktobrī Eiropas Parlamenta ēkā pēc Grieķijas Komunistiskās partijas iniciatīvas notika organizatoriska sanāksme "Komunistisko un darbaļaužu partiju iniciatīva Eiropas jautājumu izpētei un izstrādei un savas darbības koordinēšanai ». Tad vēlmi paplašināt savu sadarbību izteica 29 partijas. To vidū ir arī Latvijas Sociālistiskā partija.  2015.gada 8.martā  Atēnās notika sekretariāta “INICIATĪVAS» sanāksme. Latvijas Sociālistiskās partijas valde pieņēma lēmumu piedalīties “INICIATĪVAS» sanāksmē, lai izpētītu Eiropas jautājumus un koordinētu savu darbību.

Tika saņemts ielūgums no Kipras. Darbaļaužu progresīvā partija (AKEL) jūnija sākumā rīkos partijas kongresu. Šai partijai ir  sena vēsture. Krīzi sociālistiskajā  nometnē  90.gados tā pārcieta bez nopietniem zaudējumiem, saglabājot marksismu kā savas ideoloģijas galveno daļu.  Un šīs partijas līderi 2001.gadā ievēlēja par Kipras parlamenta priekšsēdētāju, bet 2008.gadā prezidenta vēlēšanās  viņš guva uzvaru un kļuva par valsts prezidentu. Kongresā pulcēsies daudzu darbaļaužu partiju priekšsēdētāji, un Latvijas Sociālistiskās partijas valde nolēma, ka būtu lietderīgi iepazīties ar kreiso partiju darba pieredzi. 

Sīkāku informāciju par braucienu rezultātiem mēs sniegsim atsevišķi. Sekojiet jaunumiem!


20.03.2015

Šodien mums ir grūti iedomāties, bet pirms 70 gadiem maijs kļuva par vienu no laimīgākajiem mēnešiem vēsturē. Karš beidzās un kopā ar to bombardēšana, ložu svilpoņa,  rūgtums par zaudētajiem cīņas biedriem. Mēs, kas zina par tā laika notikumiem no vēstures mācību grāmatām un vecmāmiņu un vectētiņu stāstiem, kara atbalsi vēl joprojām  redzam fotogrāfijās, kuras ir uzņēmuši  bezbailīgie fotožurnālisti. Ikviena Lielā Tēvijas kara fotogrāfija ir unikāla, kaut vai tāpēc, ka tā ir nofotografēta grūtos apstākļos. 

Fašistiskās Vācijas uzbrukums bija pēkšņs. Frontes līnija pārvietojās ātri. Tādēļ kaujas ar hitleriešiem 1941.gada vasarā Latvijā fotogrāfijās praktiski neatspoguļojās. Pašiem  sevi fotografēt karaspēka daļās bija aizliegts. Aizliegums neattiecās vienīgi   uz portretu un grupu fotogrāfijām. Korespondenti gāja līdzi armijas grupējumam un visu fiksēja. Tā lielu daļu uzņēmumu, kas ataino aktīvo karadarbību Latvijas teritorijā 1944. gadā , veica  korespondenti, kuri pārvietojās kopā  ar Baltijas fronti.

Fotokorespondenti strādāja arī Latviešu strēlnieku daļās. Strautmanis – strādājis Atsevišķajā strēlnieku rezerves pulkā, 308. un 201. latviešu gvardes strēlnieku divīzijās. Ž.Zvirgzdiņš -  strādājis  Atsevišķajā strēlnieku rezerves pulkā. I.Edvartovs  strādājis 201 latviešu strēlnieku divīzijā. O.Špronks aktīvi nodarbojies ar fotografēšanu 1. aviācijas pulkā. Miķelsons un N.Auziņš uzņēmis daudzus kadrus laikā, kad  Sarkanā Armija atbrīvoja Latviju 1944. gadā. Latviešu kara korespondenti ir ieguldījuši savu daļu milzīgajā Otra pasaules kara  foto arhīvā. 

Ja jūsu ģimenē ir tā laika fotogrāfijas un jūs vēlaties tās parādīt arī citiem, tad sūtiet mums. Mēs tās noteikti publicēsim.


19.03.2015

Janvārī Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja galēji kreiso partiju koalīcija (SYRIZA). SYRIZA panākumi pārspēja visas cerības, kaut gan tie neļāva izveidot vienas partijas valdību. SYRIZA  izveidoja koalīciju kopā ar partiju «Neatkarīgie grieķi».

