Raidījums: KNAB noklausītās telefonsarunas liecina, ka Rīgas domes vadība zināja par fiktīvajiem darbiniekiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās telefonsarunas ļauj secināt, ka kādreizējā Rīgas domes vadība zinājusi par pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“RNP” fiktīvās nodarbinātības lietā apsūdzētie šoruden stājās tiesas priekšā. Viņu vidū ir kādreizējais Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš un vairāki šīs nodaļas darbinieki, kuri prokuratūras ieskatā savu algu no pašvaldības uzņēmuma esot izkrāpuši, nodarot tam gandrīz 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Raidījuma rīcībā ir lietas ietvaros noklausīto Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumi, no kuriem var secināt, ka par šo RNP nodaļu labi informēta bijusi tā laika Rīgas domes politiskā vadība, proti, bijušais mēr Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Aizdomīgu nodarbinātību RNP 2015. gada revīzijā konstatēja Valsts kontrole. Tai bija radušās aizdomas par 13 fiktīviem darbiniekiem Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti gandrīz 200 tūkstoši eiro.

KNAB noklausījās Kalnkaziņa telefonsarunas un vēlāk tās nodeva Valsts policijai, kas izmeklēja pēc Valsts kontroles iesnieguma sākto kriminālprocesu.

No Kalnkaziņa telefonsarunas ar kādu kolēģi 2014. gada pavasarī noprotams, ka viņam iecere fiktīvi nodarbināt personas varētu būt bijusi zināma jau kopš nodaļas izveidošanas, telefonsarunās, iespējams, fiktīvi nodarbinātos darbiniekus dēvējot par “blatņikiem”. Raidījumam viņš gan noliedza, ka šāds vārds lietots, apzīmējot fiktīvu nodarbinātību, uzsverot, ka vienkārši lieto šādu žargonu.

Laikā, kad pēc Valsts kontroles intereses nodaļa tika likvidēta, Kalnkaziņš zvanīja savai mātei, lai par to pastāstītu. 2015. gada 30. aprīļa telefonsarunas laikā noprotams, ka Kalnkaziņš rēķinās ar kādu citu amatu, pateicoties savai piederībai partijai “Gods kalpot Rīgai”. Viņa māte telefonsarunā arī interesējusies, vai Ameriks Kalnkaziņam nepalīdzēšot.

Četras dienas pēc minētās sarunas ar māti Kalnkaziņam zvanījis Ameriks, solot jaunu darbu, kā arī interesējoties, vai Ušakova pārraudzītajā RNP Kalnkaziņš izpildījis visus norādījumus.

“Man ir apmēram skaidrs, ko mēs ar tevi darīsim. Tev būs lieli, atbildīgi pienākumi,” telefonsarunā teicis Ameriks, sarunas gaitā arī piebilstot, ka “būs jāiet uz darbu, iespējams”.

“Vecīt, es gribu strādāt. Man pietiekami liela pieredze, lai es varētu strādāt, nevis nestrādāt. Tur, zini, tas jau nav priekš manis, tas, kas bija līdz šim. Tas, nu, es neesmu tam, nebiju gatavs… Gatavs strādāt nekā imitēt,” telefonsarunā Amerikam atbildēja Kalnkaziņš.

Pēc diviem mēnešiem Ameriks kā “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Kalnkaziņu iecēla uzņēmuma valdē uz pieciem gadiem. Ameriks, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, sarunā ar “de facto” noliedz, ka būtu zinājis par fiktīvajiem darbiniekiem RNP, piebilstot, ka savulaik visu jau esot paskaidrojis policijai.

Kā ziņots, divu apsūdzēto neieriešanās dēļ Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa augusta beigās vēl nesāka skatīt krimināllietu, kurā saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbinātību RNP apsūdzētas 14 personas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Attiecīgi nākamā tiesas sēde nozīmēta 15. decembrī plkst.14.

Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdusies bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, tāpat apsūdzēts Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš. Lietā apsūdzēta arī Zinta Žugra, Mārtiņš Točs, Jurijs Titovs, Ivans Staļnojs, Svetlana Savicka, Almants Saliņš, Žanna Pankratova, Ineta Ozola, Aleksandra Klementjeva, Sergejs Janučkovskis, Gvido Bergs un Dmitrijs Andrejevs.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē 2018. gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja 2019. gada vasarā.

Lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

RNP tur aizdomās par sadārdzinātiem liftu remontiem un izkrāptiem miljoniem

Krimināllietā, kuru ekonomikas policija izmeklē saistībā ar liftu apkalpošanu Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotajās mājās, aizdomas ir par vairāku miljonu eiro izkrāpšanu, svētdien, 23. februārī, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.

Policija pieļauj, ka krāpšana notikusi, sadārdzinot pakalpojuma cenas un tas, nozīmē, ka iedzīvotāji visticamāk pārmaksājuši par liftu apkopi un remontiem.

Kā vēsta LTV, lietā pavisam tikušas aizturētas 11 personas, bet apcietinājumā šobrīd atrodas viena. “Šīs personas tiek turētas aizdomās par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – būtībā par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar liftu apkopi un remontu, kur notika, iespējams, samākslots sadārdzinājums pakalpojumiem un, protams, pēc tam, iespējams, šo līdzekļu legalizācija,” intervijā LTV “de facto” saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Izmeklētāji arī nosūtījuši pieprasījumus ārvalstīm un analizē kratīšanās izņemtos pierādījumus.

