LTV: Par kukuļņemšanu notiesātais Strancis bijis padomnieks Rīgas domē

Par kukuļņemšanu notiesātais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis pēc iznākšanas no cietuma algots par konsultantu Rīgas domes Īpašuma departamentā, piektdien vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.

Stranci sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu savulaik personīgi aicinājis tagadējais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”). Ētikas pārkāpumus, algojot korupcijā iesaistīto Stranci, Burovs nesaskata.

LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka Strancis Rīgas domē atgriezās kā konsultants tagadējā mēra Burova vadītajā Īpašuma departamentā. Stranča uzdevums bija sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu. Viņu darbam personīgi uzrunājis tieši Burovs.

Rīgas mērs skaidroja, ka Stranci pieaicinājis tāpēc, ka Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projekts bija Pilsētas attīstības departamenta paspārnē, kad departamenta vadītājs bija Strancis.

“Ņemot vērā, ka Īpašuma departamentam kā pasūtītājam šis projekts absolūti nebija zināms, es palūdzu Pēteri Stranci un Jāni Dripi piedalīties un palīdzēt pasūtītājam vadīt šo projektu. [..] Domāju, ka visi zina Pēteri Stranci kā profesionālu cilvēku, un viņš patiešām mums daudz palīdzēja,” LTV stāstīja Burovs.

Kopumā Strancis par konsultācijām Īpašuma departamentam 2017. un 2018. gadā saņēma 11 900 eiro. Stranča līgums ar departamentu noslēdzās pērnā gada maijā. Nekādas ētiskas problēmas, algojot par kukuļņemšanu notiesātu bijušo Rīgas domes amatpersonu, Burovs nesaskata.

“Es uzskatu, ka tas ir ētiski, es uzskatu, ka tas ir lietderīgi, un es uzskatu, ka tas pareizi. [..] Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata – ja cilvēks saņem sodu un dažus gadus pavada cietumā, viņš ir norakstīts pavisam,” uzsvēra Burovs.

Rīgas domes konsultantu sarakstus pašlaik pēta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) konkrētus vārdus neminēja, taču norādīja, ka radušies vairāki jautājumi:

“Jautāsim Rīgas domei to, kādu funkciju pildīja konsultants, konsultējot par Mežaparku, zinot, ka šī persona bijusi četrus gadus apcietinājumā,” norādīja ministrs.

Īsi pirms “Panorāmas” ētera tika saņemts Pētera Stranča e-pasts, kurā viņš uzsver, ka galvaspilsētas attīstības jautājumi viņam kā arhitektam un plānotājam nav vienaldzīgi. “Esmu jau devis, manuprāt, neadekvāti lielu norēķinu par vairāk kā desmit gadus seniem notikumiem, kurus joprojām mēģina aktualizēt,” tā Strancis. Tam seko arī piebilde, ka ar citām Rīgas domes struktūrvienībām viņam neesot sadarbība par atlīdzību.

Kā vēstīts, vēl būdams Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks, Strancis kopā ar departamenta direktoru Vilni Štramu pieprasīja kukuli no nekustamo īpašumu attīstītājas Ināras Vilkastes viena miljona eiro apmērā, lai viņas īpašumā Rīgā atļautu būvēt augstceltni, ko abas domes amatpersonas arī nokārtoja. Tagad uz šīs zemes atrodas Valsts ieņēmumu dienesta ēka. No prasītās summas Strancis un Štrams kukulī saņēma 326 tūkstošus eiro.

2015. gadā, pēc četru gadu pavadīšanas aiz restēm par kukuļņemšanu, Strancis medijiem pauda: “Būtu neglīti, ja es atgrieztos darbā Rīgas domē”.

No ‘Rīgas kartes’ miljonus pelnījis ar GKR politiķiem saistīts uzņēmējs

Pirms desmit gadiem ieviestā Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar “e-talonu” apkalpojošās SIA “Rīgas karte” darbinieku Aleksandru Brandavu (GKR) saistīts uzņēmējs Andreju Blažko, atsaucoties uz “Rīgas kartē” šovasar veikto auditu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto”.

