Tēvzemiešu aktivitātes

 

Kamēr Saeimas lielās partijas ķīvējas savā starpā un nevar sadalīt aizņemtos miljonus, tēvzemiešiem pašiem savas rūpes. Vēlēšanas nāk, bet ar krieviem vairs reto var nobaidīt. Kā sevi parādīt, kā likt vēlētājam nobalsot par kvēlajiem latvietības sludinātājiem?

 

Ir ko padomāt. Domāja, domāja tēvzemieši – izdomāja. Referendumu taisīs. Neviens krievu bērns lai skolā krieviski nerunātu. Un, lai dies, pas, valsts ne santīmu tādai izglītībai nepiešķirtu. Par to, ka pirmajos Ulmaņa laikos valdība finansējusi mazākumtautību skolas, viņi nav aizdomājušies. Tas neatbilst iecerei.

Tā nu tēvzemieši nolēma un paši priecājās, kādi viņi gudrinieki. Vispirms vākšot parakstus un tad referendums – īsi pirms Saeimas vēlēšanām.

Labo apņemšanos un cēlo patriotismu gan nedaudz sabojāja kāds tēvzemiešu Saeimas veterāns. Imka, tā teikt, jutās apvainojies, ka viņa personīgais vārds un nopelni gaužām reti parādās publiskā telpā. Tad nu viņš savukārt nolēma presei pasludināt citu par citu eksotiskākas idejas. Reiz jau viņš par mītiņotājiem bija izteicies ne visai glīti. Dažs labs to ņēma vērā un prognozēja, ka cienījamais komponists, maigi izsakoties, sagājis sviestā.

 Un patiesi, kā šis ver muti vaļā, tā jauni pārsteigumi. Janvāra vidū komponists pēkšņi paziņoja, ka mūzikas un sporta skolas valstij nav jāstutē. Vārdu sakot, ne santīma nevajag masu kultūrai, jo patiesi talanti rodoties tikai visdziļākā nabadzībā.

Vēlētāji iepleta acis, pavēra mutes un ņēma vērā. Tad jau Kalniņimants varen taupīgs kļuvis. Kazi, tos lielos tērētājus valdībā un Saeimā arī vedīs pie prāta, tā nodomāja dažs labticīgs vēlētājs un tēvzemiešu fans.

Pagāja pāris nedēļas, un, paskat vien, komponists atkal gozējas slavas saulē un publiskā telpā. Esot iztulkojis Korānu. Vēlētāji no pārsteiguma mēmi. Jā, jā, esot nonācis reliģiskās krustcelēs un griezies pēc padoma pie islamticības. Nē, nē, no arābu valodas jau nu akurāt tulkojis nav, bet vismaz pats jūtas gana lepns par padarīto. Kā nu ne – Uldis Bērziņš, tulkošanas speciālists un poliglots, veselus 11 gadus tulkojis Korānu, bet mūsu mūzikas korifejs ņem un latvisko Korānu vienā rāvienā.

 Paskat vien, cik daudz mūsu deputātiem brīvā laika! Un tas nebūt nav viss. Tagad tēvzemiešu veterāns izdomājis, ka viņa tulkotajam Korānam lieliski piestāvētu kāda mošeja Rīgā.

Tad jau laikam vajadzēs mūzikas skolās mošejas iekārtot un krievu skolotājus pārkvalificēt par arābu valodas speciālistiem!

6.02.2010.