Krimināllieta uzsākta 2019. gada pirmajā pusē par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noteikta papildu kvalifikācija: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā.

Kā vēsta “De facto”, krimināllietas izmeklēšanas centrā ir ne vien liftu apkopes uzņēmums “Liftu alianse” un tās īpašnieks Igors Babkins, kurš šobrīd lietā ir vienīgā apcietinājumā esošā persona, bet arī bijušais RNP valdes loceklis Ardis Pāvilsons un viņa padomnieks, tostarp, iepirkumu jautājumos, Kristaps Zarāns, kā arī Tehniskās pārvaldes pārstāvis Andrejs Maļinovskis, kurš vadīja iepirkumu komisiju, kas lēma par liftiem.

RNP apsaimniekoto māju liftu apkalpošanā pārmaiņas sākās pirms diviem gadiem. Vispirms liftu apkopes un remonta darbi nonāca viena uzņēmuma rokās (Igoram Babkinam piederošai SIA AVVA, kas jau sniedza pakalpojumus RNP), pēc tam tika izsludināts iepirkums par vēl nebijušu pakalpojuma apjomu – 8.3 miljoniem eiro.

2018. gadā pēc strīdiem bagātas konkursa norises, iepirkuma procedūru izbeidza bez rezultāta, jo neviens no četriem pretendentiem neesot atbildis konkursa prasībām. No pieteikumiem redzams, ka Babkina firmas “Liftu alianse” piedāvājums bija dārgāks kā divu citu firmu. Tūlīt pēc tam, divās nedēļās, sarunu procedūrā tika atrasts jaunais pakalpojumu sniedzējs – “Liftu alianse”.

Jau pēc līguma noslēgšanas Iepirkumu uzraudzības birojs uzsāka administratīvo lietu. Un nu secināts, ka nav ievērotas atlases prasības par finanšu apgrozījumu. To “Liftu Alianse” balstīja uz piesaistīto apakšuzņēmēju iespējām. “(..) tika konstatēts, ka tajā iekļautie dokumenti nepierādīja, ka apakšuzņēmēji uzņemtos atbildību par iepirkuma līguma izpildi kopumā, un tika secināts, ka SIA “Liftu alianse” nav pierādījusi finanšu resursu pieejamību Sarunu procedūras nolikumā prasītajā apjomā,” uzskata Iepirkumu uzraudzības birojs.

Par pieļautajiem pārkāpumiem ar naudas sodu sodīja piecas RNP atbildīgās personas. Birojs vārdus neatklāj, bet, visticamāk, tie ir iepirkuma komisijas locekļi. Tagad “Liftu Alianses” un tās partnera SIA AVVA” vienīgais īpašnieks Igors Babkins ir viena no aizdomās turētajām personām policijas veiktajā izmeklēšanā.

Janvāra beigās policija veica virkni kratīšanu, tostarp, “Liftu alianses” un RNP amatpersonu darbavietās. “Tiek veikta šo pierādījumu analīze un tiek vērtēta iespējamā Rīgas namu pārvaldnieka darbinieku iesaiste, līdzdalība šajā noziegumā un arī, iespējams, savu pienākumu pienācīgu nepildīšana,” saka Bauska.

Aizturēja 11 cilvēkus – vispirms divus liftus apkalpojošās firmas pārstāvjus, pēc tam – piecus RNP darbiniekus, tad – uzņēmuma pagaidu valdes locekli Ardi Pāvilsonu un viņa bijušo padomnieku Kristapu Zarānu, bet beigās policija ieradās pēc bijušā valdes priekšsēdētāja Aivara Gontareva.

Tiesa pēc policijas lūguma apcietināja “Liftu alianses” īpašnieku Igoru Babkinu. Otra apcietinātā persona bija Kristaps Zarāns. Tagad gan viņš ir atbrīvots. Lietā par aizdomās turamajiem atzīti vismaz trīs cilvēki, bet pārējie – personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Izmeklēšana notiek par iespējamiem noziegumiem 2018. un 2019. gadā. Tā laika uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gontarevs noliedz, ka būtu zinājis par kādām nelikumībām. Pats bijis atbildīgs par valdes darbu kopumā: “bija pārdalīta iekšēji starp valdes locekļiem atbildības, un attiecībā uz tehnisko pārvaldi, zem kuras skaitās tieši lifti, tie bija Arda [Pāvilsona] atbildībā sākotnēji.”

Sākotnēji apcietinātais Zarāns 2018. gadā bija valdes padomnieks – konsultants, viņa ziņā bija dot padomus arī iepirkumu jomā. Galvenokārt padomus sniedzis Pāvilsonam, apliecina Gontarevs. Pāvilsons un Zarāns uz RNP atnāca strādāt 2017. gada oktobrī no lietuviešu namu apsaimniekošanas “Civinity” grupas uzņēmumiem.

Zarāns darbu RNP atstāja nākamā gada maijā, Pāvilsons – jūlijā, vienlaikus ar apjomīgā liftu konkursa izsludināšanu.