Noslepenotajā auditā, ar kuru iepazinies “de facto”, atklājies, ka pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme” kopā ar privāto investoru, Francijas kompāniju “Conduent” piederošā “Rīgas karte” savu biznesa stratēģiju ir balstījusi uz divām firmām. Par to pakalpojumiem pēdējo piecu gadu laikā “Rīgas karte” samaksāja 76 miljonus eiro, kas veido divas trešdaļas no kopējām uzņēmuma izmaksām šajā laikā. Pastāv risks, ka atkarība no šīm firmām tikai pieaugs, tāpēc “Rīgas satiksmei” būtu jārīkojas, lai to labotu, pausts ziņojumā. Audits apstiprina arī aizdomas, ka “Rīgas karte” bijusi kārtējā barotne galvaspilsētā pie varas esošajiem un viņiem pietuvinātajiem, vēstīja raidījums.

No “Rīgas kartes” audita un citiem avotiem varot secināt, ka “e-talona” sistēmas apkalpošana jau pirms desmit gadiem, iespējams, apzināti veidota kā necaurspīdīga struktūra, kurā grūti izsekot naudas tēriņiem. Tās tuvumā kopš “Rīgas kartes” dibināšanas pirms 12 gadiem visu laiku bijis Brandavs.

No “Rīgas kartes” valdes Brandavs atkāpās tikai pavasarī – neilgi pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu aizturēja aizdomās par ilgstošu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar mikroautobusu pārvadājumu konkursiem, kuros piedalījās viņa firmas. Pavasarī viņu no Elektronisko norēķinu projektu nodaļas vadītāja amata atlaida arī “Rīgas satiksme”. Tomēr vēl joprojām Brandavs ir saglabājis kādu amatu “Rīgas kartē”, liecinot uzņēmumā veiktais audits.

“de facto” sazvanīts, Brandavs to, ka vēl joprojām strādā par tirgzinības direktoru “Rīgas kartē”, komentēt negribēja. Sarunu viņš pārtrauca brīdī, kad raidījums vaicāja par “Rīgas kartes” auditā pieminēto viņa saikni ar uzņēmēju Blažko.

Kā vēstīja raidījums, Blažko pieder plaša uzņēmumu impērija, bet saistībā ar “Rīgas karti” svarīgākie ir divi. Ar Blažko pilnībā piederošo SIA “BMS Tehnoloģija” jau 2008. gada pavasarī – pusgadu pēc dibināšanas – “Rīgas karte” noslēdza 53 miljonus eiro vērtu līgumu par e-biļetes ieviešanu sabiedriskajā transportā. Patlaban “BMS tehnoloģija” nodrošina Rīgas autostāvvietu maksāšanas sistēmu, pārdod viedbiļetes Rīgas sabiedriskajam transportam un sniedz citus pakalpojumus Rīgas pašvaldībai.

Savukārt līgumu par e-talona automātu uzturēšanu 2010. gadā no uzņēmuma “BMS tehnoloģija” pārņēma cita ar Blažko saistīta firma – SIA “Burlat”, kurā Blažko kontrolē 46,5% daļu. “Burlat” darbiniekus tehnisko jautājumu jomā apmācīja “Rīgas kartes” franču investors “Conduent”. Auditori nespēja noskaidrot, kāds bija pamatojums līguma pārjaunojumam no “BMS tehnoloģija” uz “Burlat”, vēstīja raidījums.

Audita ziņojumā esot norādīts uz augstu risku, ka “Rīgas kartes” atkarība no abiem lielajiem piegādātājiem pieaugs un lielo piegādātāju monopolista pozīcijas pastiprināsies. Auditori konstatējuši, ka “Rīgas karte” biznesa stratēģiju veidoja, balstoties uz “Burlat” un “BMS tehnoloģija”, tāpēc būtiskas zināšanas par tehnoloģijām uzkrātas šajās privātfirmās, bet ne pašā “Rīgas satiksmes” meitaskompānijā.

Namā, kurā atrodas abu “Rīgas kartes” lielo piegādātāju biroji, raidījumam neizdevās sastapt Blažko, bet uz biroja darbiniecei nodoto lūgumu sazināties ar “de facto” viņš neesot atsaucies.

No sarunas ar “Rīgas kartes” rīkotājdirektoru Ēriku Morizūru auditori secinājuši, ka uzņēmumam nav procedūru, kas liktu pirms būtisku līgumu noslēgšanas organizēt iepirkumu. Auditoriem neesot izdevies pārliecināties, vai ar Blažko firmām noslēgtie miljonus eiro vērtie līgumi ar bargiem līgumsodiem par to laušanu pirms termiņa bijuši godīgi.

