«Rīdzenes» sarunas: Ameriks lielījās par «Saskaņas» regulēšanu

Žurnālisti, kas stāv «po stojke smirno» jeb «miera stājā»; «Saskaņas» domnieki, kurus ir viegli regulēt, jo Jānis Urbanovičs esot čamma un neveiksminieks. Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» vēsta, ka šādi savu ietekmi Aināram Šleseram viesnīcā «Rīdzene» zīmējis Andris Ameriks jau neilgi pēc nonākšanas Rīgas vicemēra krēslā – 2011.gada februārī. Tas ir fiksēts tā dēvētās oligarhu lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītajās sarunās.

Andris Ameriks (GKR) par Rīgas vicemēru un brīvostas valdes priekšsēdētāju kļuva 2010.gada rudenī – pēc tam, kad šos amatus atstāja Saeimā ievēlētais Ainārs Šlesers. «de facto» zināms, ka pēc pirmajiem dažiem mēnešiem amatā Ameriks pēc Šlesera lūguma ierodas viesnīcā «Rīdzene», lai izrunātu, Šlesera vārdiem, «lietas, kas ir tādas drusku politiskas». Kad Šlesers prāto, ka būtu jātiecas uz sadarbību ar «Saskaņu» arī nacionālajā līmenī, Ameriks viņu brīdina par «Saskaņas» frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

«RĪDZENES» SARUNAS FRAGMENTS

«Ameriks: Es Urbanoviču, piedod, pazīstu ilgāk nekā tu, ja. Jau no tiem senajiem laikiem. Es nebūšu ne tiesnesis, ne prokurors. Teiksim tā, nu viņš galīgi ir mainījies, ja. Un ne velti, atceries, kad mēs šeit pirmo reizi ar Urbanoviču satikāmies, kādi uzbrukumi man bija, ja, par to, ka es «razvaļivaju «Centr Soglasija»» [jaucu laukā «Saskaņas centru» – kriev. val.], un viss pārējais, kas te gāja. Šinī pašā istabā.

Šlesers: Es varu iedomāties… To, ko viņš man ir teicis par tevi, ko viņš man teicis par Strodi, tad es varu iedomāties, ko viņš ir par mani teicis citiem… (..)

Ameriks: Es ar Jāni esmu bijis ļoti cieši kopā. Es daudz ko arī zinu, bet tas ir mana darīšana. (..) Es esmu viņa Čangalienā bijis gan pie viņa mājās savā laikā, gan visu pārējo. Bet viņš… Nu, es viņam neticu, ja. Jo viņš netur vārdu. Vot tas ir tas, kas man nepatīk.»

Arī tagad Ameriks nav gatavs paust, ka uzticas Urbanovičam, lai gan pēdējās Saeimas vēlēšanās viņa vadītās partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) kandidāti bija iekļauti «Saskaņas» sarakstā. «de facto» Ameriks par Urbanoviču saka: «Viņš ir ļoti gudrs, pieredzējis politiķis, un ar viņu ir jārēķinās.» Vaicāts, vai Urbanovičam uzticas, piemēram, par kādu politisko vienošanos pildīšanu, Ameriks atbild: «Ko nozīmē «uzticaties»? (..) Es politiski ar Urbanoviča kungu ne par ko neesmu vienojies. Es esmu politiski vienojies ar Nilu Ušakovu, kurš ir «Saskaņas» partijas vadītājs, un es esmu GKR partijas vadītājs.»

No komjaunatnes funkcionāru laikiem sev pazīstamo Urbanoviču Ameriks «Rīdzenē» vairākkārt nodēvē neglaimojoši. Piemēram, čamma, «ņeudačņiks» jeb neveiksminieks, pasprūk arī kāds rupjāks vārds. Ameriks Šleseram arī norāda uz bīstamību, ka Urbanovičs varot kaut kā saskalot smadzenes Ušakovam.

Urbanovičs Amerika attieksmi komentē šādi: «Vispirms – es neesmu greizsirdīgs par viņa attiecībām ar Nilu. Absolūti nē. Ne pret vienu no viņiem es neesmu greizsirdīgs. Viņiem iet labi, viņi labi saprotas. Par to man ir prieks. Kas attiecas par viņa priekšstatu par mani – nu ļoti žēl, ka viņš mani par «mīlulīti» nesauc. Tiešām žēl. (..) Jūs ticēsiet, ka es kā «Rīdzenes» sarunu dalībnieks varu jums teikt, ka apsaukāties nav labi.»

Šlesers Amerikam «Rīdzenē» arī vaicā, kā «Saskaņas» deputāti Rīgas domē vērtē Urbanoviča darbību Saeimā. Ameriks mierina, ka domes valdošo bloku no ārpuses ietekmēt nevar.