Pāvilsons tūlīt pēc tam darbu turpināja “Civinity” grupas uzņēmumā “Hausmaster”. Tas pieteicās konkursā, tika noraidīts, bet pusgadu vēlāk par tā norisi sūdzējās tiesībsargājošām iestādēm. Gadumijā vienlaikus ar Rīgas domes politiķu cīņu par ietekmi pašvaldības uzņēmumos, Pāvilsons pēkšni atkal atgriezās RNP – jau kā pagaidu valdes loceklis. Pāvilsons “de facto” komentāru atteicās sniegt.

Uz jautājumu, vai šādā veidā “Hausmaster” neieguva iekšēju RNP informāciju par liftu apkopes konkursu, “Civinity Latvija” juridiskā departamenta vadītāja Inese Volodina atbild: “(..) Informācija par konkursu bija publiska informācija, ko mēs, tāpat kā citi konkursa dalībnieki, izmantojām veidojot mūsu piedāvājumu.”

Šonedēļ RNP kapitāldaļu turētājs Pāvilsonu no amata atbrīvoja. Lēmums pieņemts, gan skatot jautājumus saistībā ar liftu apkopes iepirkumiem, gan vaicājot viņam, kurš īsti aicinājis viņu šai valdē strādāt. “Tā atbilde bija ļoti pārsteidzoša – ka principā aicināja viņu strādāt viņa tā laika darba devējs, proti, privāta kompānija, kurai acīmredzot bija interese saistībā ar “Rīgas namu pārvaldnieka” privatizāciju. Pie šādiem apstākļiem un, ņemot vērā viņa saistību ar Zarāna kungu, kurš tika arī aizturēts šajā krimināllietā, un tātad tā ir tāda saikne, tad šeit jautājums, protams, ir par uzticību, reputāciju – ka turpināt šīs attiecības laikam nebūtu lietderīgi arī no publiskā viedokļa,” saka RNP kapitāldaļu turētājs Juris Radzēvičs (GKR).

RNP pēdējos divos gados abiem Babkinam piederošajiem uzņēmumiem – “Liftu alianses” un SIA AVVA par sniegtajiem pakalpojumiem kopumā samaksājis aptuveni septiņus miljonus eiro.

Runas par pašvaldības uzņēmuma privatizāciju gan nav radušās tukšā vietā. Jau 2018.gadā Namu pārvaldnieks pasūtījis pētījumu, lai izvērtētu juridiskos un ekonomiskos apsvērumus alternatīviem māju apsaimniekošanas modeļiem. Atbildīgais no uzņēmuma puses bija valdes padomnieks Zarāns. Šādā veidā valde tolaik apsvērusi iespējas arī piesaistīt papildu līdzekļus uzņēmumam. Savukārt Radzēvičs šobrīd gaida uzņēmuma audita rezultātus un arī tajā secinātais var būt pamats pārskatīt apsaimniekošanas uzņēmuma nākotni.

Uz jautājumu, vai “Civinity” grupai būtu interese par RNP privatizāciju, tās pārstāve Volodina atbild: “Ja RNP kādreiz tiks nodots privatizācijā, arī mēs, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi gan Latvijā, gan ārvalstīs, vērtēsim vai piedalīsimies privatizācijā. Jebkurā gadījumā, mēs uzskatam, ka tas būtu pareizs solis, domājot tieši par iedzīvotājiem/klientiem. Ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi šai jomā, Latvija atpaliek pa vairākiem gadiem.”

‘RNP liftu lietā’ aizturētas vēl trīs personas

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturējusi vēl trīs personas kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP).

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka viens no aizturētajiem ir RNP pagaidu valdes loceklis Ardis Pāvilsons. RNP pārstāvis Krists Leiškalns norādīja, ka Pāvilsons kopš vakardienas atrodas darba nespējā, un uzņēmumam par viņa atrašanās vietu nekas nav zināms.

Tāpat zināms, ka viens no aizturētajiem ir kāda bijusī RNP amatpersona, iespējams, bijušais valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Neminot identitātes, Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte apstiprināja, ka divas personas aizturētas ceturtdien, bet trešā – šodien.

Likums paredz, ka personas var aizturēt līdz 48 stundām. Pēc tam personas jāatbrīvo vai arī tām jāpiemēro drošības līdzeklis, no kuriem bargākais ir apcietinājums. Par apcietinājuma piemērošanu lemj tiesa.

Jau ziņots, ka iepriekš šajā lietā aizturēti pieci RNP darbinieki, kuriem vēlāk piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Pagājušajā nedēļā aizturētas vēl divas personas, no kurām viens ir SIA “Liftu alianse” īpašnieks Igors Babkins, kuram tiesa piemēroja apcietinājumu. Savukārt otrai personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Tāpat ziņots, ka šajā lietā izmeklēšanas darbības 30. janvārī tika veiktas arī RNP galvenajā ēkā Aleksandra Čaka ielā 42.

Babkins tiek turēts aizdomās par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu.

ENAP priekšnieks Pēteris Bauska iepriekš žurnālistiem apliecināja, ka kratīšanas veiktas arī uzņēmuma “Liftu alianse” telpās.

ENAP pērn sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ko, iespējams, veikuši vairāki uzņēmumi, kas snieguši pakalpojumus RNP.

Izmeklētās darbības aptver ilgu laika periodu un izmeklēšana notiek par vairākus miljonus eiro lieliem darījumiem. ENAP izmeklēšanas procesā ir sadarbojies ar ārzemju partneriem un netiek izslēgtas iespējamas pēdas arī ārvalstīs.

