Liekulība, meli, tukši demagoģiski solījumi .
Ar lielu izbrīnu un dziļu nožēlu jāsecina, cik tomēr naiva, aprobežota, vientiesīga un dziļā lāča ziemas miegā rāmi un bezrūpīgi guloša ir Latvijas tauta. Tas atgādina manas bērnības stāstu par “Sūnu ciema zēniem.” Tikai aklais un kurlais var neredzēt un nesaprast to, ka mūsu valsts politiskās koalīcijas vara un tās nesamērīgi uzpūstā ierēdņu armija ir tie, kuri negodīgi, bezatbildīgi, ciniski, savtīgu nolūku vadīti ir izšķērdējuši un noēduši nodokļu maksātāju naudu bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem un turpina to darīt, kas rezultātā noveda valsti pie ekonomiskās krīzes. Var jau atsaukties un vainot gan globālo krīzi, gan okupāciju, gan Maskavas roku, gan „Saskaņas Centru”, lai attaisnotu savu bezatbildību, visatļautību, neprofesionalitāti un tai pat laikā nekaunīgi, augstprātīgi sautīgos nolūkos izšķērdēt nodokļu maksātāju naudu.
Neko stulbāku, kā apnicīgu, tizlu demagoģiju no koalīcijas politiķu mutes nedzird, ka nauda ir tik cik tā ir, likumi ir tādi kādi tie ir, mēs esam tik cik esam un tādi kādi esam u.t.t. Tad rodas jautājums, kāpēc jūs tur sēžat un noēdat budžeta naudu. Patiesība ir tāda, ka viss jau ir jūsu spēkos – mainīt likumus, kontrolēt taisnīgu un godīgu nodokļu iekasēšanu, cīnīties ar aplokšņu algām, kontrabandu u.t.t. Vajadzīga ir tikai politiskā griba un atbildība tautas un valsts priekšā, un sekojot jūsu loģikai – Dieva priekšā, kaut gan tas šiem kungiem ir tikai iluzors, virtuāls priekškars, jo ir jau zvērējuši arī baznīcā un pastāvīgi svētku reizēs redzamības labad iegriezās dievnamā, lai aizlūgtu par savām grēcīgajām dvēselēm. Kaut gan māc lielas šaubas vai tiem vispār tādas ir.
Arī Satversme nav nekāda svētā govs un tā ir jāmaina attiecīgi mūsu laikmeta prasībām, lai valsts varētu attīstīties kā civilizētās valstis.
Arī strukturālās reformas tiek vilcinātas turpat jau gadu, jo te tiek skartas viņu pašu un ierēdņu armijas un partiju elektorāta intereses. Tāpēc tiek meklēti tie vienkāršākie un ātrākie ceļi, un tās ir pensiju apcirpšana, skolotāju, medicīnas darbinieku, policistu darba algu apgriezšana un citas jaunās sociālās reformas visvairāk apdraud visneaizsargātākos un maznodrošinātākos sabiedrības slāņus. Kā redzamu attaisnojumu savām darbībām valdība demonstrē – vakanto ierēdņu štata vienību likvidāciju, kā arī atlaižot apkopējas, sētniekus un citus mazatalgotus darbiniekus ministriju resoros. Valsts pārvaldes strukturālās reformas īstenošana dzīvē atgādina darbību, kuru var nodēvēt kā: “Solis uz priekšu un divi atpakaļ.” Šodienas partiju koalīcijas valsts pārvaldes režīms stūrgalvīgi turpina dzīvot virs esošajiem līdzekļiem, turpinot bezjēdzīgu nodokļu celšanu, toties progresīvais ienākuma nodoklis valdošajai kliķei uzdzen neviltotas paniskas bailes un šausmas. Tāpēc velti ir cerēt uz tautas izpratni un atbalstu.
Valsts budžeta deficīts uz 2009.g. 27. novembri sastāda 576 miljonus latu.