SYRIZA līderis Aleksis Cipras kļuva par jauno Grieķijas ministru prezidentu. SYRIZA nākšana pie varas notika vienlaicīgi ar solījumiem pārtraukt grūto ekonomikas politiku, ko grieķiem uzspiež starptautiskie kreditori, apmaiņā pret finanšu palīdzību. Reālajā dzīvē šie solījumi izrādījās ne tik vienkārši izpildāmi. 

Kā mums vēsta Grieķijas Komunistiskā partija, kas arī iekļuva parlamentā, bet netika iekļauta valdošajā koalīcijā- Jaunā Grieķijas valdība ved pārrunas ar ārzemju kreditoriem ( ES, Eiropas Centrālo banku, Starptautisko Valūtas Fondu), ko dēvē par «trijnieku » vai «trīs institūtiem ».  «Trijnieks » izdara spiedienu uz Grieķijas valdību.  Valdība atkāpjas, apgalvojot, ka veic manevrus tāpēc, ka pēc ministru prezidenta A.Ciprasa vārdiem  «Eiropas cīņā mums tika sagatavotas lamatas(…), ar mērķi panākt finanšu asfiksijas un valdības gāšanu». Tajā pašā laikā finanšu ministrs Janis Varufakis paziņoja, ka valdība atkāpjoties, ievēro savu  "plāno sarkano līniju", kuru tā nedomā pārkāpt. 

Izanalizējot sarunu gaitu, Grieķijas Komunistiskā partija secina, ka jaunais līgums starp valdību un  «trīs institūtiem», balstoties uz kuru tiks turpināta jau pieņemto anticilvēcisko likumu realizēšana, ko papildinās ar jauniem, jauno saistību ietvaros, ko uzņemas jaunā koalīcijas valdība, nebūs izeja  darbaļaudīm. Izeja strādājošiem cilvēkiem nav darījumi ar ES vai PVF, kas tiek īstenoti it kā, lai izbeigtu «grūto ekonomiku ", bet īstenībā paver plašas iespējas sniegt valsts atbalstu kapitālistiskās ekonomikas atjaunošanai.

Pēc Grieķijas Komunistiskās partijas domām , lai izietu no radušās situācijas darba tautai ir aktīvāk jācīnās, lai atjaunotu visu to, kas tika pazaudēts pēdējos gados. Tā arī ir tā  "plānā sarkanā līnija" darba tautai, kas ietver sadursmi un plaisu ar imperiālistiskajām aliansēm, tādām kā ES un NATO, kā arī ar tiem, kas tur savās rokās patieso varu un ražošanas līdzekļus ar kapitālu.


18.03.2015

No 24.februāra Maskavas namā notiek piemiņas medaļas „70 gadi Uzvarai Lielajā Tēvijas karā” pasniegšanas LTK veterāniem. Pasākumu rīko Krievijas Federācijas vēstniecība kopā ar Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomi, kas, savukārt, pieaicināja brīvprātīgos, tai skaitā arī Latvijas Sociālistiskās Partijas (LSP) pārstāvjus. Partijas biedri palīdzēja veterāniem orientēties lielajā ēkā, nokļūt līdz apbalvošanas vietai, vajadzības gadījumā organizēta transportu apbalvoto nokļūšanai mājās. Pasākums notiek svinīgā gaisotnē, partijas biedri ir priecīgi par iespēju apliecināt cieņu veterāniem, aprunāties ar viņiem, sniegt un gūt pozitīvas emocijas.

Latvijas Sociālistiskās partija
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas pirmorganizācija


17.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija nodod svarīgu informāciju no Pasaules Arodbiedrību Federācijas, kas pārstāv 90 milj. darbaļaužu 126 valstīs.

Pasaules Arodbiedrību Federācija nosoda NATO provokatorisko rīcību, izvietojot militāro spēku Melnajā jūrā un Krievijas robežu tuvumā. ASV, ES un to sabiedroto Austrumeiropā  agresivitāte var nozīmēt tikai šī reģiona tautām jaunu  nelaimi un asins izliešanu.

Melnajā jūrā 2015.g. 4.martā sākās NATO jūras kara grupas mācības, kurās piedalījās Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas kara kuģi. Vienlaicīgi notiek arī NATO mācības (Crisis Management Exercise – Krīžu situāciju vadība), kas tiek plānotas laika periodā no 4. Līdz 10.martam. Tajā ir iesaistīts civilais un militārais personāls NATO valstu galvaspilsētās,  alianses štābā. Šie manevri neparedz izvietot karaspēku uz vietas. Mācības notiek, lai praktiski izmēģinātu lēmumu pieņemšanas paņēmienus, balstoties uz pilnībā virtuālu scenāriju. 