Tikmēr RNP valde saistībā ar sākto kriminālprocesu uz pārbaudes laiku atstādinājusi no amata pienākumu pildīšanas Tehniskās pārvaldes direktoru Edgaru Akmeni un Tehniskās pārvaldes Elektrosistēmu nodaļas vadītāju Andreju Maļinovski. Kā liecina uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija, Maļinovskis bija iepirkumu komisijas priekšsēdētājs arī liftu apkopes iepirkumā, par kuru ierosināts kriminālprocess. Savukārt Akmens bija Maļinovska vietnieks.

RNP pieder Rīgas domei. 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Liftu alianse” pieder Igoram Babkinam. Uzņēmums 2018. gadā apgrozījumu palielinājis par 20%, sasniedzot 1 319 939 eiro, bet nopelnījis par 92% vairāk nekā gadu iepriekš jeb 1 214 689 eiro.

Pērn namu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Hausmaster” un liftu ražotājs AS “Latvijas lifts-Šindlers” vērsās ENAP ar lūgumu izvērtēt RNP liftu iepirkumu.

Iesniegumā tik norādīts, ka “Hausmaster” kopā ar “Latvijas lifts-Šindlers” piedalījās pārvaldnieka organizētajā konkursā “Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana”. Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot “Hausmaster” un “Latvijas lifts-Šindlers” piedāvājumu, tika noraidīti un konkurss izbeigts.

Neskatoties uz to, RNP divu nedēļu laikā pēc konkursa izbeigšanas organizēja jaunu konkursu – sarunu procedūru, kurā tika uzaicināti piedalīties vairāki uzņēmumi – SIA “Vidzemes lifts”, SIA “Avva”, SIA “Kone lifti Latvija”, SIA “Lifts” un SIA “LVS centrs”. “Hausmaster” un “Latvijas lifts-Šindlers” iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm norādīja, ka daļai no šiem uzņēmumiem ir tikai divi-trīs darbinieki, un dažu šo uzņēmumu apgrozījums nav lielāks par 50 000 eiro.

“Neskatoties uz to, ka “Latvijas lifts-Šindlers” un “Hausmaster” bija nepieciešamā kvalifikācija un resursi, lai piedalītos sarunu procedūrā, mēs nesaņēmām uzaicinājumu tajā piedalīties. Rezultātā līgums par liftu uzturēšanu, plānveida un avārijas remontu pakalpojumiem nākamo divu gadu laikā 8 300 000 eiro apmērā tika piešķirts SIA “Liftu alianse” – uzņēmumam bez pietiekamas pieredzes un resursiem šādu līgumsaistību izpildei, kuram ir tikai astoņi darbinieki,” bija teikts iesniegumā.

Piecos gados ‘Saskaņai’ pietuvinātajiem izmaksāti vismaz 3,7 miljoni no rīdzinieku naudas

Pēdējo piecu gadu laikā partijai “Saskaņa” pietuvinātiem cilvēkiem par darbu dažādās domes struktūrvienībās izmaksāti vismaz 3,7 miljoni eiro no pašvaldības budžeta, noskaidrojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Kopumā šī summa izmaksāta vismaz 70 dažādiem cilvēkiem.

Viena no visdāsnāk atalgotajām amatpersonām bijis Rīgas domes “Neatkarīgo deputātu frakcijas” vadītājs Valērijs Petrovs, kurš pirms dažiem mēnešiem tika izslēgts no “Saskaņas” rindām.

Par darbu dažādās domes struktūrvienībās Petrovs laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam nopelnījis 248 126 eiro.

Otrs “pelnošākais saskaņietis” bijis pašreizējais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks, kurš kopumā saņēmis 167 873 eiro.

Vēl 148 181 eiro saņēmis bijušais Rīgas domnieks Nikolajs Zaharovs, kurš nu jau devies viņsaulē.

“Re:Baltica” apkopojusi, ka vēl viena no pelnošākajām amatpersonām bijusi pašreizējā Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kura par amatiem domes struktūrvienībās pēdējo gadu laikā saņēmusi 118 335 eiro.

“Saskaņa” pašvaldībā darbā iekārtojusi ne tikai deputātus. Tā, piemēram, žurnālists Konstantīns Gaņins saņēmis 113 040 eiro, bet bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) sieva Iveta Strautiņa-Ušakova strādājusi ne vien kā mēra biroja vadītāja, bet astoņus gadus bijusi arī konsultante SIA “Rīgas ūdens”.

Par šo amatu viņa ik gadu varētu būt saņēmusi aptuveni 14 500 eiro, konstatējusi “Re:Baltica”. Vienlaikus centrā norāda, ka jebkāda veida informāciju par amatpersonu atalgojumiem no domes struktūrvienībām iegūt bijis teju neiespējami un atsevišķos gadījumos jautājums risināts arī ar tiesas starpniecību.

Līdzekļus no domes budžeta saņēmis arī bijušais žurnālists un Eiropas Parlamenta deputāts no “Saskaņas” Andrejs Mamikins. Viņš strādājis Rīgas Tūrisma attīstības birojā laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam.

“Re:Baltica” norāda, ka visvairāk “savējo algošanai” – aptuveni miljons eiro – piecos gados tērēts no “Rīgas satiksmes” budžeta. Piemēram, 2018. gadā “Rīgas satiksmes” konsultantiem izmaksāti 407 058 eiro, bet 2017.gadā – 346 915 eiro.

