“Rīgas satiksmes” iepirkumu sistēma joprojām labvēlīga krāpnieciskām afērām

Oktobrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par 800 tūkstošu eiro izkrāpšanu no “Rīgas satiksmes” transporta mazgāšanas ķīmijas iepirkumos 2013. un 2014. gadā. Tomēr ar to izmeklētāju interese par uzņēmumu nav beigusies. Policijai ir aizdomas, ka uzņēmumā turpinās blēdīšanās iepirkumos. Ir uzsākts jauns kriminālprocess, svētdien vēsta raidījums “Nekā personīga”.

“Mums ir zināms, ka viena no divām personām, kas figurē šajā lietā, ir Vjačeslavs Stunžāns. Bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks bija atslēgas persona arī nano ūdens skandālā. Jau 2015.gadā, kad atklājām, ka ķīmijas vietā “Rīgas satiksmei” piegādāts ūdens, bija skaidrs, ka šī afēra varēja notikt, jo uzņēmuma iepirkumu sistēmā ir nepilnīga un tajā atstāti caurumi, kas ir ērti krāpniekiem. Mainīt Iepirkumu kārtību nevēlas ne “Rīgas satiksmes” vadība, ne kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs,” skaidro raidījuma žurnālisti.

Viņi stāsta par notikušu situāciju, kurā “Rīgas satiksmes” birojā Vestienas ielā un Imantas autobusu parkā oktobra sākumā rosījusies policija. Izmeklētāji kratīšanā meklējuši pierādījumus krimināllietā par liela apmēra krāpšanu. Policijai, kā skaidro TV3 raidījums, ir aizdomas, ka “Rīgas satiksmē” atkal notikušas nelikumības autobusu un trolejbusu mazgāšanas līdzekļu iepirkumos. Nodarītie zaudējumi varētu būt vismaz 100 tūkstoši eiro.

“Maija mēnesī tika izdalīts kriminālprocess no tā sauktās nano ūdens lietas pēc krimināllikuma 177 panta 3 daļas. Iepriekšējā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika konstatēti papildus apstākļi, kuri būtu izmeklējami cita kriminālprocesa ietvaros. Šī lieta arī ir saistīta ar mazgāšanas līdzekļu piegādes līgumiem, bet mazliet citiem apstākļiem,” raidījumam skaidroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.

Pirmajā krimināllietā uzņēmums maksāja par nepiegādātiem mazgāšanas līdzekļiem. Pēc “Nekā personīga” informācijas, tagad policija izmeklē iespējamu iepirkuma sarunāšanu, lai uzvarētu iepriekš izvēlēts pretendents, kas preci piegādā, bet par nesamērīgi augstu cenu.

Aizdomās turēto, kā skaidro TV3, pagaidām nav. Šobrīd lietā ir iezīmējušies divi cilvēki, kam piemērots statuss kā personām, kam ir tiesības uz aizstāvību.

Raidījumam zināms, ka viena no tām ir bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks Vjačeslavs Stunžāns. Viņš, līdz ar vēl trīs cilvēkiem, ir apsūdzēts nanoūdens lietā, kas jau nodota tiesai. Stunžāns “Rīgas satiksmē” strādāja līdz 2017.gada decembrim. Izmeklētāji neatklāj, kāda varētu būt viņa loma darījumos, par ko uzsākts jaunais process.

Stunžāns bija viena no atslēgas figūrām blēdībās ar nanoķīmiskajiem mazgāšanas līdzekļiem shēmā, ko raidījums “Nekā personīga” atklāja 2015. gada sākumā. Toreiz “Rīgas satiksmes” pasūtījumu sarunātā iepirkumā saņēma uzņēmums, kura rīcībā nebija apsolītā prece, tāpēc tās vietā piegādāja ūdeni. Lai to noslēptu, darījuma organizatori viltoja pavadzīmes un etiķetes. Shēma nāca gaismā, kad viens no sadarbības partneriem Valsts ieņēmumu dienestam lūdza atmaksāt Pievienotās vērtības nodokli, bet dienests konstatēja, ka šādi darījumi nemaz nav notikuši. Divu shēmas darbības gadu laikā “Rīgas satiksmei” nodarīti 834 tūkstošu eiro zaudējumi.

Šādas shēmas, kā skaidro TV3, ar mazgāšanas ķīmijas iepirkumiem nebūtu iespējamas, ja “Rīgas satiksmē” būtu pienācīga iepirkumu sistēma. Uzņēmums nesludina atklātus konkursus. Tā vietā uzņēmuma nodaļu vadītāji izvēlas trīs firmas, kuras iesniedz savus piedāvājumus “Rīgas satiksmes” iepirkumu komisijai. Komisija daudz neiedziļinoties par uzvarētāju pasludina vienu no tām.

