Absurda teātris

Aiz Saeimas biezajām sienām 1. decembris bija parasta darba diena. Jau iepriekš valdošā koalīcija bija droša, ka budžets nākamajam gadam tiks pieņemts tik un tā.  Savstarpēja vienošanās taču.

 

Tomēr formas pēc teātris jāspēlē. Saskaņas centra un PCTVL ierosinātie priekšlikumi noraidāmi bez jebkādām debatēm. Koalīcijas partijām disciplīna stingra, budžets jāpieņem, jo SVF gaida. 
           Sagaidīja. Otrā dienā ES monetāro lietu komisārs Almunja steidzās slavēt Latviju. Redz, kāda laba un paklausīga, starptautiskā sabiedrība tagad būšot priecīga. Drosme un apņēmība piemītot ne tikai Latvijas valdībai, bet visai sabiedrībai ceļā uz ekonomikas atveseļošanu.

Kamēr Saeimas zālē jauko noskaņu bojāja tikai opozīcijas deputāti,  aicinādami nebalsot par paaugstinātiem nodokļiem un nabadzības veicināšanu, tikmēr ārpusē virmoja citādas emocijas. Arodbiedrības aicināti jau no paša rīta deputātus sagaidīja protestētāji ar plakātiem un izsaucieniem. Vai nu pirmo reizi? Valsts varas pārstāvji vienmēr žigli atbildētāji, ka tāda esot demokrātijas būtība – paust savu viedokli. Viedokli cilvēki pauduši jau vairākkārt, bet no tā nemainās ne tik, cik melns aiz naga. 
               Ne viedokli, bet protestu paust pulcējās vairāki tūkstoši studentu, kuri varenā gājienā devās no valdības ēkas līdz Saeimai. Viņu prasība skaidra un tieša – izglītības ministres demisija. Liepājas studenti protestēja savās mājās.

Un divi uzņēmīgi Līvānu iedzīvotāji organizēja mītiņu pilsētas centrā, uz kuru pulcējās vairāki simti iedzīvotāju. Pie Brīvības pieminekļa ar izkārtni uz krūtīm un prasību valstij radīt darba vietas protestēja kāds izbijis uzņēmējs ar savu dēlu un diviem kaimiņiem. Pie valdības ēkas uzcēlis telti kāds drosmīgais, kurš pieteicis badastreiku.

Par to, ka budžets ir sastādīts pret darba tautas interesēm, nešaubās neviens, tikai ne katrs par to gatavs runāt. Arī par to, ka uzņēmēju un līdz ar to ražošanas iespējas tajā nav paredzētas, zina Darba devēju konfederācija un citi sociālie partneri. Tikpat skaidrs jebkuram saprātīgam cilvēkam ir tas, ka budžets veidots nevis tautas, bet SVF un citu naudas donoru interesēs. 
           Latvijas buržuāzija, kas vārdos sludina nacionālās intereses, pārdesmit gados ir izzagusi savas valsts īpašumus un tagad konfidenciālos līgumos apstiprina to, ka pārdod verdzībā savu tautu globālajiem augļotājiem.

03.12.2009.