Valsts pārvaldes optimizācija ilgi un gari aprunāta, nu svītrota no dienas kārtības. Toties ar radošām iniciatīvām nāk ārstu biedrības priekšsēdis Apinis – sāls un cukurs esot jāapliek ar nodokli. Budžetā nāks naudiņa, tautieši mazāk ēdīs kaitīgos pārtikas produktus, mazāk slimos, un visi būs laimīgi, tā domā priekšlikuma autors. Citas politikas politikānis Štokenbergs pasvieda ideju par dabas gāzes aplikšanu ar nodokli un, paskat vien, ierosme radusi dzirdīgas ausis.
Izrādās, ka Latvijā pastāv arī nodokļu maksātāju biedrība, kas nāk klajā ar savu priekšlikumu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu līdz 27 %. Lielākā daļa nodokļa maksātāju gan neko nav dzirdējuši par tādu biedrību un nemaz nepriecājas par tādu iespējamību.
Ik pa brīdim uz Latviju brauc ārvalstu aizdevēji, regulē, koriģē, iesaka un draud, bet mūsu budžeta marodieri i ne ausi neceļ, lai veidotu budžetu pēc būtības.
Kad budžets jau pāris mēnešus staipīts, graizīts, konsolidēts, bet gala rezultāts vēl miglā tīts, Saskaņas Centra deputāti pieteicās veidot alternatīvu budžetu. Un, ko domājat, pāris nedēļu laikā tas tapa. Par ekspertu kompetenci šaubu ne mazāko – Aleksandrs Gapoņenko, Eiropas pētījumu institūta prezidents, ekonomisko zinātņu doktors un ekonomiste J. Zaiceva.Alternatīvajā budžeta projektā viens no galvenajiem ekonomikas aktivizācijas plāna noteikumiem ir valsts aparāta uzturēšanas izdevumu samazināšana. "Alternatīvais budžets ir orientēts uz iedzīvotāju sociālu aizsardzību un ekonomikas atveseļošanu," norādīts SC sagatavotajā dokumentā.
SC piedāvā ieviest iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, neapliekamo summu nosakot iztikas minimuma līmenī, saglabāt esošajā 15% līmenī uzņēmumu ienākuma nodokli un sadalīt šo nodokli starp valsts un pašvaldību budžetiem
SC arī aicina atgriezties pie pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes 18% apjomā un 9% likmes sociāli nozīmīgām precēm un pakalpojumiem, tai skaitā svarīgākajiem pārtikas produktiem, jāatsakās no turpmākas akcīzes nodokļa paaugstināšanas, bet jānodrošina pašlaik noteikto nodokļu iekasēšana. Piemēram, SC uzskata, ka "jāatceļ nodoklis kafijai, kas pēdējā pusgada laikā ir palielināts no 0,5 līdz 1 latam uz kilogramu, lai gan Latvijas apstākļos kafija ir pirmās nepieciešamības prece".
Sociālās apdrošināšanas iemaksu kopējo likmi SC ierosina samazināt no 33,09 % līdz 24,09 %, lai mazinātu nodokļu slogu darbaspēkam un stimulētu ražošanas attīstību.
Budžeta izdevumu sadaļā SC priekšlikumi galvenokārt vērsti uz izmaksu samazināšanu valsts sektorā, darba samaksas fonds valsts sektorā jāsamazina par 20% salīdzinājumā ar 2008.gadu, atceļot visas piemaksas.
SC ierosina samazināt ministriju skaitu līdz septiņām, izveidojot Iekšlietu un aizsardzības ministriju, kurai nodotas arī daļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Tiesībsarga biroja funkciju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Sociālo lietu ministriju, nododot tai daļu Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, kā arī sabiedriskā radio un televīzijas funkciju, Ekonomikas ministriju, kurai nodota daļa Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Zemes komisijas funkciju, Valsts kontroles ministriju, kurā iekļauta arī prokuratūra, un Tieslietu ministriju, kurā iekļauta Augstākā tiesa, Satversmes tiesa un Centrālā vēlēšanu komisija.
Saskaņā ar SC projektu, materiālie izdevumi ministriju aparātu uzturēšanai samazināsies par 270 miljoniem latu, izdevumi precēm un pakalpojumiem, kurus iegādājas valsts - par 340 miljoniem latu.
Tas tiks panākts ar darbaspēka samazinājumu, atsakoties no vairākām īrētām telpām administratīvā aparāta izvietošanai un pārdodot liekos valsts īpašumus
SC piedāvā turpmāk no valsts budžeta vairs nefinansēt militārās operācijas ārvalstīs un ministrijas programmas, kas saistītas ar nozaru politikas plānošanu un kontroles īstenošanu, tas ir, ministriju centrālo aparātu uzturēšanu. Tādejādi SC cer ietaupīt 187,7 miljonus latu.
Alternatīvais budžeta projekts varētu kalpot par lielisku pamatu 2010. gada budžetam. Un ar to stāsts beidzas. Pie varas ir marodieri, tāpēc par alternatīvo budžetu masu medijos un politiķu diskusijās vairs ne skaņas. It kā tāds nepastāvētu.
Mūsu varas elite ar labu neatdos ne varas grožus, ne finansu resursus. Viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem turpinās vistiešākā veidā apzagt savu tautu. Interesanti, ko darīs tauta tajā dienā, kad rokās būs vēlēšanu biļetens?
16.11.2009.