Rīgas tūrisma un attīstības birojs “Saskaņai” pietuvinātiem cilvēkiem algās šajā laika posmā izmaksājis 695 677 eiro, nodibinājums “Riga.lv” – 421 756 eiro, “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) –338 835 eiro, bet “Rīgas Centrāltirgus” – 230 607 eiro.

RNP un Centrāltirgus datus par to cilvēku atalgojumu, kuri nav amatpersonas, nesniedz, līdz ar to patiesā summa varētu būt vēl lielāka, norāda “Re:Baltica”.

“Rīgas namu pārvaldnieka” fiktīvo darbinieku lieta: izkrāpti 193 000 eiro

Krimināllieta par iespējamu fiktīvo nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) beidzot ir nonākusi tiesā – prokuratūra uzskata, ka gada laikā no uzņēmuma izkrāpti gandrīz 193 000 eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.

Šogad apsūdzība celta bijušajai RNP valdes loceklei Ingai Bulgarinai. Prokuratūra uzskata, ka viņa ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un organizēja noziedzīgo nodarījumu, un tieši Bulgarina esot uzdevusi izveidot fiktīvās štata vietas RNP Attīstības projektu nodaļā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters norādīja, ka šī amatpersona deva norādījumus, virzīja attiecīgus dokumentus, lai valde nobalsotu par šādu štata vietu izveidošanu, kas arī tika izdarīts. Tālāk tikuši doti norādījumi aicināt konkrētas personas it kā uz darba interviju un gatavot darba līgumus ar šīm personām. Šīs personas, kas arī lietā apsūdzētas, neesot brīnījušās par šādu uzaicinājumu un arī šo iespēju tikt nodarbinātas izmantoja, jau pirms tam zinot, ka tām nekas nebūs jādara, skaidroja Meisters.

Savukārt Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš, prokuratūras ieskatā, zinājis, ka darbinieki faktiski savus darba pienākumus neveic, taču neko neiesāka, turklāt sniedza RNP Personāla vadības nodaļā viltotas darba laika uzskaites tabulas.

Tikmēr pats Kalnkaziņš sarunā ar LTV savu vainu noliedza. “Viņi pārmet to, ka tie cilvēki it kā nav strādājuši. Bet kā viņi nav strādājuši, ja es viņiem esmu devis darbu? Nu, es jau katru dienu nebraucu pie viņiem, bet darbu es viņiem esmu devis,” skaidroja Kalnkaziņš.

Pārējās 12 personas apsūdzētas par krāpšanu, proti, darba algas saņemšanu ar viltu. Starp viņiem ir arī bijusī partijas “Saskaņas” domniece Svetlana Savicka, toreizējās Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas deputātu dzīvesbiedres Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova tā laika preses sekretāra dēls Mārtiņš Točs, kā arī vairākos skandālos iesaistītais Ivans Staļnojs.

Vēl septiņiem apsūdzētajiem saikne ar Rīgas domes valdošo partiju vismaz pagaidām nav zināma, norādīja LTV.

Raidījums vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017.gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē pagājušā gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja pirms mēneša.

Savukārt Kalnkaziņu neilgi pēc RNP vadības lēmuma likvidēt Attīstības projektu nodaļu toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) iecēla uzņēmuma “Rīgas ūdens” valdē, un šajā amatā viņš ir joprojām. Kalnkaziņš ir Amerika vadītās partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs.

Rīgas mērs Dainis Turlais LTV neatbildēja, vai apsūdzētām personām ir vieta pašvaldības uzņēmuma valdē. “Tik straujas reakcijas nav raksturīgas man, ka nepadomājot uzreiz dot kaut kādu atbildi. Tas ir jāizvērtē, un, protams, ja cilvēks vienā uzņēmumā ir pamatoti turēts aizdomās vai pret viņu ir izvirzītas kaut kādas apsūdzības, un tās ir pamatotas, tad acīmredzot jālemj arī ir par viņa tālāko vietu, atbildību un viņa darbu,” sacīja Turlais.

Prokuratūra ir aicinājusi Rīgas domei pieteikties procesā kā cietušajai, kas vēl nav izdarīts. Ja pašvaldība tā arī nereaģēs, RNP nodarītā kaitējuma kompensāciju varēs pieteikt pati prokuratūra.

Kā pērn aprīlī vēstīja LTV, lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Toreiz tika ziņots, ka maijā šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdīsies RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, bet par desmit personām izmeklēšana turpinās.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) toreiz bija pārliecināts, ka pret desmit cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta “beigsies ar neko”.

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: sodīta bijušā šefa Antonova māsa, ziņo LTV

Tā dēvētajā “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) fiktīvo darbinieku lietā savu vainu jau ir atzinusi un sodu nomaksājusi viena apsūdzētā, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pirms gada prokuratūra apsūdzēja 12 bijušos pašvaldības uzņēmuma darbiniekus krāpšanā un dokumentu viltošanā, jo par faktiski neveiktiem darba pienākumiem viņi esot saņēmuši darba algu.

Pērn decembrī par to ir sodīta Olga Mūrniece, kas ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa. Viņa uzņēmumā vairs nestrādā.