Laikā, kad tika dibināta “Rīgas karte”, Blažko kļuva par biznesa partneri Rīgas domniecei, partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valdes loceklei Irinai Vinnikai, kura vēlāk kļuva arī par “Rīgas satiksmes” valdes locekli. Tieši kopā ar “BMS tehnoloģija” viņa nodibināja divas firmas, kuru dalībniece līdzās Blažko bija arī trīs gadus, kad strādāja “Rīgas satiksmes” valdē, vēstīja “de facto”.

Vinnika raidījumam skaidroja, ka Blažko personiski pazīst jau sen. Ar partijas biedru Brandavu, ko viņa sauc par brīnišķīgu domubiedru, Vinnika vairāk nekā 20 gadus sadarbojoties kultūras jomā, piemēram, vadot koncertus un rakstot projektus viņa diriģētajam korim “Blagovest”.

Uz tiešu jautājumu, vai viņa bija tā, kura iepazīstināja Brandavu ar Blažko, Vinnika nevarēja atbildēt. Tomēr biznesa attiecības starp Brandavu un Blažko gan esot bijušas. Pirms trīs gadiem divas Brandavam pastarpināti piederošas firmas nopircis kāds Blažko uzņēmums. Šo faktu tagad esot pamanījuši arī auditori.

Kriminālprocesā ierautajam Brandavam noteikta dīkstāve un uz darbu viņš nenākot. Tomēr “Rīgas satiksmes” pagaidu vadītājs Ernests Saulītis, vaicāts, vai Brandavs joprojām saņem algu, atbildēja: “Cik man ir zināms, jā. Un mūs tas neapmierina jau ilgi. Un mēs jau ilgstoši veicam šīs sarunas ar “Conduent”. No sākuma mēs izteicām savus iebildumus valdei. Valde lēmumus nav pieņēmusi atbilstošos, un līdz ar to mēs risinām ar otru dalībnieku šos jautājumus.”

Bez amata Brandavam “Rīgas kartē” esot palikušas arī neformālas saites. Piemēram, “Rīgas kartes” galvenās grāmatvedes dēls Juris Misters bija un joprojām ir vairāku Brandava vai viņa tēva uzņēmumu valdes loceklis, noskaidrojis raidījums.

Ne par Brandava lomu, ne par auditā konstatēto atkarību no Blažko firmām komentārus no “Rīgas kartes” saņemt neesot izdevies. Rīkotājdirektors Morizūrs sniegt interviju klātienē atteicies, arī “Rīgas kartes” birojā “de facto” neesot ielaists. Solījums atbildēt uz jautājumiem rakstiski arī neticis izpildīts – tā vietā “Rīgas karte” izlēmusi atbildes e-pastā piedraudēt “de facto” ar policiju: “Ņemot vērā Jūsu uzdotos jautājumus, SIA “Rīgas karte” secina, ka ir notikusi SIA “Rīgas karte” komerciālās un konfidenciālās informācijas izpaušana trešajām personām, kā rezultātā šā gada 10. oktobrī SIA “Rīgas karte” ir vērsusies ar lūgumu pie uzņēmuma dalībniekiem vērsties tiesību sargājošajās iestādēs SIA “Rīgas karte” un tās dalībnieku likumisko interešu aizsardzībai.”

Bez atkarības no Blažko firmām”Rīgas kartes” audits atklājis arī citas problēmas, tai skaitā Rīgas domes vadībai lojālo cilvēku vai partiju finansiāla atbalstīšana. Piemēram, “Rīgas kartes” pirmsākumos par sekretāri tur neilgu laiku pastrādājusi Vinnikas meita, bet lielā piegādātāja “Burlat” līdzīpašniece maksājusi biedra naudas GKR, savukārt uzņēmuma biznesa attīstības direktors esot ziedojis “Saskaņai”.

Tolstojs, kurš nesen ticis pie aizdomās turētā statusa RTAB lietā un “Saskaņas” frakcijas vadītāja amata, par Jakovļevas darba gaitām neko nezinot. Viņš kategoriski noliedza to, ka Jakovļevas nonākšanai “Rīgas kartē” ir kāds sakars ar viņa bijušo amatu tur.

“Rīgas kartes” valdē pastrādāt paguvis arī viens no amatiem bagātākajiem “saskaņiešiem” Rīgas domē – Maksims Tolstojs. Pirms sešiem gadiem, kad deputātiem vadīt pašvaldības kapitālsabiedrības aizliedza likums, Tolstojs no “Rīgas kartes” aizgāja, taču pēc dažām nedēļām par biznesa attīstības projektu vadītāju “Rīgas kartē” sāka strādāt viņa dzīvesbiedre Jeļena Jakovļeva. Šo amatu viņa spēja apvienot ar “Rīgas tūrisma attīstības biroja” (RTAB) administratīvās direktores pienākumiem un atstāja to tikai šogad martā, vēstīja “de facto”.