«RĪDZENES» SARUNAS FRAGMENTS

Ameriks: «Saproti, nu, kas ir «Saskaņa»? Nu viņiem jau reāli… Es jau «Saskaņu» regulēju, pusi Rīgas domes es regulēju. Sociālistus es regulēju, Kameņecki jebkā es regulēju. Viņam ir tikai tie komjaunieši un pionieri, nu, tie tur jaunie, jā, tie Nila. A pārējos visus es regulēju. Nu, pa lielam. Tā ka var teikt – ja jau nu mēs uz «jūs» aiziesim, tad tas vēl… Padomās, kuram tas ir slikti.»

Latvijas Sociālistisko partiju «Saskaņas centra» Rīgas domes frakcijā tobrīd pārstāvēja seši deputāti. Arī tagadējais partijas vadītājs Vladimirs Frolovs. Viņš atsakās ar «de facto» runāt par «Rīdzenes» sarunām, jo tās ir notikušas sen un šobrīd notiek izmeklēšana, turklāt ir aizvainots, ka mediji neinteresējās par Sociālistisko partiju pirms vēlēšanām. Frolovs pērn lielākos ienākumus – 40 tūkstošus eiro – guva par drošības konsultanta pienākumiem SIA «Getliņi EKO». Šai uzņēmumā Rīgas domi kā kapitāldaļu turētāju pārstāv Ameriks. Uz jautājumu, vai arī šodien regulē sociālistus, Ameriks atbild: «Es gribētu teikt, ka tik labs, tāds stiprs vārds, varbūt tas tur drusku pārspīlēts ir…»

Rīgas vicemērs nenoliedz savu saikni ar «saskaņieti» Mihailu Kameņecki. Viņš kopā ar Ameriku un domnieku Andreju Kozlovu regulāri sniedz kopīgas intervijas laikrakstam «Subbota». Kameņecka dēls Andrejs tagad arī ir kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču GKR frakcijā. Savukārt Kameņecka vedekla Darja Uspenska jau kopš 2011.gada sākuma strādā Rīgas brīvostas pārvaldē. «Viņš man ir labs draugs. Un es uzskatu, ka ne jau tikai draugus izvēlas, vai es esmu vienā partijā vai neesmu. Es domāju, ka viņš ir viens mans labs draugs,» par Kameņecki saka Ameriks.

Rīgas brīvostas valdes locekļa Kameņecka tālrunis šonedēļ bija izslēgts. Taču iepriekš avīzē «Subbota» viņš pauda viedokli, ka 10 gadus veco oligarhu sarunu apspriešana esot jaunas revolūcijas mēģinājums.

Savukārt Rīgas mērs un partijas «Saskaņa» vadītājs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņam nav nekāda pamata bažīties ne par savas frakcijas, tostarp vadītāja vietnieku Frolova un Kameņecka, lojalitāti, ne par sadarbību ar Ameriku: «Komentēt šīs lietas nav nekādas jēgas, jo mēs ļoti labi visi redzam rezultātus. Bloks, kas sastāv no divām partijām, strādā jau devīto gadu. (..) Līdz ar to var turpināt analizēt visu, kas ir atrasts internetā vai citās vietās, bet mums tas, paldies dievam, strādāt netraucē.»

Īpaši emocionāls Ameriks «Rīdzenes» sarunas laikā kļuva, runājot par iespējamo Rīgas domes sadarbību ar avīzēm «Diena» un «Dienas bizness». Tās tolaik oficiāli piederēja Šlesera draugam un biznesa partnerim Viesturam Koziolam. Ameriks ir sašutis, piemēram, par pētījumiem un komentāriem par jaunveidojamo pašvaldības SIA «Rīgas acs». Arī par atteikumu rubrikā «Dienas uzvarētājs» ielikt viņa kļūšanu par Rīgas domes Investīciju veicināšanas padomes vadītāju.

«RĪDZENES» SARUNAS FRAGMENTS

«Šlesers: Kas mums ir ar reklāmām? Paklausies, tie budžeti ir apstiprināti visi? Ko tur Nils ar Viesturu beigās vienojās?

Ameriks: Es saku, mums nekādu līgumu ar «Dienu» nav; mēs strādājam, kā mēs strādājām. (..) Nu, karoče, ja, teiksim, kādreiz «Neatkarīgajā» mums strādā speckors, tas Kļaviņš vai Krastiņš, tāds jauns džeks. B…, ir atšķirība! Liek bildes iekšā apmēram tā kā komjauniešu avīzē, ja. Stāv «po stojke smirno» pie manām durvīm, ja, un prasa, kas, kā un kā jāraksta. Un Liene pārlasa tekstus, un tas viss parādās ar bildēm «Neatkarīgajā». «Lauķene» pat ar savu nacionālo piesitienu deleģēja šito… nu «Galva. Pils. Sēta» to bijušo korespondetčiku, es aizmirsu, pārstāvi. Tie raksta, nu, ne nosacīti, uz pasūtījuma. «Diena», b… Mums nekāda kontakta nav… (..) Pagaidām «Diena» ir vienīgā avīze, kas mūs močī. Un es pagaidām apturēju jebkuras attiecības ar «Dienu». (..)