Raidījums atzīmē, ka joprojām amatā ir RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, kura maijā sēdīsies uz apsūdzēto sola.

Par pārējām 10 personām izmeklēšana turpinās.

Raidījums atgādina, ka kategoriski iespēju par fiktīvajiem darbiniekiem uzņēmumā jau kopš Valsts kontroles revīzijas atzinuma, kurā tas pieminēts pirmo reizi, noraidīja RNP vadība.

Taču fiktīvu nodarbināšanu apliecina pagājušā gada decembrī spēkā stājies prokurores priekšraksts par sodu bijušajai RNP darbiniecei Olgai Mūrniecei, jo tas nozīmē, ka Mūrniece ir atzinusi savu vainu krāpšanā. Viņa jau ir samaksājusi prokurores noteikto naudas sodu – 18 minimālās mēnešalgas jeb nepilnus 7 000 eiro. Tāpat Mūrniece ir atmaksājusi RNP kā algu noziedzīgi iegūtos 7 400 eiro.

“de facto” vēsta, ka Mūrnieces brālis ir Aleksandrs Antonovs – bijušais ierēdnis vairākās ministrijās, kurš 2014. gadā nepilnu pusgadu vadīja RNP valdi. Plaši skaidrot savu saistību ar lietu Antonovs nevēlējās, sakot, ka “nu man par to diezgan daudz ir zināms, es biju liecinājis, bet es domāju, ka man īsti neinteresē par to paziņot televīzijai vai tamlīdzīgi. (…) Nē, tur nav nekādas saistības, jo, manuprāt, kad viņa strādāju, es vairs nestrādāju šajā uzņēmumā.”

Antonovs gan atzīst, ka “tā nevar būt”, ka cilvēks saņem algu, bet neviens to nepamana. Savukārt vaicāts, vai viņa aiziešana no amata nav ar to saistīta, bijušais RNP vadītājs paziņojis: “Klausieties, kolēģi, es domāju, ka man īpaši neinteresē vairāk iedziļināties šajos jautājumos.”

Pēc Antonova par RNP valdes priekšsēdētāju kļuva valdes loceklis Ivo Lecis, kurš valdē darbojas vēl joprojām. Tieši viņš bija tas, kas iepriekš aktīvi apstrīdēja Valsts kontroles atklājumus par fiktīvās nodarbinātības pazīmēm uzņēmumā.

Laiku intervijai ar “de facto” klātienē Lecis neatrada. Atbildi par to, kā vērtē savu atbildību par uzņēmumā ilgstoši notikušo algas izkrāpšanu, viņš sniedza rakstiski: “Vienīgais, ko iespējams papildināt šajā stāstā, ir fakts, ka darbinieks, ar kuru RNP četrus mēnešus bija darba tiesiskajās attiecībās, ir atzinis savu vainu. Tas nav pieļaujami, no jebkura uzņēmuma viedokļa raugoties. Tādēļ jāsaka paldies kontrolējošajām un tiesībsargājošajām institūcijām par šāda gadījuma identificēšanu.”

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) ir pārliecināts, ka pret 10 cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta “beigsies ar neko”. Viņam neesot informācijas, ka ar “Saskaņu” būtu saistīta vainu atzinusī Olga Mūrniece vai Evija Melbārde, pret kuru izdalīto lietu maija beigās sāks skatīt tiesa. Melbārde, kas apzūdzēta par krāpšanu personu grupā un dokumentu viltošanu, joprojām strādā RNP. Viņa bija un joprojām ir vadītāja vietniece Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kas nupat pārsaukta par Ēku atjaunošanas nodaļu. Uz “de facto” telefona zvaniem un e-pastiem Melbārde nav atbildējusi.

Pirms pusgada RNP vadītāja amatā ieceltais Aivars Gontarevs apgalvojis, ka Melbārde reāli strādā un viņas tiešais priekšnieks ar darbu esot apmierināts. Uzņēmums gan nav atsaucies uz prokurores aicinājumu pieteikties par cietušo kriminālprocesā, kā arī pieteikt mantiskā zaudējuma kompensāciju.

Raidījums atzīmē, ka galvenās aizdomas Valsts kontrolei gan raisīja revīzijas beigu posmā likvidētā Attīstības projektu nodaļa. To vadīja Agnis Kalnkaziņš, kurš pēc amata zaudēšanas RNP, jau gandrīz trīs gadus darbojas “Rīgas ūdens” valdē.

Iepriekš viņš “de facto” stāstīja, ka nodaļā tieši viņam bijuši pakļauti pāris cilvēki, pārējie saņēmuši uzdevumus no RNP vadības. Tagad, kad arī pašam ir uzrādīta apsūdzība, Kalnkaziņš klāsta ko citu: “Man nodaļa bija liela, visiem bija sadoti darbi, es nezinu tā, nu… Atskaites viņi deva, nu kā tad es jau… Viss jau notika. (…) Es šobrīd nevaru komentēt. Man process iet, un es pildu, kā saka, to, kas man ir uzdots.”

Ušakovs “de facto” iepriekš atzina, ka “Saskaņa” ir palīdzējusi sagādāt advokātus vairākiem apsūdzētajiem, kas uzskata, ka tiekot vajāti partejiskās piederības dēļ, un izvairījās no atbildes, vai RNP procesā pieteiksies kā cietušais.

