Nanoūdens afēras dalībnieki “Rīgas namu pārvaldniekam” piegādās celtniecības materiālus

Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” gada sākumā izsludinātajā celtniecības materiālu piegādes konkursā, kurā 400 tūkstošus eiro paredzēts tērēt jumtu hidroizolācijai, daļā par hidroizolācijas pārklājumiem uzvarējis uzņēmums “Poly systems”. Vairāki šī uzņēmuma darbinieki kādreiz strādājuši firmās, kas iesaistītas nano ūdens piegādes darījumos “Rīgas Satiksmei”, svētdien vēstī TV3 raidījums “Nekā Personīga”. Raidījums arī piemetina, ka konkursa nolikums sarakstīts tā, ka rīkotājiem ir iespējams izshēmot vēlamus uzvarētājus.

Daudzstāvu dzīvojamo namu jumtu hidroizolācijas atjaunošanai atvēlēti 400 000 eiro. RNP vēlas iepirkt septiņus dažādus izolācijas materiālus – pārklājumus betona un melnajiem bituma jumtiem, gruntis, šuvju hermētiķus un citus materiālus. Konkursa nolikumā prasīts norādīt katra materiāla cenu par vienu kilogramu, litru vai iepakojumu. Uzvarētāju nosaka, saskaitot visu septiņu vienību kopējo cenu.

Ar šādu vērtēšanas sistēmu priekšrocības ir pretendentam, kurš zina, kādus materiālus pasūtītājs izmantos vairāk un kādus vispār nemaz. Tad zinātājs attiecīgajā pozīcijā var ielikt zemu cenu un apsteigt konkurentus. Nezinātājs tā riskēt nevar – jo ir iespējams, ka pasūtītājs var pieprasīt tieši konkrēto materiālu un uzņēmums plānotās peļņas vietā iebrauc zaudējumos, skaidro raidījums.

“Nekā Personīga” aptaujātie eksperti šādu formulu uzskata par absurdu. Pamatoti būtu prasīt materiālu izmaksas kvadrātmetram, vai izrēķināt koeficientus, kas atbilstu katra materiāla patēriņam. Piemēram, hidroizolācijas ieklāšanas tehnikas iznomātājs Lauris Gaiķēns sacījis, ka “vai nu konkurss sastādīts galīgi analfabētiski, ka cilvēks vispār nezina, ko viņi iepērk, vai arī tas liecina par negodīgu tirgus situāciju, jo šeit ir jāzina, cik kurš materiāls tiek izmantots, cik kur vajag, un arī cik izmaksās beigās kopā kvadrātmetru izmaksas šim jumtam nevis cik ir sasummējot kopā materiāla cenas, kas ir palīgmateriāli un ir pamatmateriāli”.

Konkursa tehniskajā specifikācijā noteikts, ka RNP vēlas iepirkt grieķu firmas “Alchimica” produkciju “Hyperdesmo” vai analogu. “Hyperdesmo” Latvijā pārstāv kompānija “Poly systems”, kas iepirkumā uzvarēja. Firmas darbinieki iepriekš strādājuši kopā ar Aleksandru Bezkorovainiju, pret kuru policijā sākta krimināllieta par nanoūdens piegādēm “Rīgas Satiksmei”.

Raidījums norāda, ka “Ploy Systems” darbiniece Vita Baurovska bijusi viena galvenajām personām nanoķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumā “Rīgas Satiksmei” 2013. gadā. Viņas darba devējs tobrīd bija Aleksandrs Bezkorovainijs, kas shēmu realizēja kopā ar “Rīgas Satiksmes” darbinieku Vjačelsavu Stunžānu.Pie Bezkorovainija strādājuši arī citi “Poly systems” darbinieki. Viceprezidents Mihails Jermoļenko un valdes locekle Diāna Krupnova. Viņi no Bezkorovainija uzņēmumiem aizgājuši pirms nanoķīmijas darījumiem. Viņi noliedz, ka uzvara hidroizolācijas materiālu konkursā ir sarunāta. Raidījums ziņo, ka līdz šim sadarbība ar RNP uzņēmumam notikusi ar starpniekiem, bet pērn “Poly systems” pati uzvarējusi konkursā par materiālu piegādi. Pirmais pasūtījums bija 42 000 eiro vērtībā.Janvārī izsludinātā iepirkuma kopējā summa ir 2,4 miljoni eiro. Konkursā meklēti piegādātāji deviņiem preču veidiem – sākot no ķieģeļiem un smiltīm, līdz riģipša plāksnēm un skrūvēm. Konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieks Deniss Prohodskis raidījumam nav varējis izskaidrot, kāpēc citās iepirkumu sadaļās pie vērtēšanas noteikti koeficienti, kas iezīmē preces īpatsvaru iepirkumā, bet citās īpatsvars nav noteikts. Viņaprāt, pretendenti to ļaunprātīgi izmantot nevarot.Tikmēr RNP neatklāj, kuros namos paredzēts labot jumtus ar iepirkto “Hyperdesmo” produkciju.