Šlesers: Nu tur nāksies vēl vairāk reformēt, bet nu jebkurā gadījumā…

Ameriks: Bet nu jebkurā gadījumā šodien mums, b…, tur nekāds rezultāts nespīd. Atšķirībā no «Neatkarīgās».»

Šis «Rīdzenes» sarunu fragments, iespējams, lamuvārdu dēļ, izraisa viskategoriskāko Amerika noliegumu. «Tas, ko jūs šobrīd nolasījāt, nekādā veidā neatbilst manam stilam. (..) Saturiski arī tas ir tālu no īstenības. Līdz ar to, ja kāds šodien tādā fantastikas stilā kaut ko saliek kopā un pēc tam man prasa to komentēt… Parādiet man audioierakstu! Es ar pilnu atbildību šodien saku: šis teksts nav mans. (..) Es varētu uzlikt roku uz Bībeles un apzvērēt, ka tas [nav] mans teksts. Es neatceros, ka tādā veidā un ar šādiem vārdiem es par kaut ko būtu runājis. Vēl jo vairāk, ka tas tiešām neatbilst tam, ko es domāju,» sarunā ar «de facto» apgalvo Rīgas vicemērs.

Amerika tālaika preses sekretāre Liene Ozola, kas tagad vada Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību nodaļu, «de facto» norādīja, ka negrib komentēt trešo pušu sarunas par sevi, kurās pati nav piedalījusies. Savukārt kādreizējie «Neatkarīgās Rīta Avīzes» un «Latvijas Avīzes» žurnālisti, kurus var atšifrēt pēc Amerika minētajām pazīmēm, noliedz Rīgas vicemēra ietekmi uz rakstu saturu. Nav izslēgts, ka Ameriks to patiešām pārspīlēja, vēlēdamies izrādīties Šlesera priekšā. Tomēr galvaspilsētas vicemēra «Rīdzenē» teiktais spilgti ilustrē mediju līgumu politiku Rīgas domē, secina «de facto».

Šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldei gan ir spēkā kāds līgums ar izdevniecību «Dienas mediji». Līgums par informatīvu materiālu izvietošanu tematiskajā rubrikā «Osta un pilsēta» ir noslēgts 30.maijā ar termiņu līdz gada beigām. Tā summu bez laikraksta atļaujas brīvostai neesot tiesību publiskot.

Nanoūdens afēras dalībnieki “Rīgas namu pārvaldniekam” piegādās celtniecības materiālus

Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” gada sākumā izsludinātajā celtniecības materiālu piegādes konkursā, kurā 400 tūkstošus eiro paredzēts tērēt jumtu hidroizolācijai, daļā par hidroizolācijas pārklājumiem uzvarējis uzņēmums “Poly systems”. Vairāki šī uzņēmuma darbinieki kādreiz strādājuši firmās, kas iesaistītas nano ūdens piegādes darījumos “Rīgas Satiksmei”, svētdien vēstī TV3 raidījums “Nekā Personīga”. Raidījums arī piemetina, ka konkursa nolikums sarakstīts tā, ka rīkotājiem ir iespējams izshēmot vēlamus uzvarētājus.

Daudzstāvu dzīvojamo namu jumtu hidroizolācijas atjaunošanai atvēlēti 400 000 eiro. RNP vēlas iepirkt septiņus dažādus izolācijas materiālus – pārklājumus betona un melnajiem bituma jumtiem, gruntis, šuvju hermētiķus un citus materiālus. Konkursa nolikumā prasīts norādīt katra materiāla cenu par vienu kilogramu, litru vai iepakojumu. Uzvarētāju nosaka, saskaitot visu septiņu vienību kopējo cenu.

Ar šādu vērtēšanas sistēmu priekšrocības ir pretendentam, kurš zina, kādus materiālus pasūtītājs izmantos vairāk un kādus vispār nemaz. Tad zinātājs attiecīgajā pozīcijā var ielikt zemu cenu un apsteigt konkurentus. Nezinātājs tā riskēt nevar – jo ir iespējams, ka pasūtītājs var pieprasīt tieši konkrēto materiālu un uzņēmums plānotās peļņas vietā iebrauc zaudējumos, skaidro raidījums.

“Nekā Personīga” aptaujātie eksperti šādu formulu uzskata par absurdu. Pamatoti būtu prasīt materiālu izmaksas kvadrātmetram, vai izrēķināt koeficientus, kas atbilstu katra materiāla patēriņam. Piemēram, hidroizolācijas ieklāšanas tehnikas iznomātājs Lauris Gaiķēns sacījis, ka “vai nu konkurss sastādīts galīgi analfabētiski, ka cilvēks vispār nezina, ko viņi iepērk, vai arī tas liecina par negodīgu tirgus situāciju, jo šeit ir jāzina, cik kurš materiāls tiek izmantots, cik kur vajag, un arī cik izmaksās beigās kopā kvadrātmetru izmaksas šim jumtam nevis cik ir sasummējot kopā materiāla cenas, kas ir palīgmateriāli un ir pamatmateriāli”.