Valsts kontrole bija konstatējusi, ka liela daļa no iespējami fiktīvi nodarbināto atlīdzības RNP pārskatos norādīta kā dzīvojamo māju pārvaldīšanas faktiskie izdevumi.

Līdz ar to patiesie zaudētāji varētu būt šo namu iedzīvotāji.

Nanoūdens afēras dalībnieki “Rīgas namu pārvaldniekam” piegādās celtniecības materiālus

Rīgas pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” gada sākumā izsludinātajā celtniecības materiālu piegādes konkursā, kurā 400 tūkstošus eiro paredzēts tērēt jumtu hidroizolācijai, daļā par hidroizolācijas pārklājumiem uzvarējis uzņēmums “Poly systems”. Vairāki šī uzņēmuma darbinieki kādreiz strādājuši firmās, kas iesaistītas nano ūdens piegādes darījumos “Rīgas Satiksmei”, svētdien vēstī TV3 raidījums “Nekā Personīga”. Raidījums arī piemetina, ka konkursa nolikums sarakstīts tā, ka rīkotājiem ir iespējams izshēmot vēlamus uzvarētājus.

Daudzstāvu dzīvojamo namu jumtu hidroizolācijas atjaunošanai atvēlēti 400 000 eiro. RNP vēlas iepirkt septiņus dažādus izolācijas materiālus – pārklājumus betona un melnajiem bituma jumtiem, gruntis, šuvju hermētiķus un citus materiālus. Konkursa nolikumā prasīts norādīt katra materiāla cenu par vienu kilogramu, litru vai iepakojumu. Uzvarētāju nosaka, saskaitot visu septiņu vienību kopējo cenu.

Ar šādu vērtēšanas sistēmu priekšrocības ir pretendentam, kurš zina, kādus materiālus pasūtītājs izmantos vairāk un kādus vispār nemaz. Tad zinātājs attiecīgajā pozīcijā var ielikt zemu cenu un apsteigt konkurentus. Nezinātājs tā riskēt nevar – jo ir iespējams, ka pasūtītājs var pieprasīt tieši konkrēto materiālu un uzņēmums plānotās peļņas vietā iebrauc zaudējumos, skaidro raidījums.

“Nekā Personīga” aptaujātie eksperti šādu formulu uzskata par absurdu. Pamatoti būtu prasīt materiālu izmaksas kvadrātmetram, vai izrēķināt koeficientus, kas atbilstu katra materiāla patēriņam. Piemēram, hidroizolācijas ieklāšanas tehnikas iznomātājs Lauris Gaiķēns sacījis, ka “vai nu konkurss sastādīts galīgi analfabētiski, ka cilvēks vispār nezina, ko viņi iepērk, vai arī tas liecina par negodīgu tirgus situāciju, jo šeit ir jāzina, cik kurš materiāls tiek izmantots, cik kur vajag, un arī cik izmaksās beigās kopā kvadrātmetru izmaksas šim jumtam nevis cik ir sasummējot kopā materiāla cenas, kas ir palīgmateriāli un ir pamatmateriāli”.

Konkursa tehniskajā specifikācijā noteikts, ka RNP vēlas iepirkt grieķu firmas “Alchimica” produkciju “Hyperdesmo” vai analogu. “Hyperdesmo” Latvijā pārstāv kompānija “Poly systems”, kas iepirkumā uzvarēja. Firmas darbinieki iepriekš strādājuši kopā ar Aleksandru Bezkorovainiju, pret kuru policijā sākta krimināllieta par nanoūdens piegādēm “Rīgas Satiksmei”.

Raidījums norāda, ka “Ploy Systems” darbiniece Vita Baurovska bijusi viena galvenajām personām nanoķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumā “Rīgas Satiksmei” 2013. gadā. Viņas darba devējs tobrīd bija Aleksandrs Bezkorovainijs, kas shēmu realizēja kopā ar “Rīgas Satiksmes” darbinieku Vjačelsavu Stunžānu.Pie Bezkorovainija strādājuši arī citi “Poly systems” darbinieki. Viceprezidents Mihails Jermoļenko un valdes locekle Diāna Krupnova. Viņi no Bezkorovainija uzņēmumiem aizgājuši pirms nanoķīmijas darījumiem. Viņi noliedz, ka uzvara hidroizolācijas materiālu konkursā ir sarunāta. Raidījums ziņo, ka līdz šim sadarbība ar RNP uzņēmumam notikusi ar starpniekiem, bet pērn “Poly systems” pati uzvarējusi konkursā par materiālu piegādi. Pirmais pasūtījums bija 42 000 eiro vērtībā.Janvārī izsludinātā iepirkuma kopējā summa ir 2,4 miljoni eiro. Konkursā meklēti piegādātāji deviņiem preču veidiem – sākot no ķieģeļiem un smiltīm, līdz riģipša plāksnēm un skrūvēm. Konkursa komisijas priekšsēdētāja vietnieks Deniss Prohodskis raidījumam nav varējis izskaidrot, kāpēc citās iepirkumu sadaļās pie vērtēšanas noteikti koeficienti, kas iezīmē preces īpatsvaru iepirkumā, bet citās īpatsvars nav noteikts. Viņaprāt, pretendenti to ļaunprātīgi izmantot nevarot.Tikmēr RNP neatklāj, kuros namos paredzēts labot jumtus ar iepirkto “Hyperdesmo” produkciju.

