Baņķieri, spekulanti un vientieši

 

          
  Beidzot Latvijas likumdevēji sasparojās, piepūta vaigus un kļuva drosmīgi. Pieņēma maksātnespējas likumu. Par tiesībām bankrotēt gan lieliem, gan maziem kredītņēmējiem. Likums tapa uz karstām pēdām, tik ātrā tempā, ka baņķieri acis vien ieplēta.

 

Tādu gājienu no parlamentāriešiem neviens negaidīja. Kā nu ne – tik ilgi bankas bija saudzētas, pa spalvai glāstītas. Un še tev!

            Bankrotēs vesels lērums parādnieku, un kurš tad naudiņu atdos? Kurš procentus maksās?

            Ķērās pie darba banku Tveris Jonis. Viņš lika pie sirds likumdevējiem un citiem klausītājiem, lasītājiem un garāmgājējiem, ka pilnīgi un galīgi tiks sagrauta kreditēšanas vide. Vārdu sakot, bankas kredītus neizsniegs, ražošana nenotiks, visi būs nelaimīgi un nabagi.

            Ieskatījās ātri tapušajā šedevrā arī Valsts prezidents. Kurus aizstāvēt? Vienā pusē baņķieri, viņu uzraugi, lobiji, eksperti un starptautiski sponsori, otrā – naivie kredītņēmēji, kas ticējuši treknajiem gadiem un uz parāda sev dzīvokli iegādājušies. Problēma tāda, ka Saeimas jaunajā likumprojektā šie labticīgie vientieši pielīdzināti rūdītiem spekulantiem. Visi pār vienu kārti metami, visiem vienādi procenti maksājami, lai tiktu pasludināti par maksātnespējīgiem.

            Gavilē spekulanti un gavilē vientieši, dusmojas baņķieri. Kā viss beigsies – vēl zvaigznēs rakstīts. Prezidents likumu atdevis atpakaļ. Caurskatīšanai. Pārvērtēšanai. Vai deputāti vasaras karstumā pūlēsies, meklēdami atšķirības starp vieniem un otriem kredītņēmējiem? Viņiem tagad citas rūpes – kā sevi parādīt un citus nomelnot, kā piemānīt vēlētāju, lai tas kārtējo reizi uzķeras uz āķa.

            Interesanti notikumi mūs sagaida. Kurš lobēs zviedru bankas un kurš – vienīgā dzīvokļa īpašniekus, kas to iegādājušies kredītā? Un kā būs ar investoriem jeb nekustamā īpašuma spekulantiem?

 

22.06.2010.