Konkursa tehniskajā specifikācijā noteikts, ka RNP vēlas iepirkt grieķu firmas “Alchimica” produkciju “Hyperdesmo” vai analogu. “Hyperdesmo” Latvijā pārstāv kompānija “Poly systems”, kas iepirkumā uzvarēja. Firmas darbinieki iepriekš strādājuši kopā ar Aleksandru Bezkorovainiju, pret kuru policijā sākta krimināllieta par nanoūdens piegādēm “Rīgas Satiksmei”.

Raidījums norāda, ka “Ploy Systems” darbiniece Vita Baurovska bijusi viena galvenajām personām nanoķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumā “Rīgas Satiksmei” 2013. gadā. Viņas darba devējs tobrīd bija Aleksandrs Bezkorovainijs, kas shēmu realizēja kopā ar “Rīgas Satiksmes” darbinieku Vjačelsavu Stunžānu.Pie Bezkorovainija strādājuši arī citi “Poly systems” darbinieki. Viceprezidents Mihails Jermoļenko un valdes locekle Diāna Krupnova. Viņi no Bezkorovainija uzņēmumiem aizgājuši pirms nanoķīmijas darījumiem. Viņi noliedz, ka uzvara hidroizolācijas materiālu konkursā ir sarunāta. Raidījums ziņo, ka līdz šim sadarbība ar RNP uzņēmumam notikusi ar starpniekiem, bet pērn “Poly systems” pati uzvarējusi konkursā par materiālu piegādi. Pirmais pasūtījums bija 42 000 eiro vērtībā.Janvārī izsludinātā iepirkuma kopējā summa ir 2,4 miljoni eiro. Konkursā meklēti piegādātāji deviņiem preču veidiem – sākot no ķieģeļiem un smiltīm, līdz riģipša plāksnēm un skrūvēm. Konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieks Deniss Prohodskis raidījumam nav varējis izskaidrot, kāpēc citās iepirkumu sadaļās pie vērtēšanas noteikti koeficienti, kas iezīmē preces īpatsvaru iepirkumā, bet citās īpatsvars nav noteikts. Viņaprāt, pretendenti to ļaunprātīgi izmantot nevarot.Tikmēr RNP neatklāj, kuros namos paredzēts labot jumtus ar iepirkto “Hyperdesmo” produkciju.

Avots: www.delfi.lv

Skandāls: Rīgas Domē, iespējams, fiktīvi nodarbināts “Saskaņas” biedrs, alga 2200 eiro

Jau gadu Rīgas domes paspārnē darbojas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs, ko vada «saskaņietis» Sandris Bergmanis. Tomēr par to, kādus tieši uzdevumus pilda šī iestāde un kādi ir tās darbinieku pienākumi, skaidrības joprojām nav, ziņo LTV raidījums «de facto». Latvijas televīzija norāda, ka daudzi bēgļi par šo centru arī nav dzirdējuši.

Darbu koordinācijas centrā Sandris Bergmanis sāka aptuveni pirms gada – ap laiku, kad atstājis valdes locekļa amatu «Rīgas namu pārvaldniekā». Iepriekš vēstīts, ka viņa algai centrā jābūt 2200 eiro mēnesī. Taču skaidrot LTV savus amata pienākumus un to, ko gada laikā ir izdarījis, viņš nevēlās. Sarunā ar «de facto» viņš lūdz jautājumus sūtīt uz Rīgas domes preses dienestu un skaidroja, ka «darba pienākumi ir uz 3 lapām».

Iestādes projektu koordinators, bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis precīzi nevarēja paskaidrot, ar ko ikdienā nodarbojas, bet norādīja, ka koordinē valsts un pašvaldības struktūras. «Valsts viņus [patvēruma meklētājus] uzaicināja un pašlaik skatās – kā viņiem iedot dzīvokli un darbu (nejautājot vai viņi to grib). Es cenšos izvairīties, lai valsts savus neizpildītus solījumus Briselei neuzkrauj Rīgas nodokļu maksātājiem. Skaidroju, kas no valsts puses neizdarīts», intervijā LTV teica Burvis.

Raidījums «de facto» veica eksperimentu kopā ar Meharena Teveldebrhanu, kurš Latvijā ieradās Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros. Meharena sazvanīja Sandri Bergmani un lūdza palīdzību, taču komunikācija ar centra pārstāvjiem nebija veiksmīga – neviens no centra ekspertiem nerunāja pietiekoši raitā angļu valodā. Tikšanos koordinācijas centrā izdevās sarunāt tikai ar Meharenas vietējā mentora palīdzību.