Avots: www.delfi.lv

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: Rīgas dome nolemj neatlaist uzņēmuma valdi

Rīgas dome šovakar ārkārtas sēdē nobalsoja pret pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētāja Ivo Leča un valdes locekļu atbrīvošanu no amata.

Uz sēdi plkst. 20.30 bija sanākuši 47 deputāti, no kuriem 32 balsoja pret šo ieceri, savukārt ar 15 opozīcijas balsīm nepietika, lai uzņēmuma valdi atlaistu.

Pirms balsojuma vairāki opozīcijas deputāti domes locekļus aicināja būt drosmīgiem un atbrīvot no amata cilvēkus, kas apkrāpj rīdziniekus un neefektīvi izmanto līdzekļus.

Taču pēc aptuveni 10 minūšu ilgām runām opozīcijas priekšlikums tika noraidīts. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pasludinot sēdi par slēgtu, apsveica domniekus ar jaunajiem partiju reitingiem.

Kā ziņots, Rīgas domes “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par RNP vadības atbrīvošanu no amata. Partija iesniedza prasību par RNP valdes nomaiņu saistībā ar Valsts policijas paziņojumu par fiktīvi nodarbinātajiem uzņēmumā. Tāpat tika lūgts lūdza izvērtēt kapitāldaļu turētāja – Rīgas domes vadītāja Ušakova atbildību.

Opozīcijas deputāti pieprasīja, lai rīdziniekiem nodarītos zaudējumus gandrīz 150 000 eiro apmērā RNP valde segtu no saviem personiskajiem ienākumiem, bet uz vakantajām valdes locekļu amata vietām būtu atklāts konkurss, kura rezultātu vērtēšanā tiktu pieaicināti neatkarīgi ārvalstu eksperti.

“Vienotības” un VL-TB/LNNK deputāti uzskata, ka Valsts policijas paziņojums par divpadsmit personu fiktīvu nodarbināšanu RNP Attīstības projektu nodaļā un gandrīz 150 000 eiro izkrāpšana, ir pietiekams iemesls, lai valdes locekļi savus amata pienākumus pamestu nekavējoties.

Jau ziņots, ka, veicot revīziju RNP, Valsts kontrole (VK) konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām VK vērsās prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par divpadsmit personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no pašvaldības uzņēmuma gandrīz 150 000 eiro apmērā.

VP informēja, ka turpinot izmeklēšanu, tika uzsākts kriminālprocess par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu un par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem. Kriminālprocess šī gada 31.martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, kura ir uzsākusi krimināllietu pret divpadsmit personām.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” pievienošanas “Rīgas mežiem” 2014. gada 14. martā izveidotās RNP Attīstības projektu nodaļas vadīšana tika uzticēta ilggadējam “Rīgas dārzu un parku” direktoram Agnim Kalnkaziņam. Šajā pašā RNP nodaļā darbā par projektu vadītāju ar 1958 eiro mēnešalgu tika pieņemta Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Jefemija Klementjeva dzīvesbiedre Aleksandra Klementjeva. Tāpat šajā nodaļā darbā tika noformēta “Saskaņas” domnieka Ruslana Pankratova dzīvesbiedre Žanna Pankratova. Aptuveni 2000 eiro liela alga no RNP Attīstības projektu nodaļas pienācās arī Rīgas domes “Saskaņas” deputātei Svetlanai Savickai.

“Nekā personīga” vēstīja, ka RNP Attīstības projektu nodaļā strādājis arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš iestājies pret izglītību valsts valodā un patlaban izveidojis “zirnekļu tīklu” sociālajos tīklos, kura vēstījumi saskan ar “Saskaņas” lozungiem. Gan Točs, gan Staļnojs RNP pelnījuši 1400 eiro mēnesī.

Avots: www.delfi.lv

Fiktīvi nodarbinot cilvēkus, no RNP izkrāpti teju 150 000 eiro

Fiktīvi nodarbinot cilvēkus Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), laika posmā no 2014. gada līdz 2015. gadam no uzņēmuma izkrāpti teju 150 000 eiro, pabeidzot izmeklēšanu secinājusi Valsts policija.

Kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts kontrole, veicot revīziju RNP, konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014.gada marta līdz 2015.gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Ar šīm aizdomām Valsts kontrole vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura par minēto faktu uzsāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par šo personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu un tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no Rīgas pašvaldības uzņēmuma teju 150 000 eiro apmērā.

Turpinot izmeklēšanu, par notikušo policijā tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā vai, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai, ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai. Tāpat daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc tā paša panta trešās daļas, proti, par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Kriminālprocess ar 12 aizdomās turētām personām šī gada 31. martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Avots: www.db.lv