Trūkumi iepirkumu sistēmā ir zināmi jau no 2015.gada. Uzņēmums to nav mainījis. Tagad sistēmas sakārtošanu atbilstoši publisko iepirkumu principiem pieprasa prokurors.

“Izvērtējot uzņēmuma iekšējos noteikumus, tika konstatēts, ka tie neatbilst gan šiem principiem, gan arī Eiropas tiesas judikatūrai un Latvijas tiesas judikatūrai. Tāpēc tika pieņemts lēmums iesniegt uzņēmumam prokurora brīdinājumu nosakot termiņu regulējuma sakārtošanai,” sacīja Organizētās noziedzības un citu nozaru prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs.

Tas uzņēmumam bija jāizdara līdz 31.oktobrim. “Rīgas satiksme” veikusi vien nenozīmīgus labojumus. Piemēram, tikai tagad noteikts, ka jāpārbauda vai uzņēmumam nav nodokļu parādu un vai tas nav izslēgts no PVN maksātājiem.

 “Netika noteikta prasība zemsliekšņa iepirkumos parādīt šo publicitāti, lai jebkurš uzņēmums varētu piedalīties šajos iepirkumos. Turpinājās atkal šāda selektīva trīs uzņēmumu izvēle. Mēs norādījām uz mūsu prāt esošām problēmām tiesiskā regulējumā, ko uzņēmums viņu ieskatā ir novērsis, pieņēmuši jaunus noteikumus. Tomēr ja turpmāk tiks konstatēts, ka šie noteikumi neatrisināja šīs problēmas, atkal būs apstākļi vai būs lietas, kad no uzņēmuma tiek izkrāpti vai nesaimnieciski izmantota manta, tad šajās lietās tiks izvērtēta gan to uzņēmuma amatpersonu atbildība, kas nodrošināja šādu iepirkumu organizēšanu, gan arī to uzņēmuma amatpersonu, kas pieļāva šādu iepirkumu esamību un nenodrošināja tiesisko regulējumu, lai kaitējums uzņēmumam netiktu novērsts,” skaidroja Šteinbergs.

“Rīgas satiksmē” uzskata, ka ar viņu iepirkumiem arī līdz šim viss ir bijis kārtībā. Krāpšanās gadījumi esot arī stingri regulētos konkursos.

“Es tā neteiktu, ka viņa nebija kārtībā, iespējams bija mazāk detalizēti atrunāts tas process, pēc tam kad mums bija šie signāli par to, ka pastāv kaut kādi iespējami riski par to ka tur negodīgi uzņēmēji arī varētu kaut kādā veidā piedalīties mūsu iepirkumu procedūrās. Tad mēs reaģējot uz šo prokurora brīdinājumu arī labojām šos iepirkumu noteikumus, nu faktiski izstrādājām jaunus. Bet, ka līdz tam viņi bija nepareizi tā apgalvot nevarētu,” skaidroja “Rīgas satiksmes” Iepirkumu un līgumu nodaļas vadītāja Karīna Meiberga.

Savukārt pilsētas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka šajā situācijā ir jāskatās uz katru gadījumu individuāli.

“Tas ir viens. Ja mēs runājam par to brīdinājumu, tas ir ņemts vērā. Ja mēs runājam par to gadījumu, kas ir noticis nedēļā pirms vēlēšanām, man patreiz ir grūti komentēt, vai tur ir bijuši pārkāpumi, nav bijuši pārkāpumi, un ar ko šis tas ir saistīts. Tomēr sagaidīsim kaut kādu tālāku rīcību vai rezultātus no policijas darba. Mēs nevaram runāt, vai ir noticis vēl viens noziedzīgs nodarījums vai nē, un arī mēs runājot par citām lietām, patreiz mums nav tiesas sprieduma. Tādās kategorijās es nevaru komentēt ne vērtēt, bet skaidrs, ka katru reizi, ja notiek jebkāds iepirkums, un kontrolē visas atbildīgās iestādes kā mēs ļoti labi redzam pēc pieredzes, pēc prakses, praktiski jebkurš iepirkums tiek apstrīdēts, nu tā ir mums, jebkurā nozarē, un šajā nozarē katrs iepirkums entās reizes tiek pārbaudīts arī IUB. Līdz ar to sistēmisku problēmu droši vien nav,” uzskata Ušakovs.

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: sodīta bijušā šefa Antonova māsa, ziņo LTV

Tā dēvētajā “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) fiktīvo darbinieku lietā savu vainu jau ir atzinusi un sodu nomaksājusi viena apsūdzētā, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pirms gada prokuratūra apsūdzēja 12 bijušos pašvaldības uzņēmuma darbiniekus krāpšanā un dokumentu viltošanā, jo par faktiski neveiktiem darba pienākumiem viņi esot saņēmuši darba algu.