«de facto» atgādina, ka Rīgas domes patvēruma meklētāju uzņemšanas koordināciju centru dibināja pirms gada. Toreiz Rīgas dome skaidroja, ka centra uzdevums — sniegt jaunpienācējiem sociālo palīdzību, risināt dzīvokļa, izglītības un integrācijas jautājumus.

Avots: www.tvnet.lv

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: Rīgas dome nolemj neatlaist uzņēmuma valdi

Rīgas dome šovakar ārkārtas sēdē nobalsoja pret pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētāja Ivo Leča un valdes locekļu atbrīvošanu no amata.

Uz sēdi plkst. 20.30 bija sanākuši 47 deputāti, no kuriem 32 balsoja pret šo ieceri, savukārt ar 15 opozīcijas balsīm nepietika, lai uzņēmuma valdi atlaistu.

Pirms balsojuma vairāki opozīcijas deputāti domes locekļus aicināja būt drosmīgiem un atbrīvot no amata cilvēkus, kas apkrāpj rīdziniekus un neefektīvi izmanto līdzekļus.

Taču pēc aptuveni 10 minūšu ilgām runām opozīcijas priekšlikums tika noraidīts. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pasludinot sēdi par slēgtu, apsveica domniekus ar jaunajiem partiju reitingiem.

Kā ziņots, Rīgas domes “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par RNP vadības atbrīvošanu no amata. Partija iesniedza prasību par RNP valdes nomaiņu saistībā ar Valsts policijas paziņojumu par fiktīvi nodarbinātajiem uzņēmumā. Tāpat tika lūgts lūdza izvērtēt kapitāldaļu turētāja – Rīgas domes vadītāja Ušakova atbildību.

Opozīcijas deputāti pieprasīja, lai rīdziniekiem nodarītos zaudējumus gandrīz 150 000 eiro apmērā RNP valde segtu no saviem personiskajiem ienākumiem, bet uz vakantajām valdes locekļu amata vietām būtu atklāts konkurss, kura rezultātu vērtēšanā tiktu pieaicināti neatkarīgi ārvalstu eksperti.

“Vienotības” un VL-TB/LNNK deputāti uzskata, ka Valsts policijas paziņojums par divpadsmit personu fiktīvu nodarbināšanu RNP Attīstības projektu nodaļā un gandrīz 150 000 eiro izkrāpšana, ir pietiekams iemesls, lai valdes locekļi savus amata pienākumus pamestu nekavējoties.

Jau ziņots, ka, veicot revīziju RNP, Valsts kontrole (VK) konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām VK vērsās prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par divpadsmit personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no pašvaldības uzņēmuma gandrīz 150 000 eiro apmērā.

VP informēja, ka turpinot izmeklēšanu, tika uzsākts kriminālprocess par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu un par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem. Kriminālprocess šī gada 31.martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, kura ir uzsākusi krimināllietu pret divpadsmit personām.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” pievienošanas “Rīgas mežiem” 2014. gada 14. martā izveidotās RNP Attīstības projektu nodaļas vadīšana tika uzticēta ilggadējam “Rīgas dārzu un parku” direktoram Agnim Kalnkaziņam. Šajā pašā RNP nodaļā darbā par projektu vadītāju ar 1958 eiro mēnešalgu tika pieņemta Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Jefemija Klementjeva dzīvesbiedre Aleksandra Klementjeva. Tāpat šajā nodaļā darbā tika noformēta “Saskaņas” domnieka Ruslana Pankratova dzīvesbiedre Žanna Pankratova. Aptuveni 2000 eiro liela alga no RNP Attīstības projektu nodaļas pienācās arī Rīgas domes “Saskaņas” deputātei Svetlanai Savickai.

“Nekā personīga” vēstīja, ka RNP Attīstības projektu nodaļā strādājis arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš iestājies pret izglītību valsts valodā un patlaban izveidojis “zirnekļu tīklu” sociālajos tīklos, kura vēstījumi saskan ar “Saskaņas” lozungiem. Gan Točs, gan Staļnojs RNP pelnījuši 1400 eiro mēnesī.

Avots: www.delfi.lv

Nila Ušakova padomnieka 35 tūkstošus eiro vērtais pētījums izrādījies plaģiāts

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja “Dzanuškāns & partneri” izstrādāto pētījumu, par ko viņš saņēmis 35 000 eiro, drīzāk raksturojams kā internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums, laikrakstam “Diena” atzinuši eksperti.

Avīze atgādina, ka pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt, bet dienu vēlāk to publicēja pašvaldības datubāzē www.sus.lv.

Vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem, secina “Diena”. Piemēram, viss ievads, izņemot burtiski dažus teikumus, pilnībā pārkopēts – tā lielāko daļu, sākot jau ar pirmo vārdu, veido teksts, kas ņemts no “Sabiedrības par atklātību Delna” 2010. gadā publicēta pētījuma “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespēja”.