Nomainot Godmaņa valdību daļa tautas vēl cerēja un ticēja, ka Dombrovska valdība nopietni uzsāks strukturālās reformas, samazinās valsts un pašvaldību birokrātisko aparātu. Bet diemžēl mēs esam pievilti, jo varas režīms, piesedzoties ar Starptautiskā valūtas fonda prasībām, mūs ir maldinājis un melojis izmantojot slepenības aizsegu, un solītās stabilitātes un uzplaukuma vietā esam kārtējo reizi pazemoti un saņēmuši jaunu netaisnīgu nodokļu nastu. Un varas partiju koalīcija centīgi muļķo tālāk mūsu sērdienīšus, ka lūk Latvijā nav tādu cilvēku- līderu, politiķu, ierēdņu, speciālistu kuri varētu nākt viņu vietā. Galīgās muļķības! Godīgi vajag atzīt, ka mēs valdošā koalīcija esam smagi slimi ar hronisku pašsaglabāšanās sindromu un nevajag tēlot neaizstājamos un visus mērīt pēc sava krekla, jo Latvijā ir pietiekoši profesionālu un nesavtīgu cilvēku. Ne jau visiem patriotisms un ideoloģija beidzās ar neatkarības atgūšanu, tikšanu pie varas, lielu algu un sapņainiem ienākumiem. Vienīgā piebilde varētu būt, ka tik smalkus un bezkaunīgus valsts izzadzējus tiešām grūti sameklēt. Piemērs: Kraukļa aiziešana no Latvijas Pasta un laimīgu ceļu viņam biznesa tālēs zilajās. Nekādu zaudējumu - rezultāts vairāki desmiti pieteicās konkursam. Vaina tikai viena, ka arī konkursos mēs izvēlamies ne tos nesavtīgākos un profesionālākos, jo arī tur darbojas partiju un ierēdņu garā un visu varošā roka. Šādu nesavtību un profesionālismu 19.novembra TV-5 raidījumā nodemonstrēja “Remantadīna” izgudrotājs zinātnieks Polis, un šādu cilvēku Latvijā ir tūkstoši. Ne jau viss un visi tiek pirkti par naudu un pārdodās, tikai šos godprātīgos profesionāļus mūsu “neaizvietojamie” un pērkamie nekad pie šprices nepielaidīs un neļaus tiem īstenot savas zināšanas, profesionālo pieredzi un iemaņas.
Līdz riebumam ir politiķu, ministru, augstu ierēdņu runas par patriotismu, lojalitāti, solidaritāti. Kādas problēmas! Tad lai paši ar savu piemēru un darbiem pierāda, samazinot savas algas līdz 600 Ls., kādas tās bija līdz Repšes nākšanai pie varas. Un jābeidz reiz demagoģiski spriedelēt, ka tas nedos būtisku ekonomiju. Pat ne tas ir galvenais! Galvenais un būtiskākais ir tas, lai viņi paši pierāda savu patriotismu, solidaritāti, lojalitāti pret tautu un valsti.
Te lūk tas suns ir aprakts, ka nav politiskās gribas un atbildības, jo ir tikai bailes zaudēt siltos mīkstos, ienesīgos krēslus. Sen zudis godīgums, taisnīgums, morālās un ētiskās vērtības, izkūpējis pilsoniskais ideālisms. Visapkārt meli, netīra liekulība (pat no bērnu mutes), pašapmāns, cerība uz brīnumu, bet jeb kura diskusija televīzijas un radio raidījumos tiek pārvērsta tukšos solījumos, demagoģijā. Jo tā sacīt jāsaka: ”Suņi rej, bet karavāna turpina ceļu tālāk!” Vajadzīga jauna neapmierinātās tautas atmoda, kura apvienotu visu tautu neatkarīgi no to nacionālās piederības.
Nav tiesa, ka Latvija ir maza un nav cilvēku, kuri varētu aizvietot šos tumšo, savtībā iestigušo, amorālo spēku neaizstājamās koalīcijas politiķus, savtīgos un korumpētos ierēdņus – kuri jau otro gadu desmitu diktē Latvijas politiku un tur spriedzē un verdzina tautu. Tikmēr, kamēr nebūs mainīts vēlēšanu likums, kurš paredz možaritāro un proporcionālo sistēmu 50/50, turpināsies plēsonīga cīņa par varu starp ekonomiskajiem klaniem un tajā nav ne smakas no tautas un valsts interesēm. Tikai pati tauta savā vienotībā un aktīvā dalībā vēlēšanās var izmainīt savas valsts likteni un tās nākotni. Pie tam ir jāatmet vēsturiskie aizspriedumi, jo pagātne nes līdzi naidu, neiecietību, šķeļ mūs, tāpēc jāsāk dzīvot nākotnei. Lūk par ko ir jādomā un kā jāveido žurnālistiem televīzijas un radioraidījumu programmas, raksti un komentāri citos masu informācijas līdzekļos.
Tautai ir vienreiz jāsaprot, ka Latvijai nebūs nākotnes tik ilgi, kamēr mēs neizbeigsim balsot par simpātiskajiem, sportistiem, komponistiem, aktieriem un citiem karjeristiem un lieķēžiem. Saeimā vajadzīgi juristi, ekonomisti un dažādu nozaru speciālisti.
Latviju glābs tikai bezpartejisku Profesionāļu valdība ar kompaktu pārvaldes aparātu, pretējā gadījumā gaismu tuneļa galā mums neredzēt nekad.
Ar cieņu. Alberts Krusts