Gadu par biznesa attīstības projekta vadītāju “Rīgas kartē” nostrādāja arī Inna Novika – Jakovļevas biznesa partnere un brāļa sieva. Laikā, kad strādāja “Rīgas kartē”, Novika “Saskaņai” paspēja noziedot gandrīz 11 000 eiro, savukārt Jakovļeva partijai atvēlēja kopumā 46 000 eiro, vēstīja “de facto”.

Piecos gados ‘Saskaņai’ pietuvinātajiem izmaksāti vismaz 3,7 miljoni no rīdzinieku naudas

Pēdējo piecu gadu laikā partijai “Saskaņa” pietuvinātiem cilvēkiem par darbu dažādās domes struktūrvienībās izmaksāti vismaz 3,7 miljoni eiro no pašvaldības budžeta, noskaidrojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Kopumā šī summa izmaksāta vismaz 70 dažādiem cilvēkiem.

Viena no visdāsnāk atalgotajām amatpersonām bijis Rīgas domes “Neatkarīgo deputātu frakcijas” vadītājs Valērijs Petrovs, kurš pirms dažiem mēnešiem tika izslēgts no “Saskaņas” rindām.

Par darbu dažādās domes struktūrvienībās Petrovs laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam nopelnījis 248 126 eiro.

Otrs “pelnošākais saskaņietis” bijis pašreizējais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks, kurš kopumā saņēmis 167 873 eiro.

Vēl 148 181 eiro saņēmis bijušais Rīgas domnieks Nikolajs Zaharovs, kurš nu jau devies viņsaulē.

“Re:Baltica” apkopojusi, ka vēl viena no pelnošākajām amatpersonām bijusi pašreizējā Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kura par amatiem domes struktūrvienībās pēdējo gadu laikā saņēmusi 118 335 eiro.

“Saskaņa” pašvaldībā darbā iekārtojusi ne tikai deputātus. Tā, piemēram, žurnālists Konstantīns Gaņins saņēmis 113 040 eiro, bet bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) sieva Iveta Strautiņa-Ušakova strādājusi ne vien kā mēra biroja vadītāja, bet astoņus gadus bijusi arī konsultante SIA “Rīgas ūdens”.

Par šo amatu viņa ik gadu varētu būt saņēmusi aptuveni 14 500 eiro, konstatējusi “Re:Baltica”. Vienlaikus centrā norāda, ka jebkāda veida informāciju par amatpersonu atalgojumiem no domes struktūrvienībām iegūt bijis teju neiespējami un atsevišķos gadījumos jautājums risināts arī ar tiesas starpniecību.

Līdzekļus no domes budžeta saņēmis arī bijušais žurnālists un Eiropas Parlamenta deputāts no “Saskaņas” Andrejs Mamikins. Viņš strādājis Rīgas Tūrisma attīstības birojā laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam.

“Re:Baltica” norāda, ka visvairāk “savējo algošanai” – aptuveni miljons eiro – piecos gados tērēts no “Rīgas satiksmes” budžeta. Piemēram, 2018. gadā “Rīgas satiksmes” konsultantiem izmaksāti 407 058 eiro, bet 2017.gadā – 346 915 eiro.

Rīgas tūrisma un attīstības birojs “Saskaņai” pietuvinātiem cilvēkiem algās šajā laika posmā izmaksājis 695 677 eiro, nodibinājums “Riga.lv” – 421 756 eiro, “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) –338 835 eiro, bet “Rīgas Centrāltirgus” – 230 607 eiro.

RNP un Centrāltirgus datus par to cilvēku atalgojumu, kuri nav amatpersonas, nesniedz, līdz ar to patiesā summa varētu būt vēl lielāka, norāda “Re:Baltica”.

Volkinšteinu un viņa ģimenes locekļus lūdz apsūdzēt nelikumībās ar ‘Rīgas satiksmes’ degvielas kartēm

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 29. jūlijā nosūtījis krimināllietas materiālus Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūrai, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret trim personām, tostarp kādu pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” amatpersonu, portāls “Delfi” uzzināja KNAB.

Aģentūra LETA ziņo, ka šajā kriminālprocesā aizdomās turētā “Rīgas satiksmes” amatpersona ir “Rīgas satiksmes” daudzmiljonu eiro iepirkumu lietā aizdomās turētais, bijušais pašvaldības uzņēmuma Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, savukārt fiziskās personas – Volkinšteina dēls Jānis Volkinšteins un viņa sieva Jūlija Volkinšteine.