“Delnas” vadītājs Gundars Jankovs laikrakstam to komentē, neslēpjot ironiju un paužot prieku, ka organizācijas pētījumi tiek lasīti un izmantoti. Tomēr viņš uzsver, ka šī skandāla kontekstā viņam “nerodas ilūzija”, ka pētījums tiks izmantots. “Tas ir radīts tikai sabiedrības acu aizmālēšanai.”

Ievadā interesi izraisa arī daži teikumi, kas kopēti no tiesību zinātņu doktores Ilmas Čepānes 2007.gada raksta “Jurista vārdam” – aizlienētās frāzes ir tieši tās, kas izmantotas publikācijas ievadā un ir pieejamas, nemaksājot par pilna raksta lasīšanu. Tiesa gan, cits citāts no kāda 2005.gada Čepānes raksta ņemts no pilnās versijas.

Tādā pašā stilā “pētījums” arī turpināts – dažkārt redzams, ka teikumam mainīti pirmie vārdi vai, piemēram, noņemts uzskaitījums un tas pārkopēts saistītā tekstā. Izmantoti dažādi normatīvie dokumenti un likumi, no kuriem lieli teksta gabali pārkopēti pat bez rediģēšanas. Kā “Dienai” atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa, piemēram, studenta rakstītā darbā tas nebūtu pieņemams. “Šāds darbs drīzāk būtu saucams par kompilāciju un recenzentiem neatstātu labu iespaidu,” atzīst prodekāne.

RD Pilsētas attīstības departamentā “Dienai” skaidrots, ka “pētījums ir kā rokasgrāmata teritorijas plānošanas speciālistiem kā strādāt pie nosacījumiem, plānojot risinājumus, kas neizbēgami ir iespējami, ievērojot samērīguma, pēctecības, tiesiskās paļāvības, interešu saskaņošanas un samērības principu”.

Laikraksts gan pauž neizpratni par to, kā šis materiāls var darboties kā rokasgrāmata, jo noslēguma secinājumi nav pārlieku izsmeļoši un tajos atrodami tādi vispārīgi izteikumi kā “saistošie noteikumi nevar būt pretrunā ar likuma normām” un ka gadījumā, “ja kāds no ārvalstu normatīvajā regulējumā esošajiem kompensācijas modeļiem būtu ieviešams Latvijas normatīvajā regulējumā, ir nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus likumā vai uz tā pamata izdotajos saistošajos noteikumos”.

“Delfi” jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par Rīgas domes pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, kas organizēts, nerīkojot atklātu konkursu.

Izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam, iepriekš ziņoja Latvijas Radio.

Dzanuškāna advokātu birojam rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību un par divu mēnešu darbu dome Dzanuškānam esot samaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro.

Dzanuškāns ir arī Ušakova juridiskais padomnieks.

Avots: www.delfi.lv

Nanoūdens krāpšana «Rīgas satiksmē»

280 000 latu fiktīvs līgums 2013.gadā noslēgts starp “Rīgas satiksmi” (RS) un celtniecības uzņēmumu “MJ partneri”, ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Šī līguma summa ir maksimālā, par kādu var rīkot cenu aptauju, kas nav publiski jāsludina un formāli paredzēja nanotehnoloģiju piegādi Rīgas pilsētas pasažieru pārvadājuma uzņēmumam.

RS ir viens no lielākajiem galvaspilsētas uzņēmumiem, tā bilancē ir 923 tramvaji, trolejbusi un autobusi. Pērn tajos brauca vairāk nekā 150 miljoni pasažieru. Miljoniem roku pieskārās rokturiem un miljoniem kāju ienesa ielas dubļus salonos.

Naktīs transporta līdzekļus mazgā. Viens pēc otra tie iebrauc tehniskajās telpās, kur atgūst tīrību. Autobusos rosās Rīgas satiksmes tehniskās kontroles daļa. Tās rīcībā ir slotas un spaiņi, un speciāli iepirkti mazgāšanas līdzekļi, kas smalki nodēvēti par nanotehnoloģijām.

Kāds bijušais celtniecības uzņēmuma darbinieks piedāvāja piedalīties RS cenu aptaujā par līguma summu – 280 000 latu plus PVN. “MJ partneri” ar tādām lietām nebija nodarbojies, taču bijušais darbinieks mierināja, ka nekas jādara nebūs – viņi būs tikai starpnieki.

Tika apsolīts, ka visu izdarīs bijušā darbinieka radiniece Vita Baurovska, kura strādā firmā, kas tirgo pieprasītās nanotehnoloģijas. No MJ partneriem vajadzīgs tikai viņu godīgais vārds, reputācija un apgrozījums. Celtnieki piekrita un viņiem negaidīti tika 3% par starpniecību.