Avots: www.delfi.lv

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: Rīgas dome nolemj neatlaist uzņēmuma valdi

Rīgas dome šovakar ārkārtas sēdē nobalsoja pret pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētāja Ivo Leča un valdes locekļu atbrīvošanu no amata.

Uz sēdi plkst. 20.30 bija sanākuši 47 deputāti, no kuriem 32 balsoja pret šo ieceri, savukārt ar 15 opozīcijas balsīm nepietika, lai uzņēmuma valdi atlaistu.

Pirms balsojuma vairāki opozīcijas deputāti domes locekļus aicināja būt drosmīgiem un atbrīvot no amata cilvēkus, kas apkrāpj rīdziniekus un neefektīvi izmanto līdzekļus.

Taču pēc aptuveni 10 minūšu ilgām runām opozīcijas priekšlikums tika noraidīts. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pasludinot sēdi par slēgtu, apsveica domniekus ar jaunajiem partiju reitingiem.

Kā ziņots, Rīgas domes “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti pieprasīja sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par RNP vadības atbrīvošanu no amata. Partija iesniedza prasību par RNP valdes nomaiņu saistībā ar Valsts policijas paziņojumu par fiktīvi nodarbinātajiem uzņēmumā. Tāpat tika lūgts lūdza izvērtēt kapitāldaļu turētāja – Rīgas domes vadītāja Ušakova atbildību.

Opozīcijas deputāti pieprasīja, lai rīdziniekiem nodarītos zaudējumus gandrīz 150 000 eiro apmērā RNP valde segtu no saviem personiskajiem ienākumiem, bet uz vakantajām valdes locekļu amata vietām būtu atklāts konkurss, kura rezultātu vērtēšanā tiktu pieaicināti neatkarīgi ārvalstu eksperti.

“Vienotības” un VL-TB/LNNK deputāti uzskata, ka Valsts policijas paziņojums par divpadsmit personu fiktīvu nodarbināšanu RNP Attīstības projektu nodaļā un gandrīz 150 000 eiro izkrāpšana, ir pietiekams iemesls, lai valdes locekļi savus amata pienākumus pamestu nekavējoties.

Jau ziņots, ka, veicot revīziju RNP, Valsts kontrole (VK) konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām VK vērsās prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par divpadsmit personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu, tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no pašvaldības uzņēmuma gandrīz 150 000 eiro apmērā.

VP informēja, ka turpinot izmeklēšanu, tika uzsākts kriminālprocess par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu un par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem. Kriminālprocess šī gada 31.martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, kura ir uzsākusi krimināllietu pret divpadsmit personām.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka pēc pašvaldības uzņēmuma “Rīgas dārzi un parki” pievienošanas “Rīgas mežiem” 2014. gada 14. martā izveidotās RNP Attīstības projektu nodaļas vadīšana tika uzticēta ilggadējam “Rīgas dārzu un parku” direktoram Agnim Kalnkaziņam. Šajā pašā RNP nodaļā darbā par projektu vadītāju ar 1958 eiro mēnešalgu tika pieņemta Rīgas domes “Saskaņas” deputāta Jefemija Klementjeva dzīvesbiedre Aleksandra Klementjeva. Tāpat šajā nodaļā darbā tika noformēta “Saskaņas” domnieka Ruslana Pankratova dzīvesbiedre Žanna Pankratova. Aptuveni 2000 eiro liela alga no RNP Attīstības projektu nodaļas pienācās arī Rīgas domes “Saskaņas” deputātei Svetlanai Savickai.

“Nekā personīga” vēstīja, ka RNP Attīstības projektu nodaļā strādājis arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš iestājies pret izglītību valsts valodā un patlaban izveidojis “zirnekļu tīklu” sociālajos tīklos, kura vēstījumi saskan ar “Saskaņas” lozungiem. Gan Točs, gan Staļnojs RNP pelnījuši 1400 eiro mēnesī.

Avots: www.delfi.lv

Fiktīvi nodarbinot cilvēkus, no RNP izkrāpti teju 150 000 eiro

Fiktīvi nodarbinot cilvēkus Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), laika posmā no 2014. gada līdz 2015. gadam no uzņēmuma izkrāpti teju 150 000 eiro, pabeidzot izmeklēšanu secinājusi Valsts policija.

Kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Valsts kontrole, veicot revīziju RNP, konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014.gada marta līdz 2015.gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Ar šīm aizdomām Valsts kontrole vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura par minēto faktu uzsāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Valsts policija pirmstiesas izmeklēšanas laikā ieguva pierādījumus, kas liecina par šo personu iespējamu darba pienākumu apzinātu nepildīšanu un tomēr par to saņemot algu. Tādējādi, par faktiski neveiktiem darba pienākumiem, personas ar viltu izkrāpušas naudas līdzekļus no Rīgas pašvaldības uzņēmuma teju 150 000 eiro apmērā.

Turpinot izmeklēšanu, par notikušo policijā tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā vai, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai, ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai. Tāpat daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un daļai aizdomās turēto kriminālprocess ierosināts pēc tā paša panta trešās daļas, proti, par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par minētajiem nodarījumiem personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Kriminālprocess ar 12 aizdomās turētām personām šī gada 31. martā tika nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Avots: www.db.lv