“Rīgas satiksmes” amatpersonu lūgts apsūdzēt pēc Krimināllikuma 20. panta 4. daļas un Krimināllikuma 193. panta 2. daļas par par nelikumīgu darbību ar maksāšanas līdzekļiem atbalstīšanu. Savukārt abas fiziskās personas lūgts apsūdzēt pēc Krimināllikuma 193. panta 2. daļas par nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem.

No KNAB publicētās inforgrafikas noprotams, ka “Rīgas satiksmes” amatpersona nodevusi uzņēmuma degvielas kartes divām privātpersonām, kas šos maksājuma līdzekļus izmantojušas, lai privātajos transportlīdzekļos iepildītu degvielu.

Izmeklēšanā birojs noskaidrojis, ka nelikumīgās darbības notikušas ne mazāk kā 27 reizes laika periodā no 2017. gada 11. janvāra līdz 2018. gada 3. decembrim.

Kopējā summa par kādu iepildīta degviela privātajos transportlīdzekļos ir 1574,70 eiro.

Par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

“Rīgas namu pārvaldnieka” fiktīvo darbinieku lieta: izkrāpti 193 000 eiro

Krimināllieta par iespējamu fiktīvo nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) beidzot ir nonākusi tiesā – prokuratūra uzskata, ka gada laikā no uzņēmuma izkrāpti gandrīz 193 000 eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.

Šogad apsūdzība celta bijušajai RNP valdes loceklei Ingai Bulgarinai. Prokuratūra uzskata, ka viņa ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un organizēja noziedzīgo nodarījumu, un tieši Bulgarina esot uzdevusi izveidot fiktīvās štata vietas RNP Attīstības projektu nodaļā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters norādīja, ka šī amatpersona deva norādījumus, virzīja attiecīgus dokumentus, lai valde nobalsotu par šādu štata vietu izveidošanu, kas arī tika izdarīts. Tālāk tikuši doti norādījumi aicināt konkrētas personas it kā uz darba interviju un gatavot darba līgumus ar šīm personām. Šīs personas, kas arī lietā apsūdzētas, neesot brīnījušās par šādu uzaicinājumu un arī šo iespēju tikt nodarbinātas izmantoja, jau pirms tam zinot, ka tām nekas nebūs jādara, skaidroja Meisters.

Savukārt Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš, prokuratūras ieskatā, zinājis, ka darbinieki faktiski savus darba pienākumus neveic, taču neko neiesāka, turklāt sniedza RNP Personāla vadības nodaļā viltotas darba laika uzskaites tabulas.

Tikmēr pats Kalnkaziņš sarunā ar LTV savu vainu noliedza. “Viņi pārmet to, ka tie cilvēki it kā nav strādājuši. Bet kā viņi nav strādājuši, ja es viņiem esmu devis darbu? Nu, es jau katru dienu nebraucu pie viņiem, bet darbu es viņiem esmu devis,” skaidroja Kalnkaziņš.

Pārējās 12 personas apsūdzētas par krāpšanu, proti, darba algas saņemšanu ar viltu. Starp viņiem ir arī bijusī partijas “Saskaņas” domniece Svetlana Savicka, toreizējās Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas deputātu dzīvesbiedres Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova tā laika preses sekretāra dēls Mārtiņš Točs, kā arī vairākos skandālos iesaistītais Ivans Staļnojs.

Vēl septiņiem apsūdzētajiem saikne ar Rīgas domes valdošo partiju vismaz pagaidām nav zināma, norādīja LTV.

Raidījums vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017.gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē pagājušā gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja pirms mēneša.

Savukārt Kalnkaziņu neilgi pēc RNP vadības lēmuma likvidēt Attīstības projektu nodaļu toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) iecēla uzņēmuma “Rīgas ūdens” valdē, un šajā amatā viņš ir joprojām. Kalnkaziņš ir Amerika vadītās partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs.

Rīgas mērs Dainis Turlais LTV neatbildēja, vai apsūdzētām personām ir vieta pašvaldības uzņēmuma valdē. “Tik straujas reakcijas nav raksturīgas man, ka nepadomājot uzreiz dot kaut kādu atbildi. Tas ir jāizvērtē, un, protams, ja cilvēks vienā uzņēmumā ir pamatoti turēts aizdomās vai pret viņu ir izvirzītas kaut kādas apsūdzības, un tās ir pamatotas, tad acīmredzot jālemj arī ir par viņa tālāko vietu, atbildību un viņa darbu,” sacīja Turlais.