Vitas Baurovskas pārstāvētajam uzņēmumam bija nodokļu problēmas, tāpēc tas nevarēja piedalīties iepirkumā. Taču tās priekšnieks Aleksandrs Beskorovainijs bija atradis iespēju nokārtot, ka atrastā starpniekfirma “MJ partneri” RS iepirkumā uzvarēs. Drīzumā celtniecības firma saņēma no RS priekšnieka Leona Bemhena parakstītu līgumu un ķīmijas piegādāšana varēja sākties.

“MJ partneri” noslēdza līgumus ar Beskorovainija uzņēmumiem par mazgāšanas līdzekļu piegādāšanu – sākumā ar SIA “Alchimica Latvia”, tad ar SIA “Vialeks” un beidzot ar SIA “HRM”. Firmas mainījās, bet darbojošās personas palika tās pašas.

Vita Baurovska strādāja šajos uzņēmumos, kurus vadīja Aleksandrs Beskorovainijs, un raidījumam “Nekā personīga” norādīja, ka ķīmijas iegādes ideja “bija manam bijušajam darba devējam Aleksandram Beskorovainijam, ar kuru kopā es strādāju”.

Sākuma viss gāja labi – RS pasūtīja preces, “MJ partneri” pasūtījumu nodeva Vitai Baurovskai, vēl pēc brīža “MJ partneri” saņēma no RS parakstītas preču pavadzīmes, ka prece saņemta un pēc tam ienāca nauda.

Kopumā RS par modernajiem tīrīšanas līdzekļiem, ieskaitot PVN, samaksāja 339 917 latu.

Bet ķīmijas preces “MJ partneri” birojā nekad neparādījās. To sagatavošana piegādei notika Vitas un Beskorovainija firmu birojā Zemitāna laukumā 11. Naudu pēc izrakstītajiem rēķiniem “MJ partneri” pārskaitīja šīm firmām un paturēja savus 3%. Nevienam nekas nelikās nepareizi.

Līdz kādu dienu pie “MJ partneri” ieradās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki un pieprasīja uzrādīt RS piegādāto preču izcelsmes dokumentus. Izrādījās, ka Zemitāna laukuma uzņēmumi nebija deklarējušas PVN un VID radušās aizdomas par krāpšanos ar nodokļiem.

Celtnieki saviem sadarbības partneriem pieprasīja preču pavadzīmes. Taču pavadzīmju nebija. Celtniecības uzņēmumam tā bija liela problēma, jo tas nevarēja atgūt no valsts pārmaksāto PVN ap 100 000 latu. VID uzsāka auditu.

“Tikai pēc audita rezultātiem, kad mans klients bija ļoti pārsteigts, kā šie rezultāti ir tādi, tikai pēc galīgā rezultāta saņemšanas “Vialeks” amatpersonas sāka stāstīt patiesību, kā tas viss ir noticis un kāpēc radusies šāda situācija ar RS un sadzīves ķīmiju,” raidījumam “Nekā personīga” pastāstīja SIA “MJ partneri” advokāts Jānis Davidovičs.

Patiesība izrādījās tāda, ka Beskorovainija firmas ķīmijas preces nebija pirkušas. Pēc pasūtījuma saņemšanas uz RS aizveda ķīmijas preču iepakojumā sapakotu ūdeni.

Ķīmijas aizstāšanu ar ūdeni palīdzēja īstenot RS Tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieks Vjačeslavs Stunžāns.

Līgumā starp “MJ partneri” un RS Stunžāns minēts kā pašvaldības uzņēmuma pilnvarotā persona. Stunžāns bija arī uzņēmējs, viņam piederošajai firmai “RS Baltic” bija mazgāšanas līdzekļus piegādes līgums ar paša darbavietu RS.

“Rīgas satiksmē” viņš strādāja nodaļā, kas mazgāja transportu, tāpēc zināja, kādus līdzekļus vajag, un varēja pats tos piegādāt, lai blēdība ar ūdeni neatklātos. Galvenais bija uzmanīt, lai kaut kādi mazgāšanas līdzekļi uzņēmumā būtu, par pavadzīmēm neviens neuztraucās.

“Nav tā, ka tas bija tikai ūdens, ar kuru mazgāja. Ir mazgāts. Un bija tāda doma, ka tiek piegādāts ūdens, tad pienāk nauda, tiek iegādāta ķīmija, nolikta noliktavā un mazgāti autobusi, jo autobusi ir jāmazgā. Visiem jāsaprot, ka autobusi jāmazgā. Tā tas tika domāts. Ūdens, bet tajā laikā tika izmantota arī ķīmija, kas vēl ir saglabājusies, tad tiek ievesta jauna ķīmija, atkal ir ūdens. Tādi tie solīši bija saplānoti,” par autobusu mazgāšanu ar ūdeni stāsta ķīmijas tirdzniecības uzņēmumu “Alchimica Latvia”, “Vialeks”, “HRM” darbiniece Vita Baurovska.