Pērn decembrī par to ir sodīta Olga Mūrniece, kas ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa. Viņa uzņēmumā vairs nestrādā.

Raidījums atzīmē, ka joprojām amatā ir RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, kura maijā sēdīsies uz apsūdzēto sola.

Par pārējām 10 personām izmeklēšana turpinās.

Raidījums atgādina, ka kategoriski iespēju par fiktīvajiem darbiniekiem uzņēmumā jau kopš Valsts kontroles revīzijas atzinuma, kurā tas pieminēts pirmo reizi, noraidīja RNP vadība.

Taču fiktīvu nodarbināšanu apliecina pagājušā gada decembrī spēkā stājies prokurores priekšraksts par sodu bijušajai RNP darbiniecei Olgai Mūrniecei, jo tas nozīmē, ka Mūrniece ir atzinusi savu vainu krāpšanā. Viņa jau ir samaksājusi prokurores noteikto naudas sodu – 18 minimālās mēnešalgas jeb nepilnus 7 000 eiro. Tāpat Mūrniece ir atmaksājusi RNP kā algu noziedzīgi iegūtos 7 400 eiro.

“de facto” vēsta, ka Mūrnieces brālis ir Aleksandrs Antonovs – bijušais ierēdnis vairākās ministrijās, kurš 2014. gadā nepilnu pusgadu vadīja RNP valdi. Plaši skaidrot savu saistību ar lietu Antonovs nevēlējās, sakot, ka “nu man par to diezgan daudz ir zināms, es biju liecinājis, bet es domāju, ka man īsti neinteresē par to paziņot televīzijai vai tamlīdzīgi. (…) Nē, tur nav nekādas saistības, jo, manuprāt, kad viņa strādāju, es vairs nestrādāju šajā uzņēmumā.”

Antonovs gan atzīst, ka “tā nevar būt”, ka cilvēks saņem algu, bet neviens to nepamana. Savukārt vaicāts, vai viņa aiziešana no amata nav ar to saistīta, bijušais RNP vadītājs paziņojis: “Klausieties, kolēģi, es domāju, ka man īpaši neinteresē vairāk iedziļināties šajos jautājumos.”

Pēc Antonova par RNP valdes priekšsēdētāju kļuva valdes loceklis Ivo Lecis, kurš valdē darbojas vēl joprojām. Tieši viņš bija tas, kas iepriekš aktīvi apstrīdēja Valsts kontroles atklājumus par fiktīvās nodarbinātības pazīmēm uzņēmumā.

Laiku intervijai ar “de facto” klātienē Lecis neatrada. Atbildi par to, kā vērtē savu atbildību par uzņēmumā ilgstoši notikušo algas izkrāpšanu, viņš sniedza rakstiski: “Vienīgais, ko iespējams papildināt šajā stāstā, ir fakts, ka darbinieks, ar kuru RNP četrus mēnešus bija darba tiesiskajās attiecībās, ir atzinis savu vainu. Tas nav pieļaujami, no jebkura uzņēmuma viedokļa raugoties. Tādēļ jāsaka paldies kontrolējošajām un tiesībsargājošajām institūcijām par šāda gadījuma identificēšanu.”

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) ir pārliecināts, ka pret 10 cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta “beigsies ar neko”. Viņam neesot informācijas, ka ar “Saskaņu” būtu saistīta vainu atzinusī Olga Mūrniece vai Evija Melbārde, pret kuru izdalīto lietu maija beigās sāks skatīt tiesa. Melbārde, kas apzūdzēta par krāpšanu personu grupā un dokumentu viltošanu, joprojām strādā RNP. Viņa bija un joprojām ir vadītāja vietniece Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kas nupat pārsaukta par Ēku atjaunošanas nodaļu. Uz “de facto” telefona zvaniem un e-pastiem Melbārde nav atbildējusi.

Pirms pusgada RNP vadītāja amatā ieceltais Aivars Gontarevs apgalvojis, ka Melbārde reāli strādā un viņas tiešais priekšnieks ar darbu esot apmierināts. Uzņēmums gan nav atsaucies uz prokurores aicinājumu pieteikties par cietušo kriminālprocesā, kā arī pieteikt mantiskā zaudējuma kompensāciju.

Raidījums atzīmē, ka galvenās aizdomas Valsts kontrolei gan raisīja revīzijas beigu posmā likvidētā Attīstības projektu nodaļa. To vadīja Agnis Kalnkaziņš, kurš pēc amata zaudēšanas RNP, jau gandrīz trīs gadus darbojas “Rīgas ūdens” valdē.