Prokuratūra ir aicinājusi Rīgas domei pieteikties procesā kā cietušajai, kas vēl nav izdarīts. Ja pašvaldība tā arī nereaģēs, RNP nodarītā kaitējuma kompensāciju varēs pieteikt pati prokuratūra.

Kā pērn aprīlī vēstīja LTV, lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Toreiz tika ziņots, ka maijā šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdīsies RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, bet par desmit personām izmeklēšana turpinās.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) toreiz bija pārliecināts, ka pret desmit cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta “beigsies ar neko”.

‘Re:Baltica’: ‘Riga.lv’ 400 000 eiro izmaksājis ‘Saskaņai’ pietuvinātiem jauniešiem un žurnālistiem

Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību portāls “Riga.lv” pēdējos četros gados vismaz 400 000 eiro pilsētnieku naudas izmaksājis “savējiem” jeb partijai “Saskaņa” pietuvinātiem jauniešiem un žurnālistiem, atsaucoties uz nodibinājuma valdes sēžu protokoliem un algu sarakstiem, vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Kopumā četros gados algās un autoratlīdzībās nodibinājums izmaksājis ap 700 000 eiro. Daudzi no algu un autoratlīdzību saņēmējiem ir partijas jaunatnes organizāciju aktīvisti, daļa – kādreizējie krieviski iznākošo izdevumu žurnālisti. Sabiedrisko attiecību portālam ir arī pašam savi sabiedrisko attiecību speciālisti, turklāt maksāts ticis arī par citu sagatavotu preses relīžu pārpublicēšanu, noskaidrojis “Re:Baltica”.

Starp “Riga.lv” darbiniekiem, kuriem ir redzama saikne ar “Saskaņu” vai agrāko Rīgas domes koalīciju, pētnieciskās žurnālistikas centrs identificējis Inu Oškāju, Kseniju Zagorovsku, Danutu Dembovsku, Aleksandru Šuņinu, Anitu Kiseļovu (Pokrovsku), Georgiju Ņikitinu, Nauri Lukševicu, Annu Vasiļjevu, Vladislavu Černovu, Angelinu Kašperko, Alekseju Mehonošinu, Dmitriju Ličkovski un Irenu Poltoraku.

Piemēram, portāla “Riga.lv” štata žurnālistei Oškājai, kura agrāk strādāja laikrakstā “Čas”, bet tagad ir gan “Saskaņas” Saeimas frakcijas darbiniece, gan portāla galvenā redaktore, 2018.gadā nodibinājums izmaksājis 20 991 eiro, 2017.gadā – 17 548 eiro, bet 2016.gadā – 2110 eiro. Savukārt portāla galvenās redaktores vietniece Dembovska, kura ir arī biedrības “9.may.lv” valdes locekle, bet agrāk strādājusi “Saskaņas” Saeimas frakcijā kā Nila Ušakova palīdze, četros gados no “Riga.lv” kopumā saņēmusi teju 60 000 eiro.

Papildus tam ievērojamas summas no nodibinājuma “Riga.lv” līdzekļiem pārskaitītas medijiem un reklāmu izvietotājiem Rīgas ielās. Visvairāk naudas – 1,55 miljoni eiro – ticis mediju aģentūrai “Mediaservice” par drukātā “Riga.lv” laikraksta izdošanu. Šādu modeli nodibinājums esot izvēlējies pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildēm 2014.gadā, ka bezmaksas pašvaldību izdevumi kropļo konkurenci. Tagad tā vietā “Riga.lv” rīkojot iepirkumus, “lai piesaistītu privātos komersantus, lai tādējādi netiktu ietekmēta konkurence un privāto mediju saimnieciskā darbība,” skaidro “Riga.lv”.

“Mediaservice” īpašniece ir “Saskaņas” politiķa Andreja Kozlova bijusī sieva. Par aģentūras saitēm ar “Saskaņu” vēstīts vairkkārt. Turklāt “Riga.lv” nav vienīgas ar pašvaldību saistītais aģentūras peļņas avots. Lai gan avīzes uzdevums jau tā ir informēt par pašvaldībā, tostarp tās uzņēmumos, notiekošo, vēl atsevišķus pasūtījumus “Mediaservice” saņēmusi arī, piemēram, no Rīgas pārziņā esošā “Rīgas centrāltirgus” un Rīgas 1.slimnīcas, vēsta “Re:Baltica”.