“Es jums nevaru pateikt daudzumus, jo tā ķīmija ir koncentrāts un to var dažādi atšķaidīt. Tā var strādāt arī ļoti lielā atšķaidīšanā. Vai tas bija 100 litri vai 1000 litri, es jums nevaru pateikt. Bet tā strādāja, bet nebija piegādāta visos daudzumos. Varu pateikt, ka bija piegādāta puse no cenu aptaujā pieprasītā daudzuma,” sacīja Vita Baurovska.

Tikmēr RS neko nezina par ūdens piegādāšanu mazgāšanas līdzekļu vietā, jo neviens neko tādu nav pamanījis. Autobusi un trolejbusi ir mazgāti katru nakti. Sūdzību nav bijis, par to vai līdzekļu bijis pietiekami.

“Līguma darbības laikā nekādu pretenziju par konkrēto piegādātāju un produkciju nebija,” raidījumam “Nekā personīga” sacīja RS Juridiskās daļas vadītājs Didzis Stepe. Viņš arī nevarēja komentēt “MJ partneri” pārstāvja apgalvoto, ka viņi RS ir piegādājuši vien 30-50% no tā, kas bija līgumā, bet pārējais – ūdens.

“Domāju, ka nekas tāds nav konstatēts, ja kaut kas tāds būtu konstatēts, tad visticamākais, ka būtu tālāka rīcība,” piebilst RS pārstāvis Stepe, kurš nevarēja arī pateikt, vai Stunžāns varēja ietekmēt tīrīšanas preču iepirkuma gaitu un uzmanīt tālāko realizāciju, vien pieļāva, ka “Stunžāna kungs nav atbildīgs par iepirkumiem, jo viņš nav sagādes daļas darbinieks – Tehniskās kontroles daļa atbild par tīrīšanas procesu kā tādu, nevis par produkcijas sagādi”.

Raidījuma “Nekā personīga” rīcībā esošais VID audits liecina, ka Beskorovainija firma “Rīgas satiksmei” ķīmiju praktiski nepiegādāja. Ja pašvaldības uzņēmumam to savajadzējās, to pirka pa tiešo no Stunžāna uzņēmuma “RS Baltic”.

Līdz ar to nebija nekādu izdevumu un no shēmas nopelnīja visi. 3% saņēma “MJ partneri” par reputācijas aizdošanu, 10% palika Beskorovainija firmas kontos, atlikušo naudu Vita Baurovska aizskaitīja uz ārzonas firmām Ķīnā. Tur to izņēma skaidrā naudā. Tālāk naudu sadalīja starp Vjačeslavu Stunžānu un kādām personām, ko apzīmēja ar vārdu “apdrošinātāji”. Apdrošinātāji esot cilvēki, kuri cenu aptaujā palīdzējuši izkārtot uzvaru.

“Es domāju, ka bez viņa lēmumiem un uzdevumiem nekas nenotiktu, jo cenu aptaujās par lielām summām nav iespējams tik viegli uzvarēt, jo gribētāju Latvijā mūsu mazajā tirgū ir ļoti daudz. Lai tu būtu pirmais vai otrais un lai tev būtu iespēja, vienmēr par to ir jāpasaka paldies. Es domāju, ka tas ir no tiem cilvēkiem, kurš vienkārši deva norādi, ka prece ir jāiegādājas no mums,” raidījumam “Nekā personīga” atzīst Vita Baurovska.

TV3 raidījums noskaidroja, ka kontaktpersona, ko sauca par apdrošinātāju, ir uzņēmējs Boriss Carjevs.

Viņa birojs atrodas Antonijas ielā, vienā ēkā ar “Baltijas apdrošināšanas namu”. Tur Borisu satikt neizdodas. Vēlāk viņš caur kādu uzticamības personu atbild, ka neko nekomentēs. Komentārus nesniedz arī Aleksandrs Beskarovainijs. Agrā rītā pie mājas sastaptais RS darbinieks Vjačeslavs Stunžāns savu saistību ar notikušo pilnībā noliedza.

Avots: www.lsm.lv

Fiktīvi nodarbinot cilvēkus, no RNP izkrāpti teju 150 000 eiro

Fiktīvi nodarbinot cilvēkus Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), laika posmā no 2014. gada līdz 2015. gadam no uzņēmuma izkrāpti teju 150 000 eiro, pabeidzot izmeklēšanu secinājusi Valsts policija.

Kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts kontrole, veicot revīziju RNP, konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014.gada marta līdz 2015.gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Ar šīm aizdomām Valsts kontrole vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura par minēto faktu uzsāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par šo personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu un tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no Rīgas pašvaldības uzņēmuma teju 150 000 eiro apmērā.

Turpinot izmeklēšanu, par notikušo policijā tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā vai, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai, ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai. Tāpat daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc tā paša panta trešās daļas, proti, par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Kriminālprocess ar 12 aizdomās turētām personām šī gada 31. martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Avots: www.db.lv