Skandāls: Rīgas Domē, iespējams, fiktīvi nodarbināts “Saskaņas” biedrs, alga 2200 eiro

Jau gadu Rīgas domes paspārnē darbojas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs, ko vada «saskaņietis» Sandris Bergmanis. Tomēr par to, kādus tieši uzdevumus pilda šī iestāde un kādi ir tās darbinieku pienākumi, skaidrības joprojām nav, ziņo LTV raidījums «de facto». Latvijas televīzija norāda, ka daudzi bēgļi par šo centru arī nav dzirdējuši.

Darbu koordinācijas centrā Sandris Bergmanis sāka aptuveni pirms gada – ap laiku, kad atstājis valdes locekļa amatu «Rīgas namu pārvaldniekā». Iepriekš vēstīts, ka viņa algai centrā jābūt 2200 eiro mēnesī. Taču skaidrot LTV savus amata pienākumus un to, ko gada laikā ir izdarījis, viņš nevēlās. Sarunā ar «de facto» viņš lūdz jautājumus sūtīt uz Rīgas domes preses dienestu un skaidroja, ka «darba pienākumi ir uz 3 lapām».

Iestādes projektu koordinators, bijušais Saeimas deputāts Imants Burvis precīzi nevarēja paskaidrot, ar ko ikdienā nodarbojas, bet norādīja, ka koordinē valsts un pašvaldības struktūras. «Valsts viņus [patvēruma meklētājus] uzaicināja un pašlaik skatās – kā viņiem iedot dzīvokli un darbu (nejautājot vai viņi to grib). Es cenšos izvairīties, lai valsts savus neizpildītus solījumus Briselei neuzkrauj Rīgas nodokļu maksātājiem. Skaidroju, kas no valsts puses neizdarīts», intervijā LTV teica Burvis.

Raidījums «de facto» veica eksperimentu kopā ar Meharena Teveldebrhanu, kurš Latvijā ieradās Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros. Meharena sazvanīja Sandri Bergmani un lūdza palīdzību, taču komunikācija ar centra pārstāvjiem nebija veiksmīga – neviens no centra ekspertiem nerunāja pietiekoši raitā angļu valodā. Tikšanos koordinācijas centrā izdevās sarunāt tikai ar Meharenas vietējā mentora palīdzību.

«de facto» atgādina, ka Rīgas domes patvēruma meklētāju uzņemšanas koordināciju centru dibināja pirms gada. Toreiz Rīgas dome skaidroja, ka centra uzdevums — sniegt jaunpienācējiem sociālo palīdzību, risināt dzīvokļa, izglītības un integrācijas jautājumus.

Avots: www.tvnet.lv

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: Rīgas dome nolemj neatlaist uzņēmuma valdi

Rīgas dome šovakar ārkārtas sēdē nobalsoja pret pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētāja Ivo Leča un valdes locekļu atbrīvošanu no amata.

Uz sēdi plkst. 20.30 bija sanākuši 47 deputāti, no kuriem 32 balsoja pret šo ieceri, savukārt ar 15 opozīcijas balsīm nepietika, lai uzņēmuma valdi atlaistu.

Pirms balsojuma vairāki opozīcijas deputāti domes locekļus aicināja būt drosmīgiem un atbrīvot no amata cilvēkus, kas apkrāpj rīdziniekus un neefektīvi izmanto līdzekļus.

Taču pēc aptuveni 10 minūšu ilgām runām opozīcijas priekšlikums tika noraidīts. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pasludinot sēdi par slēgtu, apsveica domniekus ar jaunajiem partiju reitingiem.

Kā ziņots, Rīgas domes “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par RNP vadības atbrīvošanu no amata. Partija iesniedza prasību par RNP valdes nomaiņu saistībā ar Valsts policijas paziņojumu par fiktīvi nodarbinātajiem uzņēmumā. Tāpat tika lūgts lūdza izvērtēt kapitāldaļu turētāja – Rīgas domes vadītāja Ušakova atbildību.

Opozīcijas deputāti pieprasīja, lai rīdziniekiem nodarītos zaudējumus gandrīz 150 000 eiro apmērā RNP valde segtu no saviem personiskajiem ienākumiem, bet uz vakantajām valdes locekļu amata vietām būtu atklāts konkurss, kura rezultātu vērtēšanā tiktu pieaicināti neatkarīgi ārvalstu eksperti.

“Vienotības” un VL-TB/LNNK deputāti uzskata, ka Valsts policijas paziņojums par divpadsmit personu fiktīvu nodarbināšanu RNP Attīstības projektu nodaļā un gandrīz 150 000 eiro izkrāpšana, ir pietiekams iemesls, lai valdes locekļi savus amata pienākumus pamestu nekavējoties.

Jau ziņots, ka, veicot revīziju RNP, Valsts kontrole (VK) konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām VK vērsās prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par divpadsmit personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no pašvaldības uzņēmuma gandrīz 150 000 eiro apmērā.