“Riga.lv” ir nodibinājums, kuram dome katru gadu piešķir vairākus miljonus eiro. Piemēram, vēlēšanu gadā nodibinājuma pieprasītais finansējums bija trīs miljoni eiro. Nodibinājums žurnālistikas centram “Re:Baltica” iepriekš atteicās sniegt detalizētāku informāciju par saviem tēriņiem, tomēr centrs to iesūdzēja tiesā un uzvarēja.

Kā ziņots, Valsts kontrole šopavasar nāca klajā ar revīzijas ziņojumu, kurā secināts, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revidenti galveno uzmanību vērsa uz diviem Rīgas pašvaldības nodibinājumiem – “Riga.lv” un Rīgas Tūrisma attīstības biroju, kurš attīstīja zīmolu “Live Riga”.

Pēc revīzijas ziņojuma Rīgas domes amatpersonas solīja vērtēt šo abu nodibinājumu darbību.

KNAB aizturējis bijušo RTAB amatpersonu Tolstoju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien Latvijā aizturējis Rīgas domes deputātu un nodibinājuma “Rīgas tūrisma attīstības birojs” (RTAB) bijušo valdes locekli Maksimu Tolstoju (S), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tolstojs kopš 14. maija nebija atgriezies no komandējuma Krievijā un KNAB bija iesniedzis slimības lapu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.

13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus – aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.

RTAB par rīdzinieku naudu algojis ‘Saskaņas’ priekšvēlēšanu kampaņas konsultantu no Vācijas

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB), kur pirmdien līdz ar Rīgas domi notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanas, pērn bija noslēdzis vairākus līgumus ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru (Lutz Meyer), noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

LTV ziņo, ka Meieru, kurš pazīstāms kā Angelas Merkeles priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs 2013. gadā, priekšvēlēšanu kampaņas veidošanai bija piesaistījusi arī partija “Saskaņa” pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

RTAB bija noslēgti vairāki līgumi ar “Saskaņas” konsultanta Meiera firmām par Rīgas reklamēšanu ārvalstīs, kā, piemēram, par tūrisma semināra rīkošanu. Līgumi bijuši līdz 50 000 eiro vērti. Kopējā summa, ko Meiers varētu būt saņēmis no Rīgas domes nodibinājuma, ir ap 300 000 eiro.

Lai arī varētu noprast, ka Rīgai bija jābūt popularizētai Vācijā, Zviedrijā un Spānijā, jo šajās valstīs, kā noskaidrojis raidījums, Luca Meiera kompānijai ir sadarbības partneri. Tomēr publiski nav atrodama informācija par to, ka šajās valstīs noritējušas Meiera firmu veidotas apjomīgas Rīgas reklāmas kampaņas.

Raidījums vēsta, ka kratīšanas šonedēļ notikusi ne vien Rīgā, bet likumsargi arī viesojušies Meiera uzņēmumu birojos Vācijā, Spānijā, Zviedrijā. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka šonedēļ saistībā ar izmeklēšanu KNAB viesojās pie “Saskaņas” arī Saeimā. Tāpat kratīšanas notikušas RTAB valdes priekšsēdētājas Vitas Jermolovičas un valdes locekļa Maksima Tolstoja mājokļos.

Telefonsarunā ar LTV Meiers atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem un nolika klausuli. Situāciju atteicās komentēt arī atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Savukārt Regīna Ločmele-Luņova, kas bija RTAB valdes locekle līdz pat pērnā gada beigām, skaidro, ka neatceras sadarbību ar Luca Meiera uzņēmumiem. “Es nevaru sniegt informāciju par nopietniem līgumiem, ja man uz rokām nav dokumentu,” LTV sacīja Ločmele-Luņova.

RTAB amatpersonu rīcība, iespējams, radījusi vismaz 300 000 eiro zaudējumus, lēš KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju rīcībā esošie fakti norāda uz to, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, portāls “Delfi” uzzināja KNAB.

Sākotnējie KNAB aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā. Nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

Līdzekļi varētu būt izšķērdēti, piemēram, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus. Tāpat amat personas varētu būt viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros.

Jau ziņots, ka 5. aprīlī KNAB sāka kriminālprocesu pret Rīgas domes nodibinājuma RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

13. aprīlī KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

Līdz ceturtdienai, 16. maijam, nopratināti vairāki desmiti personu, ziņo KNAB.