Ar šiem apstākļiem pilnīgi pietiek, lai būtu skaidrs, ka tiek gatavotas darbības, kas var būt īstenotas, piemēram, sākoties konfliktam starp Krieviju un Ukrainu, vai starp Krieviju un Gruziju, «jūras aspekts », kas notiks Melnajā jūrā.

Pasaules Arodbiedrību Federācija, atbalsta cīņu par mieru un normālu tautu līdzāspastāvēšanu, nosoda ASV un Eiropas Savienības konfrontācijas saasināšanos ar Krieviju, kā arī NATO imperiālistisko politiku, kas pastiprina agresiju Austrumeiropā.


16.03.2015

Šogad apritēs 70 gadi kopš Uzvaras dienas pār hitlerisko Vāciju Otrajā Pasaules karā. Otrais pasaules karš ir pats asiņainākais konflikts pasaules vēsturē. Tajā gāja bojā 65-67miljons cilvēku. PSRS un tās sabiedrotie veda taisnīgu atbrīvošanas svēto karu.

Gadi aizrit, veterānu paliek arvien mazāk. Drīz mūžībā aizies pēdējie. Bet paliks viņu varoņdarbs,  kas audzinās jaunās paaudzes. Tās augs mīlestības un varonības garā pret savu Dzimteni, ar naidu  pret fašismu.

Latvijas Sociālistiskā partija kopā ar sabiedriskajām un veterānu organizācijām. aktīvi piedalīsies 9.maija svētku pasākumu organizēšanā un vadīšanā.

Laikā, kad turpinās vēstures pārrakstīšana, Latvijas Sociālistiskā partija centīsies parādīt, pirmkārt  jau jaunajai paaudzei, Uzvaras un Latvijas atbrīvošanas no fašistiem lielo nozīmi.

Šoreiz mēs piedāvājam paskatīties uz karu caur plakāta prizmu. Daži plakāti šodien  ir īpaši aktuāli, jo tie raksturo mūsu laiku, un tajos tiek paustas idejas kā iziet no pašreizējās situācijas.

Par to var pārliecināties ikviens.


10.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija nosūtīja Latvijas Prezidentam un Ministru kabinetam rezolūciju ar prasību piešķirt tiesības nepilsoņiem vēlēt Eiropas Parlamentu un vietējo pašvaldību deputātus, kā arī prasību, lai valdība pildītu savus solījumus, pirmkārt, lai netērētu naudu bruņojuma palielināšanai, bet novirzītu to medicīnai un skolotāju algām, pabalstu palielināšanai un pensiju indeksācijai. Ar pilnu rezolūciju saturu var iepazīties mūsu mājas lapā.

Un lūk, no Ministru kabineta biroja tika saņemta atbilde, ka ar rezolūciju saturu iepazinās un pieņēma zināšanai. Mēs vēlamies, lai nākamais solis būtu šo rezolūciju īstenošana dzīvē.


08.03.2015

Latvijas Sociālistiskā partija  nodod sveicienus 8.martā no Pasaules Arodbiedrību Federācijas. Šodien  šajā starptautiskajā organizācijā ir apmēram 80 miljoni cilvēku, kas ir apvienojušies vairāk nekā 200 arodbiedrībās no 105 valstīm.

Pasaules Arodbiedrību Federācija sveic strādājošās sievietes no visas pasaules un apstiprina savu atbalstu cīņā par patiesu vienlīdzību, pret ekspluatāciju un kapitālisma barbarismu.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no Ņujorkas  šuvējām un audējām, kas 1857. gadā prasīja darba laika samazināšanu, vienlīdzīgu apmaksu par vienlīdzīgu darbu, labākus un drošākus darba apstākļus.

Mēs pārņemam cīņas stafeti no visām strādājošām sievietēm, kas  70 gadu laikā, kamēr Pasaules Arodbiedrību Federācija veic aktīvu cīņu, ar pašu spēkiem un apņēmību ir devušas lielu ieguldījumu, lai uzlabotu strādājošo sieviešu un vīriešu stāvokli visā pasaulē.

Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pēc pusotra gadsimta, neskatoties uz zinātniski tehnoloģiskā progresa ātrumu, darba stundas palielinās. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka strādājošo vīriešu un sieviešu darba algas samazinās pretēji lielajai bagātībai, ko mēs saražojam. Mēs turpinām cīnīties šodien tāpēc, ka pat XXI gadsimtā tiesības uz darbu, izglītību, veselības, mātes tiesību aizsardzību, atbilstošajiem sociālajiem pakalpojumiem un reālu vienlīdzību netiek ievērotas.