VP informēja, ka turpinot izmeklēšanu, tika uzsākts kriminālprocess par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu un par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem. Kriminālprocess šī gada 31.martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, kura ir uzsākusi krimināllietu pret divpadsmit personām.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” pievienošanas “Rīgas mežiem” 2014. gada 14. martā izveidotās RNP Attīstības projektu nodaļas vadīšana tika uzticēta ilggadējam “Rīgas dārzu un parku” direktoram Agnim Kalnkaziņam. Šajā pašā RNP nodaļā darbā par projektu vadītāju ar 1958 eiro mēnešalgu tika pieņemta Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Jefemija Klementjeva dzīvesbiedre Aleksandra Klementjeva. Tāpat šajā nodaļā darbā tika noformēta “Saskaņas” domnieka Ruslana Pankratova dzīvesbiedre Žanna Pankratova. Aptuveni 2000 eiro liela alga no RNP Attīstības projektu nodaļas pienācās arī Rīgas domes “Saskaņas” deputātei Svetlanai Savickai.

“Nekā personīga” vēstīja, ka RNP Attīstības projektu nodaļā strādājis arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš iestājies pret izglītību valsts valodā un patlaban izveidojis “zirnekļu tīklu” sociālajos tīklos, kura vēstījumi saskan ar “Saskaņas” lozungiem. Gan Točs, gan Staļnojs RNP pelnījuši 1400 eiro mēnesī.

Avots: www.delfi.lv

Nila Ušakova padomnieka 35 tūkstošus eiro vērtais pētījums izrādījies plaģiāts

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja “Dzanuškāns & partneri” izstrādāto pētījumu, par ko viņš saņēmis 35 000 eiro, drīzāk raksturojams kā internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums, laikrakstam “Diena” atzinuši eksperti.

Avīze atgādina, ka pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt, bet dienu vēlāk to publicēja pašvaldības datubāzē www.sus.lv.

Vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem, secina “Diena”. Piemēram, viss ievads, izņemot burtiski dažus teikumus, pilnībā pārkopēts – tā lielāko daļu, sākot jau ar pirmo vārdu, veido teksts, kas ņemts no “Sabiedrības par atklātību Delna” 2010. gadā publicēta pētījuma “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespēja”.

“Delnas” vadītājs Gundars Jankovs laikrakstam to komentē, neslēpjot ironiju un paužot prieku, ka organizācijas pētījumi tiek lasīti un izmantoti. Tomēr viņš uzsver, ka šī skandāla kontekstā viņam “nerodas ilūzija”, ka pētījums tiks izmantots. “Tas ir radīts tikai sabiedrības acu aizmālēšanai.”

Ievadā interesi izraisa arī daži teikumi, kas kopēti no tiesību zinātņu doktores Ilmas Čepānes 2007.gada raksta “Jurista vārdam” – aizlienētās frāzes ir tieši tās, kas izmantotas publikācijas ievadā un ir pieejamas, nemaksājot par pilna raksta lasīšanu. Tiesa gan, cits citāts no kāda 2005.gada Čepānes raksta ņemts no pilnās versijas.

Tādā pašā stilā “pētījums” arī turpināts – dažkārt redzams, ka teikumam mainīti pirmie vārdi vai, piemēram, noņemts uzskaitījums un tas pārkopēts saistītā tekstā. Izmantoti dažādi normatīvie dokumenti un likumi, no kuriem lieli teksta gabali pārkopēti pat bez rediģēšanas. Kā “Dienai” atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa, piemēram, studenta rakstītā darbā tas nebūtu pieņemams. “Šāds darbs drīzāk būtu saucams par kompilāciju un recenzentiem neatstātu labu iespaidu,” atzīst prodekāne.

RD Pilsētas attīstības departamentā “Dienai” skaidrots, ka “pētījums ir kā rokasgrāmata teritorijas plānošanas speciālistiem kā strādāt pie nosacījumiem, plānojot risinājumus, kas neizbēgami ir iespējami, ievērojot samērīguma, pēctecības, tiesiskās paļāvības, interešu saskaņošanas un samērības principu”.

Laikraksts gan pauž neizpratni par to, kā šis materiāls var darboties kā rokasgrāmata, jo noslēguma secinājumi nav pārlieku izsmeļoši un tajos atrodami tādi vispārīgi izteikumi kā “saistošie noteikumi nevar būt pretrunā ar likuma normām” un ka gadījumā, “ja kāds no ārvalstu normatīvajā regulējumā esošajiem kompensācijas modeļiem būtu ieviešams Latvijas normatīvajā regulējumā, ir nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus likumā vai uz tā pamata izdotajos saistošajos noteikumos”.

“Delfi” jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par Rīgas domes pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, kas organizēts, nerīkojot atklātu konkursu.

Izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam, iepriekš ziņoja Latvijas Radio.

Dzanuškāna advokātu birojam rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību un par divu mēnešu darbu dome Dzanuškānam esot samaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro.

Dzanuškāns ir arī Ušakova juridiskais padomnieks.

Avots: www.delfi.lv