Gandrīz puse no korupcijas un fiktīvu darbinieku skandālā ierautā RTAB darbiniekiem – “Saskaņas” cilvēki

RTAB iepriekšējo gadu valdes politiskā piederība – Makims Tolstojs un Regīna Ločmele-Luņova no Saskaņas un Vita Jermoloviča no GKR – jau bija zināma. Taču partejisko loks ir daudz plašāks. Pētot RTAB darbinieku sarakstu Re:Baltica arī pieķēra melos deputātu Sandri Bergmani (Saskaņa). Birojā ir strādājušas gan viņa sieva, gan māte, taču vēl pirms mēneša viņš īsziņā apgalvoja, ka “nestrādā”, ignorējot to, ka jautājums attiecas arī uz pagātni.

No visiem Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekiem pēdējos trīs gados gandrīz puse ir bijuši aktīvi Saskaņas biedri un ziedotāji vai partijas politiķu radi. Turklāt proporcija par labu “politiskajiem nodarbinātajiem” ar gadiem birojā auga, liecina Re:Baltica iegūtie biroja darbinieku štatu saraksti, kuri salīdzināti ar partiju finansētāju datu bāzi, partijas mājas lapu un darbinieku profiliem sociālajos tīklos.

2018. gadā no nodibinājuma 39 darbiniekiem 15 bija saskaņieši. Viņi pārsvarā noformēti kā projektu vadītāji. Vismaz par daļu Valsts kontrolei radušās aizdomas, ka šie amati ir bijuši fiktīvi – cilvēki ir, algu saņem, taču reāli nestrādā. Vēl divi darbinieki bijuši Saskaņas koalīcijas partijas Gods Kalpot Rīgai (GKR) biedri.

Jakovļevas un viņas bijušā vīra ziedojumi jau iepriekš izpelnījušies uzmanību, jo Tolstojs uz kādu laiku skaitījās maksātnespējīgs. Taču uzmanības vērti ir ne tikai ziedojumi. Latvijas Starptautiskais biznesa klubs, kura valdē no 2015. gada līdz 2016. gada februāra beigām bija Jeļena Jakovļeva regulāri uzvarējis RTAB konkursos, piemēram, par Baltkrievijas biznesa forumu un Rīgas tirdziņa Sanktpēterburgā rīkošanu. RTAB par to klubam kopumā samaksāja 137 840 eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Vismaz daļai iepirkumu no RTAB puses ir Tolstoja paraksts.

Anželika Sergejeva darbu RTAB pārtrauca 2018. gada 30. septembrī. Atlūguma datums liecina, ka viņa ir tā darbiniece, kura no darba RTAB aizgāja tobrīd, kad Valsts kontrole grasījās viņu intervēt par darba pienākumiem. Revidenti 28. septembrī informējuši RTAB vadību, ka vēlas interviju organizēt 2. oktobrī, taču jau divas dienas vēlāk (un divas dienas pirms intervijas) darbiniece tika atbrīvota no amata pēc pašas vēlēšanās.

Jūlija Maļika ir aktīva “Saskaņas” biedre. Pēdējos gadus partijai ziedojusi nav, taču savulaik mediju uzmanību izpelnījās tieši ziedojumu dēļ. 2016. gadā TV raidījums Nekā personīga ziņoja, ka Maļika, neraugoties uz savu maksātnespēju, 2015. gadā ziedojusi 15 000 eiro “Young.lv”, “9.maijs.lv” un “Saskaņai”. Tas divas reizes pārsniedza toreizējos Maļikas iztikas līdzekļus.

Daiga Ozoliņa RTAB sāka strādāt 2017. gadā un uzreiz arī sāka ziedot Saskaņai. No savas RTAB algas partijai atvēlējusi desmito daļu.

Bergmaņa sievai Nadeždai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, vietā nāca Sandra Bergmaņa māte. Darba attiecības RTAB viņa izbeidz vienā dienā ar vedeklu – 2018. gada 19. aprīlī. Par to, vai viņas strādā vai strādāja RTAB, Sandrim Bergmanim Re:Baltica vaicāja pirms pusotra mēneša. Bergmanis īsziņā atbildēja: “Varu jūs sarūgtināt – ne mana sieva, ne mana māte RTAB nestrādā”, un aicināja nejaukties viņa privātajā dzīvē.

Sergejs Moldovans RTAB sācis strādāt 2017. gada 1. septembrī. Jau nākamajā gadā Saskaņai noziedoja 2600 eiro – aptuveni 1/8 daļu savas gada algas RTAB.