Iepriekš viņš “de facto” stāstīja, ka nodaļā tieši viņam bijuši pakļauti pāris cilvēki, pārējie saņēmuši uzdevumus no RNP vadības. Tagad, kad arī pašam ir uzrādīta apsūdzība, Kalnkaziņš klāsta ko citu: “Man nodaļa bija liela, visiem bija sadoti darbi, es nezinu tā, nu… Atskaites viņi deva, nu kā tad es jau… Viss jau notika. (…) Es šobrīd nevaru komentēt. Man process iet, un es pildu, kā saka, to, kas man ir uzdots.”

Ušakovs “de facto” iepriekš atzina, ka “Saskaņa” ir palīdzējusi sagādāt advokātus vairākiem apsūdzētajiem, kas uzskata, ka tiekot vajāti partejiskās piederības dēļ, un izvairījās no atbildes, vai RNP procesā pieteiksies kā cietušais.

Valsts kontrole bija konstatējusi, ka liela daļa no iespējami fiktīvi nodarbināto atlīdzības RNP pārskatos norādīta kā dzīvojamo māju pārvaldīšanas faktiskie izdevumi.

Līdz ar to patiesie zaudētāji varētu būt šo namu iedzīvotāji.

Nila Ušakova padomnieka 35 tūkstošus eiro vērtais pētījums izrādījies plaģiāts

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja “Dzanuškāns & partneri” izstrādāto pētījumu, par ko viņš saņēmis 35 000 eiro, drīzāk raksturojams kā internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums, laikrakstam “Diena” atzinuši eksperti.

Avīze atgādina, ka pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt, bet dienu vēlāk to publicēja pašvaldības datubāzē www.sus.lv.

Vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem, secina “Diena”. Piemēram, viss ievads, izņemot burtiski dažus teikumus, pilnībā pārkopēts – tā lielāko daļu, sākot jau ar pirmo vārdu, veido teksts, kas ņemts no “Sabiedrības par atklātību Delna” 2010. gadā publicēta pētījuma “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespēja”.

“Delnas” vadītājs Gundars Jankovs laikrakstam to komentē, neslēpjot ironiju un paužot prieku, ka organizācijas pētījumi tiek lasīti un izmantoti. Tomēr viņš uzsver, ka šī skandāla kontekstā viņam “nerodas ilūzija”, ka pētījums tiks izmantots. “Tas ir radīts tikai sabiedrības acu aizmālēšanai.”

Ievadā interesi izraisa arī daži teikumi, kas kopēti no tiesību zinātņu doktores Ilmas Čepānes 2007.gada raksta “Jurista vārdam” – aizlienētās frāzes ir tieši tās, kas izmantotas publikācijas ievadā un ir pieejamas, nemaksājot par pilna raksta lasīšanu. Tiesa gan, cits citāts no kāda 2005.gada Čepānes raksta ņemts no pilnās versijas.

Tādā pašā stilā “pētījums” arī turpināts – dažkārt redzams, ka teikumam mainīti pirmie vārdi vai, piemēram, noņemts uzskaitījums un tas pārkopēts saistītā tekstā. Izmantoti dažādi normatīvie dokumenti un likumi, no kuriem lieli teksta gabali pārkopēti pat bez rediģēšanas. Kā “Dienai” atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa, piemēram, studenta rakstītā darbā tas nebūtu pieņemams. “Šāds darbs drīzāk būtu saucams par kompilāciju un recenzentiem neatstātu labu iespaidu,” atzīst prodekāne.

RD Pilsētas attīstības departamentā “Dienai” skaidrots, ka “pētījums ir kā rokasgrāmata teritorijas plānošanas speciālistiem kā strādāt pie nosacījumiem, plānojot risinājumus, kas neizbēgami ir iespējami, ievērojot samērīguma, pēctecības, tiesiskās paļāvības, interešu saskaņošanas un samērības principu”.

Laikraksts gan pauž neizpratni par to, kā šis materiāls var darboties kā rokasgrāmata, jo noslēguma secinājumi nav pārlieku izsmeļoši un tajos atrodami tādi vispārīgi izteikumi kā “saistošie noteikumi nevar būt pretrunā ar likuma normām” un ka gadījumā, “ja kāds no ārvalstu normatīvajā regulējumā esošajiem kompensācijas modeļiem būtu ieviešams Latvijas normatīvajā regulējumā, ir nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus likumā vai uz tā pamata izdotajos saistošajos noteikumos”.

“Delfi” jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par Rīgas domes pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, kas organizēts, nerīkojot atklātu konkursu.

Izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam, iepriekš ziņoja Latvijas Radio.

Dzanuškāna advokātu birojam rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību un par divu mēnešu darbu dome Dzanuškānam esot samaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro.

Dzanuškāns ir arī Ušakova juridiskais padomnieks.

Avots: www.delfi.lv