10.01.2012.
Audriņi: saglabāt piemiņu par pagātni nākotnes vārdā

Varbūt tas Audriņos, varbūt tas Zlēkās bijis!
Varbūt tas priedainēs, kur elso Salaspils,
Kas vienmēr atceras, kā svina lietus lijis
Pār dzīviem augumiem ... kā nosirmojis sils?
Vai tas var pasaulē no jauna atkārtoties?
Sirds bažās iedrebas: vai tiešām tā var būt?

A. Vējāns.

Šogad aprit 70 gadi kopš traģiskajiem notikumiem Audriņu ciemā, kas notika 1942. gadā Rēzeknes novadā. 1942. gada janvāra sākumā ciemu nodedzināja vietējie policisti, bet visus 215 tā iedzīvotājus, tai skaitā 55 bērnus, nošāva.

Lasīt tālāk

07.01.2012.
Latvijas Sociālistiskas partijas priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāta Alfrēda Rubika intervija avīzei „Diena”

- Kādēļ esat vērsies pie Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozo ar lūgumu izvērtēt Latvijas valdības tiesības iejaukties vilcienu iepirkuma konkursā?

- Kādreiz pats esmu strādājis Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā, bet mēs ražojām dzinējus Rīgas vagonu rūpnīcai (RVR). Tāpēc RVR liktenis man nav nevērtīgs. Es redzu, ja Latvijā ir iespēja atsākt attīstīt veselu nozari, tas ir ļoti svētīgi. Vieni runā, ka Latvijai vajag savu Škodu un vēl visu ko. Bet tad, kad mums to dod, mēs saduramies ar nespēju iespēju izmantot. Manuprāt, piedāvājums ir ļoti izdevīgs, ja no Kohēzijas fonda varam dabūt 100 miljonus latu, bet projekta kopējās izmaksas ir 144 miljoni latu, lai uzsāktu vilcienu ražošanu. Tā ir Dieva dāvana, mēs paši nekad tādu naudu nedabūsim. Jāatceras, ka RVR ražotie vagoni darbojās visā Padomju Savienībā un strādā vēl šodien. Tie tika eksportēti uz Dienvidslāviju, Bulgāriju, citām Austrumeiropas valstīm. Tādēļ, ja Latvijas valdībai un ražotājiem būs vēlēšanās, noieta tirgus tiks atrasts, jo Spānijas firma arī ir ar pasaulē pazīstamu zīmolu. Vilcienu būves jautājums ir jārisina, ja gribam to risināt. Ja negribam nekādus spēkus pielikt, nu tad notiek tas, kas notiek.

Lasīt tālāk